Mobilā versija
Brīdinājums -3.4°C
Zane, Zuzanna
Pirmdiena, 19. februāris, 2018
12. janvāris, 2017
Drukāt

Kā NVO pārstāvji vērtē sadarbību ar valdību?

Foto - Rebeka ŽeireFoto - Rebeka Žeire

Zaiga Pūce, biedrība "Ascendum"

Zaiga Pūce, biedrība “Ascendum”: “Iepriekš radās situācijas, kurās sapratām, ka sadarbības memorands nedarbojas, kā mēs vēlētos, tāpēc ir rosinātas izmaiņas šajā sadarbības formā. Tas, ko mēs vienmēr esam gribējuši, – lai no valsts pārvaldes puses mums pretī sēdētu valsts sekretāri vai vismaz viņu vietnieki. Jo mums jāsaprot, vai mūsu iebildumiem, idejām, kompromisiem būs dzirdīgas ausis un vai tie tiks tālāk attīstīti. Mūsu sadarbība parasti balstās uz to, ka ir divas puses: nevalstiskās organizācijas, kas kaut ko iesaka vai rosina, un izpildvara, kas skatās no savas puses – vai to var vai nevar ieviest. Gribētos cerēt uz izteiktāku dialogu.”

 

Āris Ādlers, Latvijas Lauku forums: “Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomei ir diezgan sena vēsture, tomēr tagad tā kļuvusi krietni spēcīgāka nekā iepriekš un ieņem arvien lielāku lomu jautājumu risināšanā, kā arī likumdošanā un rīcības politikas veidošanā. Pēdējā pusotra gada laikā, kopš memoranda padome ir vēlēta, jāteic, ka palielinājies tieši apzinības līmenis tās darbībā. Ir sajūta, ka valsts arī vairāk mūsos ieklausās. Tā tas bija, piemēram, runājot par pēdējā laika aktualitāti – sociālo nodokli. Šad tad parādās jautājumi, kas jārisina konkrēti, ja kāda NVO nav uzklausīta. Tāpēc ir tapusi rezolūcija par to, ka katrai NVO jādod iespēja izteikties. Mēs sagaidām spēju ietekmēt procesus, lai mūs ņem vērā. Tāpat gribētos, lai no ministriju puses līdzdalības process būtu ar tādu pašu ieinteresētību kā no NVO puses.”

 

Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskā alianse: “NVO un MK memorandu vērtējam kā spēcīgāko sadarbības instrumentu, kurā var iesaistīties sabiedrība un kurā iespējams aizstāvēt sabiedrības intereses. No mūsu biedrības skatpunkta būtiskākais – ja ir panākta vienošanās, tad valsts pārvaldes pārstāvjiem noteikti jānāk uz sēdi un šī vienošanās jāizrunā ar memoranda padomi. Līdzko tas tā nenotiek, rodas situācijas, kādu pagājušā gada nogalē piedzīvojām ar sociālajām iemaksām. Mūs neviens laikus neinformēja par šo ieceri, tāpēc NVO iebildumi nāca tik vēlu.”

 

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mūsu profils ir mazgāšanas līdzekļi…

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) publiskotajā ziņojumā teikts, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas Latvijas komercbankai “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam esot izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties nepieļaut pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. Banka savukārt paziņojusi, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem. Banka sniegšot ASV institūcijām visu nepieciešamo informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātru izmeklēšanu. Tāpat bankas kategoriski noliedz, ka tās darbinieki būtu devuši kukuļus Latvijas amatpersonām.

Vai uzticaties Latvijas bankām un finanšu sektoram?
Draugiem Facebook Twitter Google+