Mobilā versija
+3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
8. februāris, 2017
Drukāt

Vai būs klusums ēterā? Latvijas Radio žurnālisti gatavi protestiem (14)

Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons. Foto - LETALatvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons. Foto - LETA

Vairums Latvijas Radio darbinieku ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu, turklāt kā vāju vai ļoti vāju vērtē radio valdes darbu un ir gatavi protesta akcijām, vēsta Latvijas Radio un sabiedriskā medija portāls “lsm.lv”.

Latvijas Radio iekšējās aptaujas rezultāti liecinot, ka 85% darbinieku nav apmierināti ar atlīdzību par savu darbu. Savukārt 42% darbinieku medija valdes darbu vērtē kā vāju, bet 16% to vērtē kā ļoti vāju. Apmierinoši valdes darbu kopumā vērtē trešdaļa darbinieku.
Situācija Latvijas Radio patlaban esot sakāpināta, vēsta portāls.

Žurnālists, raidījuma “Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons norāda, ka situācija kopš 2008.gada krīzes nav uzlabojusies.

“Darbinieki atteicās no savām algām 10-20% apmērā, viņiem noņēma visas piemaksas, viņi devās bezalgas atvaļinājumā ar cerību glābt Latvijas Radio, kurš tajā brīdī atradās bankrota tuvumā. Tad cerēja, ka kaut kad krīze beigsies un situācija lēnā garā uzlabosies. Mēs esam dzirdējuši šajos gados, kā situācija ir mainījusies valstī, pamazām kaut kam atrod naudu. Latvijas Radio – kopš šīs algas ir samazinātas – nav nekad palielinātas. Nu jau tā atšķirība starp Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, īpaši ziņu dienestu analītiskajā daļā, ir vairāk nekā uz pusi. Nekādas cerības uz algas palielinājumu nav. Un ir sajūta, ka Latvijas Radio valde un padome neaptver šīs situācijas nopietnību,” skaidro Tomsons.

Pēc viņa teiktā, Latvijas Radio darbinieki ir apņēmušies darīt visu, lai nākamgad algas tiktu palielinātas vismaz par 10%.

“Darbinieki ir skaidri teikuši, ka rīkos protesta akcijas – nebūs raidījuma skanējumi vai būs klusums ēterā,” norāda žurnālists.

Kā vēsta “lsm.lv”, Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš esot apliecinājis, ka radio vadība ir spērusi pirmos soļus, lai palielinātu darbinieku atalgojumu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jau esot atbalstījusi Latvijas Radio valdes pieprasījumu pēc algu palielināšanas vidēji par 12%. Tālāk par to lemšot Finanšu ministrija.

Kā ziņots, NEPLP otrdien atbalstīja priekšlikumu Latvijas Radio turpmākajos trīs gados piešķirtos budžeta līdzekļus saglabāt pašreizējā apmērā, aģentūrai LETA sacīja NEPLP priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par Latvijas Radio Ivars Āboliņš.

Viņš pastāstīja, ka Latvijas Radio savas darbības nodrošināšanai laikā no 2018.-2020.gadam lūdzis piešķirt valsts budžeta bāzes dotāciju 2017.gada apmērā. NEPLP atbalstīja Latvijas Radio valdes lūgumu. Līdz ar to katrā no turpmākajiem trīs gadiem Latvijas Radio piešķirtā valsts budžeta bāzes dotācija saglabāsies šā gada līmenī – 914 000 eiro. NEPLP akceptētais priekšlikums vēl jāatbalsta Finanšu ministrijai.

Āboliņš arī pastāstīja, ka NEPLP otrdien pārrunāja arī publiskajā telpā izskanējušo informāciju saistībā ar iespējamiem Latvijas Radio darbinieku streikiem atalgojuma un citu faktoru dēļ. Tā kā Latvijas Radio valdei bijis nepieciešams laiks, lai sagatavotu atbildes uz šo jautājumu, NEPLP tai deva laiku sagatavot atbildes līdz 15.februārim. Latvijas Radio valdei uzdots vienoties par to, kā situāciju uzņēmumā risināt.

Āboliņš arī norādīja, ka NEPLP pēc tikšanās ar Latvijas Radio valdi radās iespaids, ka valde nav vienota un nestrādā kā komanda. “Mēs mudinājām Latvijas Radio valdi strādāt kā komandai, paužot vienotu viedokli,” teica Āboliņš, piebilstot, ka sabiedriskā medija valdei sabiedrības intereses ir jāizvirza augstāk par savstarpējām nesaskaņām.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs ir Aldis Pauliņš, bet valdes locekļi – Sigita Roķe un Uldis Lavrinovičs.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Vai par LR2 arī maksā algu. Ja maksā, tad gan vajadzētu tikai minimālo. Pieteikt dziesmiņas un uzklausīt klausītāju zvanus par to, kā kurā pagastā vardes lēkā, nav nekāds darbs.

  2. bet LEta labojusi ziņu

    8.febr., LETA. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) otrdien atbalstīja priekšlikumu no nākamā gada palielināt Latvijas Radio (LR) valsts budžeta bāzes dotāciju par 914 000 eiro, aģentūrai LETA sacīja NEPLP priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš.

  3. Vai nevarētu atklāt kādas tad ir tās mazās algas lai es varētu varētu salīdzināt ar savu. Ar radio visumā esmu apmierināts. Tomsons kā nu māk tā mauj, ja kāds domā ka viņam izdosies labāk lai iet un izmēģina.Kustpunktā visinteresantākie ir tieši klausītāju jautājumi.

  4. klausītājs redzētājs Atbildēt

    Zaķusalā jau pirms gada visiem iedeva papīru parakstīt, ka atpakaļ naudu, kuru noņēma krīzes laikā taupīšanai, viņi neredzēs kā savas ausis. Bez izvēles iespējām. Lieki teikt, ka kaķa vadītā administrācija saglabāja savas treknās algas un neko nezaudēja, jo zaudēja darba darītāji. Tagad inženieru un operatoru kopējā vizītkarte ir caurumaina mute, jo nav par ko zobus pat salabot. Tās lielās algas, par kurām radio runā, ir tikai jaunpienācējiem, draugiem un radiem. Administrācijai, kas uzburbusi.
    Runājot par radio, ziņu kvalitāte aizejot Kolātam un Siksnim, ir dramatiski kritusies. Agrāk radio bija latviešu valodas paraugs un laba dikcija bija kā likums un pašsaprotama lieta. Ja tagad sižetus var taisīt stipri šļupstošas žurnālistes, kuru teikto brīžiem var saprast tikai sēžot blakus radio aparātam, tas nav gluži normāli. Pat ja ‘viņas runā politiski pareizas lietas un pārstāv vajadzīgo novirzienu. Pēdējā laikā dienasvidus raidījumi ar to pašu Tomsonu arī vairs nav klausāmi, velk uz 70 gadu naftalīna smaku…

  5. Vajag atlaist .. Vaivodes kantori un pietiks naudas visiem. Tāpat jēgas nav no šļupstoņas un auditorijasn reach 300 cilv. Bet tik rīko lielās balvas un intriģē par valsts naudu

  6. LR ir spiests melot. Ipaši centīgi tam pakļaujas tieši Tomsons.
    Ja atceraties, bij skandaloza vadības maiņa.
    Parādījušās ir dažas vēsmas pēc asv vēlēšanām, bet princioā tur ir absoluta Sorosa fantāziju pausale.

  7. nodokļu maksātājs Atbildēt

    Jo mazāk nodokļu maksātāju – jo mazāku naudu var atvēlēt radio.
    Līdzīgi ar mazajām lauku skolām – ja nav bērnu un nav bagātu pašvaldību, tad skolu jāslēdz ciet.
    Risinājums samazināt darbinieku skaitu vai samazināt darba laiku no 8 uz 6 stundām. Liekajās 2 stundās varēs piestrādāt citur.

  8. Ha, naudas trūkst algu palielināšanai, bet Rēzeknē LR atvēra multimediālo studiju, kura raida apmērma 5 ar pus minūts dienā. Nu kam tas bija vajadzigs!!!! Naudu nav kur likt!

    • Rēzeknes studija ir prokrievisa Atbildēt

      No Rēzeknes studijas raida gan latviski, gan krieviski. Krieviski raidošie ir ļoti pozitīvi pret Rēzeknes mēru Bartaševiču un SC.
      Un taisnība – raida maz, bet algas kā Rīgā.

  9. Laiks celt algas arī LTV darbiniekiem!

  10. Priekš kam LR vajadzīga 3 cilvēku valde?

  11. Gribu ievēlētus žurnālistus, nevis vienus visu laiku, kas bazunē multikulturālismu utt.!

  12. Vispirms LR jāizbeidz CENZŪRA!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+