Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. maijs, 2012
Drukāt

Vai cīniņš par skolotāju algām tiek izmantots Ķīļa autoritātes mazināšanai?

kilis_leta7

Skolotāju streika nebūs – ne tagad, eksāmenu un izlaidumu laikā, ne, visticamāk, arī septembrī. Pedagogus pārstāvošās organizācijas un izglītības ministrs Roberts Ķīlis jūnijā parakstīs sadarbības memorandu, kas paredz plānu, kādā tiks celtas skolotāju algas. Būs ministrijas un skolotāju pārstāvju kopīga darba grupa, kas strādās pie šā plāna.

 

Iecerēts, ka kopā tiks izstrādāta arī motivācijas sistēma, lai tie, kuri strādā labāk, arī pelnītu labāk. Beidzot nolemts strādāt kopā. Līdz šim Ķīlis gaidīja, ka skolotāji piedāvās risinājumus, bet pedagogi to pašu sagaidīja no ministra.

Tagad skolotāju pārstāvju un izglītības ministra vidū iestājies pamiers. Taču paliek jautājums: kam vajadzēja aptuveni mēnesi ilgo pretimstāvēšanu, protestēšanas draudus, savstarpējos pārmetumus? Kāpēc nebija iespējams uzreiz mierīgi vienoties? Kāpēc ministrs tā vietā, lai uzsvērtu, ka algas tiks celtas, sākumā runāja tā, ka skolotājiem šķita – nekādu algu pielikumu no šā profesora nesagaidīt? Kāpēc ministra pārstāvji Saeimas deputātu klātbūtnē nevis meklēja risinājumus, kā celt skolotāju algas, bet tvarstīja “blusas” Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vēstulē? Kāpēc LIZDA vadība pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka algu pielikums būs, tomēr staigāja pa Saeimas frakcijām, sūdzoties par ministru un pārmetot viņam reformu ieceres? Aizstāvji tika meklēti pat ZZS rindās, kaut tieši šīs partijas virzītās ministres Tatjanas Koķes valdīšanas laikā skolotāju algas samazināja par 40 procentiem? LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško teic, ka gājusi pie visām frakcijām cerībā, ka tās visas, pieņemot nākamā gada valsts budžetu, balsos par skolotājiem labvēlīgu naudas sadalījumu. Taču gribētu gan redzēt tādu opozīcijas frakciju, kas balsotu pret algu celšanu skolotājiem.

 

LIZDA vadība tikās arī ar bijušo Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru Mareku Gruškevicu, kas no amata atstādināts, iespējams, par nozīmīgiem pārkāpumiem. It kā tāpēc, lai konsultētos par pedagogu algām.

 

Ministra Roberta Ķīļa ne pārāk veiksmīgā komunikācija nav nekas jauns, tā jau izskatās kā hroniska kaite, kurai zemūdens akmeņus var arī nemeklēt. Taču LIZDA uzvedība gan liek domāt, vai skolotāju pārstāvji netiek izmantoti kā ierocis ministra autoritātes mazināšanai. Ķīlis izglītības sistēmā uzkāpis uz varžacīm daudziem, un tiem, kam sāp, būtu tik saldi noskatīties, ja reformatoram būtu jāpārcieš tādi naida uzliesmojumi, kādus skolotāju pūlis reiz raidīja pret ministri Koķi. Turklāt, kamēr Ķīlis kasās ar pedagogiem, viņam nav laika reformām, kas daudziem šķiet bīstamas.

Šajā situācijā lēmums parakstīt kopīgu memorandu tiešām ir prātīgs. Vismaz abām pusēm būs skaidrs, par ko tad ir vienošanās, izpaliks nevajadzīgi pārpratumi. Jāsaka, izglītības jomā tapušais memorands ir daudz konkrētāks par kultūras ministres, Nacionālās apvienības un kultūras alianses parakstīto. Kamēr pēdējā ir tikai solījumi līdzdarboties, sadarboties, veicināt, R. Ķīļa piedāvājumā ir konkrēti termiņi un rīcības. No 1. septembra par 10 procentiem pieaugs algas tiem pedagogiem, kuru atalgojums par likmi nepārsniedz 55 latus, kā arī profesionālākajiem skolotājiem, kuri ieguvuši ceturto vai piekto kvalifikācijas pakāpi. Iespējams, no nākamā gada par 10 procentiem pieaugs alga arī lielākajai daļai pārējo pedagogu – visiem, kuri ieguvuši trešo kvalifikācijas pakāpi. Taču tam no budžeta vajag 37 miljonus latu, un ministrs pagaidām nesola, ka izdosies tos izplēst.

Taču, pat ja tas ir tikai plāns – ja tas ir skaidri uzrakstīts, skolotāji top rāmi kā jēri un ar cerībām raugās nākotnē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+