Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
12. janvāris, 2017
Drukāt

Kā NVO pārstāvji vērtē sadarbību ar valdību?

Foto - Rebeka ŽeireFoto - Rebeka Žeire

Zaiga Pūce, biedrība "Ascendum"

Zaiga Pūce, biedrība “Ascendum”: “Iepriekš radās situācijas, kurās sapratām, ka sadarbības memorands nedarbojas, kā mēs vēlētos, tāpēc ir rosinātas izmaiņas šajā sadarbības formā. Tas, ko mēs vienmēr esam gribējuši, – lai no valsts pārvaldes puses mums pretī sēdētu valsts sekretāri vai vismaz viņu vietnieki. Jo mums jāsaprot, vai mūsu iebildumiem, idejām, kompromisiem būs dzirdīgas ausis un vai tie tiks tālāk attīstīti. Mūsu sadarbība parasti balstās uz to, ka ir divas puses: nevalstiskās organizācijas, kas kaut ko iesaka vai rosina, un izpildvara, kas skatās no savas puses – vai to var vai nevar ieviest. Gribētos cerēt uz izteiktāku dialogu.”

 

Āris Ādlers, Latvijas Lauku forums: “Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomei ir diezgan sena vēsture, tomēr tagad tā kļuvusi krietni spēcīgāka nekā iepriekš un ieņem arvien lielāku lomu jautājumu risināšanā, kā arī likumdošanā un rīcības politikas veidošanā. Pēdējā pusotra gada laikā, kopš memoranda padome ir vēlēta, jāteic, ka palielinājies tieši apzinības līmenis tās darbībā. Ir sajūta, ka valsts arī vairāk mūsos ieklausās. Tā tas bija, piemēram, runājot par pēdējā laika aktualitāti – sociālo nodokli. Šad tad parādās jautājumi, kas jārisina konkrēti, ja kāda NVO nav uzklausīta. Tāpēc ir tapusi rezolūcija par to, ka katrai NVO jādod iespēja izteikties. Mēs sagaidām spēju ietekmēt procesus, lai mūs ņem vērā. Tāpat gribētos, lai no ministriju puses līdzdalības process būtu ar tādu pašu ieinteresētību kā no NVO puses.”

 

Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskā alianse: “NVO un MK memorandu vērtējam kā spēcīgāko sadarbības instrumentu, kurā var iesaistīties sabiedrība un kurā iespējams aizstāvēt sabiedrības intereses. No mūsu biedrības skatpunkta būtiskākais – ja ir panākta vienošanās, tad valsts pārvaldes pārstāvjiem noteikti jānāk uz sēdi un šī vienošanās jāizrunā ar memoranda padomi. Līdzko tas tā nenotiek, rodas situācijas, kādu pagājušā gada nogalē piedzīvojām ar sociālajām iemaksām. Mūs neviens laikus neinformēja par šo ieceri, tāpēc NVO iebildumi nāca tik vēlu.”

 

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+