Pasaulē
Eiropa

“Brexit” mīklas: Vai būs “divu ātrumu” Eiropa? 16

Foto – AFP/LETA

Četras dienas pēc Apvienotās Karalistes balsojuma par izstāšanos no ES un tā izraisītajiem satricinājumiem finanšu tirgos Vācijas kanclere Angela Merkele, runājot Bundestāgā pirms došanās uz ES samitu Briselē, kas sākās vakar, paziņojusi, ka Eiropas Savienība ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Britānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.

Merkele drošina ES nākotni

“ES ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē, un tā turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā,” uzsvēra Vācijas kanclere. Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti nobalsojuši par izstāšanos no ES, tomēr uzsvēra, ka Britānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.

“Neviens, kas vēlas pamest ģimeni, nevar gaidīt, ka zaudēs visas saistības, bet saglabās privilēģijas,” pauda kanclere, piebilstot, ka piekļuve Eiropas vienotajam tirgum ir atkarīga no “Eiropas fundamentālo brīvību un citu tām līdzi nākošo noteikumu un saistību pieņemšanas”. “Tas attiecas uz Britāniju, tāpat kā uz ikvienu citu,” uzsvēra Merkele. ES neietilpstoša valsts var pievienoties vienotajam tirgum, ja tā pieņem cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu pārvietošanos un apriti, norādīja Merkele, kā piemēru minot Norvēģiju. Viņa pauda cerību, ka ES virsotņu apspriede notiks vienotības garā, piebilstot, ka ES mērķim vajadzētu būt reformu pabeigšanai līdz Romas līguma 60. gadadienai 2017. gadā.

Merkele, joprojām ietekmīgākā Eiropas un arī pasaules politiķe, nolika pie vietas vairāku valstu vadītājus, Briseles amatpersonas, kā arī savas valdības ārlietu ministru, kas gribēja panākt, lai Londona nekavējoties sāk sarunas par izstāšanos no ES. Kanclere atgādināja, ka ES līguma 50. pants nosaka, ka Britānijai jāvienojas par izstāšanās noteikumiem divu gadu laikā. Sarunas ar Britāniju tiks sāktas tikai tad, kad Eiropas Padomē būs saņemts formāls lūgums par izstāšanos. Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons pirmdien parlamentā paziņoja, ka Britānija šobrīd nesāks formālu procedūru, lai izstātos no ES, jo tas ir Apvienotās Karalistes suverēns lēmums, kas būs jāpieņem valsts jaunajam premjerministram, kurš jāizrauga līdz 2. septembrim. Vairāku Eiropas valstu politiķi to uzskata par nepieņemamu vilcināšanos, bet Eiroparlamenta prezidents Martins Šulcs paziņojis, ka Kemerona lēmums atlikt atkāpšanos līdz rudenim ir “skandalozs un padara visu kontinentu par ķīlnieku”. Kā starpnieks uzstājās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš bija ieradies Briselē, lai uzsvērtu ASV ieinteresētību stiprā ES, lai sadarbotos vides aizsardzībā, cīņā pret terorismu un migrācijas problēmas risināšanā. Vienlaikus ASV saglabās īpašās un stiprās saiknes ar Lielbritāniju, piebilda Kerijs.


Francija un Vācija rosina reformas

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vakar paziņoja Eiroparlamenta ārkārtas sēdē, ka aicinās Britānijas premjerministru Deividu Kemeronu iespējami drīz viest skaidrību par savas valsts turpmāko virzību, ņemot vērā referenduma rezultātus.

Junkers apliecināja, ka ir devis rīkojumu uz laiku aizliegt Eiropas Savienības komisāriem diskutēt par Britānijas izstāšanās noteikumiem ar britu amatpersonām, lai sabiedrībā nerastos aizdomas par slepeniem aizkulišu darījumiem.

Francija un Vācija pēc britu referenduma ierosinājušas plašas reformas ES trīs jomās – drošībā, migrācijā un ekonomikā. Pirmdien publiskotajā dokumentā Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero un Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņojuši, ka reformas būtu jāveic pat tad, ja visas ES valstis tās neatbalstīs, paverot ceļu “divu ātrumu” Eiropai. Attiecībā uz drošību Francija un Vācija ierosinājušas stiprināt pastāvīgās ES militārās struktūras ar “pastāvīgu civilo un militāro pavēļu ķēdi”, gatavību izvietot ātrās reaģēšanas spēkus, kā arī stiprināt jūras spēkus. Reformas paredz pretterorisma informācijas apmaiņu, izveidot ES civilās aizsardzības korpusu un ilgtermiņā saskaņot krimināllikumus, kas attiecas uz terorismu un organizēto noziedzību. Migrācijas jomā Parīze un Berlīne ierosina pieņemt kopīgus noteikumus par patvēruma piešķiršanu bēgļiem, ievērojot nepieciešamību atgūt kontroli pār ES ārējām robežām un saglabāt Eiropas vērtības.

“Višegradas četrinieks” pret ES “strauju integrāciju”

“Višegradas četrinieka” valstis – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija – paudušas negatīvu nostāju pret Eiropas “straujas integrācijas” ideju, kas izskanējusi pēc Britānijas lēmuma izstāties no ES. Pēc tikšanās Prāgā Višegradas valstis paudušas šaubas par Vācijas un Francijas ārlietu ministru ierosinājumu padziļināt Eiropā “politisko savienību”. Pašreizējos apstākļos runas par strauju integrāciju būtu “bezjēdzīga atbilde” uz Britānijas lēmumu pamest ES, sacīja Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks. “Ir atklājies, ka sabiedrība atpaliek no integrācijas procesiem, kas netika pienācīgā veidā izskaidroti,” norādīja Čehijas ministrs. “Višegradas četrinieka” valstis ES partnerus aicinājušas izturēties piesardzīgi pret kopīgas aizsardzības politikas ideju, sacīja Zaoraleks.

Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis paziņojis, ka Varšava vēlētos vēl vienu britu referendumu par valsts dalību blokā, vienlaikus norādot, ka ES būtu radikāli jāmainās, lai briti vēlētos atgriezties. Lai gan Kačiņskim nav amata valdībā, viņa balsij ir liels svars Polijas politikā. Stingri noskaņots pret Eiropas federālismu, Kačiņskis uzskata, ka Britānijas referenduma rezultāts ir apliecinājums tam, ka nepieciešams jauns Eiropas līgums, lai garantētu nacionālo valstu tiesības. Viņš brīdināja, ka Vācijas un Francijas arvien ciešākas politiskās un ekonomiskās integrācijas modelis var beigties ar katastrofu.

Konservatīvie meklē jaunu līderi

Britānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns noraidījis iespēju kļūt par valdošās Konservatīvās partijas līderi pēc tam, kad premjers Deivids Kemerons paziņoja par atkāpšanos, jo briti referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Osborns atzina, ka nav īstais cilvēks partijas vadītāja amatam, jo atbalsta valsts palikšanu ES, lai gan referenduma dalībnieku vidū to atbalstīja 48% vēlētāju pretstatā 52%, kas vēlējās aiziešanu no bloka. Kemerona pēcteča partijas vadītāja amatā meklējumi varētu notikt arī parlamenta ārkārtas vēlēšanās, lai jaunajam līderim būtu sabiedrības mandāts, kas vairotu viņa uzticamību. Gaidāms, ka Konservatīvās partijas nākamais līderis tiks izraudzīts līdz septembrim. Par galvenajiem pretendentiem uz Kemerona pēcteča vietu tiek uzskatīts bijušais Londonas mērs, parlamenta deputāts Boriss Džonsons un iekšlietu ministre Terēza Meja. Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, Meju atbalsta 31% respondentu, bet Džonsonu – 24%, vēsta laikraksts “The Times”. Džonsons bija kampaņas par izstāšanos no ES līderis, bet Meja atbalstīja palikšanu blokā. Kā iespējams kandidāts tiek minēts arī Britānijas veselības ministrs Džeremijs Hants, kas aicina rīkot jaunu referendumu par izstāšanās no ES noteikumiem. “Britānijai ir jāaiz­iet, un tā aizies no ES, tomēr mēs neesam balsojuši par savas izstāšanās noteikumiem,” pamatoja Hants.

Britānijas referendumā pieņemtais lēmums par valsts izstāšanos no ES ir neatgriezenisks, paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. “Ir sajūta, ka paši briti nožēlo, tomēr tas ir veltīgi, viņiem par to vajadzēja domāt pirms tam,” piebilda ministrs. Viņš aicināja ES politiķus necensties atriebties britiem, norādot, ka “šobrīd svarīgākais ir rīkoties gudri un piesardzīgi, lai mazinātu zaudējumus”.

Karaliene Elizabete nezaudē humora izjūtu

Saistītie raksti

Britānijas karaliene Elizabete II Ziemeļīrijā piedalījusies pirmajā publiskajā pasākumā, kopš Apvienotās Karalistes iedzīvotāji nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, un smejoties paziņojusi, ka pēc pēdējā laika notikumiem “vēl esmu dzīva”. Elizabete II pirmdien Ziemeļīrijā ieradās laikā, kad Britāniju satricinājusi politiskā un ekonomiskā neskaidrība par valsts nākotni ES un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru noslīdējusi līdz zemākajai atzīmei 30 gadu laikā. Karaliene ieradās vizītē Ziemeļīrijā, kur tikās ar šīs Lielbritānijas daļas līderiem, tostarp bijušo kustības “Īru Republikāņu armija” dalībnieku Martinu Makginesu, kurš tagad ir Ziemeļīrijas pirmais ministrs. “Sveiki, kā jums klājas?” sniedzot roku karalienei, sacīja Makginess. “Es tomēr vēl esmu dzīva,” smejoties atteica Elizabete II, atbildot uz viņa rokasspiedienu. “Esam bijuši diezgan aizņemti. Diezgan daudz kas ir noticis,” piebilda karaliene, kas šogad atzīmēja 90. dzimšanas dienu un ir tronī kopš 1952. gada. Viņa nav izplatījusi oficiālu paziņojumu par referenduma rezultātiem. Kā konstitucionālas monarhijas galva Elizabete II visu politisko kampaņu laikā ir saglabājusi neitralitāti.

Skotijā un Ziemeļīrijā vairākums referenduma dalībnieku vēlējās, lai Lielbritānija paliek ES, bet Anglijas un Velsas eiroskeptiskais balsojums valsts kopīgo rezultātu nosvēra par labu aiziešanai no bloka. Balsojuma rezultāts ir atjaunojis runas par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas, bet Makginesa partija “Sinn Fein” steidza izteikt aicinājumu rīkot referendumu par Īrijas vienotību, kas nozīmētu Ziemeļīrijas aiziešanu no Lielbritānijas un apvienošanos ar Īriju. Analītiķi uzskata, ka Ziemeļīrijas statusa varbūtējas izmaiņas varētu destabilizēt ar milzu grūtībām panākto stāvokļa normalizāciju Ziemeļīrijā pēdējos gadu desmitos.

LA.lv