Par ERAF piešķirtajiem miljoniem varēs arī aprīkot dabaszinātņu kabinetus 7. līdz 9. klašu skolēniem.
Par ERAF piešķirtajiem miljoniem varēs arī aprīkot dabaszinātņu kabinetus 7. līdz 9. klašu skolēniem.
Foto – Ieva Lūka/LETA

Vai briest jauna reforma: ideja centralizētos eksāmenus rīkot agrāk 3

Saeimas izglītības komisija mudina apsvērt iespēju centralizētos eksāmenus ieviest agrāk, nevis pēdējā mācību gadā, informē Saeimas preses dienests.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs – fizikā, ķīmijā un dabaszinībās – rezultāti mudina izvērtēt iespēju centralizētos eksāmenus skolēniem kārtot agrāk, nevis pēdējā mācību gadā, lai pēc tam varētu specializēties kādā konkrētā jomā, šodien secināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Deputāti iepazinās Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotajiem secinājumiem pēc pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs, kura mērķis bija novērtēt sasniegumus fizikā, ķīmijā un dabaszinībās, iegūstot detalizētu atgriezenisko saiti mācību sasniegumu rezultātu izvērtēšanai un jauna centralizētā eksāmena veidošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirmie rezultāti parāda to, ka mums aktīvi jāstrādā pie mācību satura pilnveides, lai skolēni prastu iegūtās zināšanas pielietot arī dzīvē, nevis tikai ierastās, šabloniskās situācijās, kādas aprakstītas mācību grāmatās. Obligāti centralizētie eksāmeni paši par sevi neko neatrisinās,” sacīja komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, uzsverot, ka nepieciešama sistemātiska pieeja, kas ietver gan satura izmaiņas, gan pedagogu profesionālo pilnveidi.

Pilotprojekta eksāmenu veidoja divas daļas: pirmās daļas uzdevumu saturs bija virzīts uz zināšanu un pamatprasmju līmeņa mērīšanu, bet otrā daļa veltīta prasmju un kompetenču līmeņa noteikšanai. Vairākiem uzdevumiem, kuri bija iekļauti pilotprojekta eksāmenu darbos, bija konteksts, kas saistīts ar reālo dzīvi.

Rezultāti liecina, ka skolēniem kopumā ir nepieciešamās zināšanas un pamatprasmes, taču liela daļa nemāk tās likt lietā, ja uzdevumā aprakstīta nestandarta situācija, sēdē uzsvēra VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ingrīda Kamarūte. Fragmentāras fizikas un ķīmijas jēdzienu un pamatlikumu zināšanas izteikti atspoguļojas nepietiekamā skolēnu prasmē tās izmantot sadzīves fizikālo, ķīmisko un bioloģisko procesu skaidrojumā.

Pirmajā pilotprojektā, kas notika 2015./2016.mācību gadā piedalījās 105 izglītības iestādes. Eksāmenu fizikā kārtoja 1627 skolēni, ķīmijā – 1219, bet dabaszinībās – 354. Visa klase piedalījās vienā eksāmenā, kuru bija izvēlējusies konkrētā skola. Gatavojoties otrajam pilotprojekta eksāmenam, VISC mudina ļaut skolēniem pašiem izvēlēties, kuru eksāmenu kārtot.

Deputāti, uzklausot pirmos secinājumus un diskutējot par jauna obligātā centralizētā eksāmena ieviešanu, uzsvēra, ka jāmeklē iespējas veicināt kvalitatīvāku izglītības ieguvi. Deputāti pauda bažas, ka obligāti centralizētie eksāmeni nozīmē to, ka jāsamazina prasību līmenis, taču tas nemudina tiekties pēc augstākiem rezultātiem un nereti atstāj novārtā talantīgākos skolēnus.

Reklāma
Reklāma

Kā viens no risinājumiem būtu iespēja eksāmenus noteikt agrāk nekā līdz šim, proti, ne pēdējā mācību gadā, lai pēc tam skolēni varētu specializēties savā izvēlētajā mācību priekšmetā. Tas rosinātu spēcīgāku atbalstu konkrētās jomās apdāvinātākajiem skolēniem, mudinot attīstīt savas zināšanas un prasmes vēl augstākā līmenī, uzskata komisija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.