Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. maijs, 2014
Drukāt

Vai cukura nav par daudz?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Manuprāt, mana māte uzturā lieto par daudz cukura. Viņai gan nav paaugstināts cukura līmenis, nav arī vērā ņemamu slimību, taču ne mazāk kā trīs karotītes rafinētā cukura, domāju, ir par daudz vienai tējas krūzītei! Varbūt to var aizvietot ar saldinātājiem? 
ANNA RESNE

Cukurā ir aptuveni 99,7% saharozes, ko pēc savas patikas pievienojam ēdieniem un dzērieniem, lai uzlabotu to garšas īpašības.

Saldi ir arī dabiski, nepārveidoti pārtikas produkti. Cilvēks palēnām ir iemācījies no produktiem izdalīt vienkāršos cukurus tīrā, koncentrētā veidā, jo salda ir lielākā daļa augļu un ogu. Šāda garša vēl piemīt burkāniem, ķirbjiem, paprikai un citiem dārzeņiem. Salduma pakāpi nosaka vienkāršo cukuru (glikozes, fruktozes, saharozes) daudzums un proporcijas. Piemēram, 100 g augļu ir 7–5 g cukuru, dārzeņos – mazāk.

Garšas buķetes veidošanā nozīme ir produktos esošajām organiskajām skābēm, rūgtvielām un ēteriskajām eļļām. Ilgāk pakošļājot rupjmaizi, siekalu fermentu iedarbībā no graudos esošās cietes atšķeļas atsevišķas glikozes molekulas un jūtama salda garša. Īpaši salds ir medus. Šajā produktā ir aptuvnei 80% glikozes, fruktozes un saharozes.

Dietologs Andis Brēmanis uzsver, ka šiem cukuriem piemīt enerģētiskā vērtība – 1 gramā ir 4,1 kalorija. Ja cilvēkam ir aktīvs dzīvesveids, proti, fizisks ikdienas darbs vai regulāras sportiskas aktivitātes, šī enerģija tiek veiksmīgi iztērēta muskuļu darbā. Savukārt mazkustīgiem cilvēkiem pārmērīga cukura un to saturošu produktu lietošana var radīt veselības pro­blēmas, jo neiztērētais cukurs organismā ļoti viegli pārveidojas taukos.

Līdztekus ar ķermeņa masas palielināšanos visbiežāk vērojams 2. tipa cukura diabēts. Var būt asinsspiediena problēmas un paaugstināties holesterīna līmenis asinīs.

Šādās situācijās alternatīva rafinētajam cukuram ir mazkaloriju cukura aizvietotāji aspartāms, saharīns vai stēvija. Šīs vielas ir 100–200 reižu saldākas nekā cukurs. Tas nozīmē, ka pavisam neliels to daudzums piešķir ēdienam vai dzērienam vajadzīgo saldumu, turklāt tikpat kā nesatur kalorijas.

Saldinātāji ir rūpnieciski ražoti pārtikas produkti. Visbiežāk tos izmanto bezalkoholiskajos, diētiskajos jeb bezkaloriju dzērienos – limonādēs, kā arī jogurtos, krēmos un citos desertos, konditorejas izstrādājumos, konfektēs, pastilās un ledenēs, košļājamajā gumijā. Saldinātāji tabletīšu, pilienu vai pulvera veidā nopērkami lietošanai mājas apstākļos, piemēram, tējas vai kafijas saldināšanai.

– Biežāk izskan jautājums, vai šīs vielas nav bīstamas veselībai. Eiropas Savienībā, pirms atļauj lietot kādu pārtikas piedevu, tostarp saldinātājus, jābūt veiktai izpētei un jānosaka pieļaujamās devas. Mazkaloriju saldinātāji ir vienas no visvairāk pētītajām pārtikas piedevām. Patlaban Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir oficiāli apstiprinājusi acesulfāma, aspartāma, ciklamāta, saharīna, sukralozes un stēvijas lietošanu, – skaidro diētas ārsts.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+