Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. oktobris, 2012
Drukāt

Vai cilvēki pietiekami gādā par sava īpašuma drošību?


Andrejs Jefremovs, VUGD Siguldas daļas komandiera p. i.: “Situācija ugunsdrošības jomā jūtami uzlabojas. Tas skaidrojams ar to, ka palielinājies pieejamās informācijas daudzums un arī cilvēku informētības līmenis. Daudzi iegādājušies dzēšamos aparātus, zina, kā rīkoties, ja izceļas nelaime.

 

Tomēr joprojām 70% gadījumu ugunsnelaimes notiek cilvēku vainas dēļ. Dzīvokļi ir privātīpašums, viss ir atkarīgs no mājas iemītnieku izpratnes par īpašuma drošību un gatavības kaut ko darīt, lai šo drošību paaugstinātu. Daudzi uzskata, ka viņus ugunsnelaime neskars, līdz ar to pret šo jautājumu izturas bezatbildīgi.”

 

 

Kaspars Vaivods, VUGD Talsu daļas komandieris: “Pēdējos piecos gados vērojama tendence, ka cilvēki biežāk aizdomājas par ugunsdrošību – iegādājas dūmu detektorus, apzina iespējas, kā pasargāt savus mājokļus. Tomēr cilvēkus jāturpina informēt – īpaši tuvojoties ziemas sezonai, kad pastāv papildu riski saistībā ar krāsnīm, citām apkures ierīcēm. Likumdošana ugunsdrošības jomā ir vidējā līmenī, ik pa brīdim, mainoties likumiem, parādās dažādas pretrunas. Likumdošanai jābūt pārdomātai – diez vai būtu objektīvi iet uz katru jaunceltni un pārbaudīt tās ugunsdrošības līmeni. Visbiežāk ugunsnelaime notiek ugunsdrošības noteikumu neievērošanas dēļ, nelabvēlīgās ģimenēs lielāko risku rada neuzmanīga rīkošanās ar uguni.”

 

Viktors Ščavinskis, VUGD Rēzeknes daļas komandieris: “Pēdējos gados novērojam ugunsgrēku skaita samazināšanos. Grūti pateikt, vai cilvēki sevi sākuši vairāk sargāt vai lielā skaitā aizbraukuši uz ārzemēm. Juridiskas personas tiek rūpīgi pārbaudītas, bet ar fiziskām personām ir sarežģītāk. Iedzīvotāji ievēro ugunsdrošības pasākumus, ja to pieprasa apdrošināšanas kompānijas. Taču ļoti daudziem nav šādu iespēju. Dūmvada remontam nepieciešami līdzekļi, arī elektroinstalāciju pārbaude, kas jāveic reizi sešos gados, maksā zināmu summu. Iedzīvotāji pastāvīgi tiek informēti par iespējamām sekām, mūsu inspektori sadarbojas ar medijiem, brauc uz izglītības iestādēm, organizācijām. Tomēr cilvēki ir samērā slinki preventīvu pasākumu veikšanai, tāpat netic, ka ar viņu mājokli varētu atgadīties kāda nelaime. Visbiežākie nelaimju iemesli: apkures bojājumi – 29 gadījumos, īssavienojumi – 35 gadījumos, neuzmanīga rīkošanās ar uguni – 192 gadījumos.”

 

Vadims Kuzmičs, VUGD Jelgavas daļas komandieris: “Iedzīvotāju informētība par ugunsdrošību un attiecīgi dažādu drošības pasākumu īstenošana mājās vai dzīvokļos jau kādu laiku nemainīgi turas vienā līmenī. Nelaimes gadījumi, saprotams, arī nekur nav pazuduši. Ja cilvēki sekotu visiem ugunsdrošības likumiem un noteikumiem, negadījumu skaits krietni samazinātos.”

 

Uzziņa

68% iedzīvotāju nekad nav domājuši par ugunsdrošības iekārtu nepieciešamību savā mājā.

14% māju ir uzstādīti dūmu detektori, kas signalizē par degšanas sākšanos.

86% dzīvesvietu nav aprīkoti ar dūmu detektoriem: 68% aptaujāto par to nav aizdomājušies; 15% uzskata, ka dūmu detektori viņiem nav nepieciešami; 11% uzsver, ka detektoru uzstādīšana ir pārāk dārga; 6% aptaujāto tas šķiet ļoti sarežģīts process.

Saskaņā ar apdrošinātāju datiem starp nelaimes gadījumiem, kas notiek ar nekustamajiem īpašumiem, ugunsgrēki ir ceturtais biežāk sastopamais iemesls.

Avots: “BTA Insurance Company” SE/SIA “Euro Data” pētījums, aptaujāti 822 iedzīvotāji

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+