Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. janvāris, 2013
Drukāt

Vai cukurslimnieki atstāti novārtā?

Foto - LETAFoto - LETA

Rietumnieciskā dzīvesveida, mazkustīguma un citu veselībai kaitīgu faktoru dēļ arvien vairāk cilvēku slimo ar diabētu, un arī Latvija nav izņēmums. Kā liecina dati, 2011. gadā cukura diabēts bija gandrīz 76 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 72 tūkstošiem – 2. tipa, bet četriem tūkstošiem – 1. tipa cukura diabēts.

 

Abu tipu diabēta pacientu skaitam ir tendence pieaugt, turklāt arvien agrākā vecumā. Lai cilvēki nenonāktu līdz saslimšanai vai pat diabēta izraisītām komplikācijām, ļoti daudz varētu darīt diabēta aprūpes māsas, diemžēl viņu darbs pašlaik netiek atmaksāts tik lielā mērā, lai tas dotu pietiekamu atdevi sabiedrības veselības labā.

 

Māsai plašs 
darba apjoms

Tieši 2. tipa diabēta pacientu apmācībā par pareizu uzturu, fiziskajām aktivitātēm, medikamentu lietošanu un glikēmijas paškontroli neatsverama nozīme ir diabēta aprūpes māsai. “Viņu uzdevums ir pacientam izskaidrot, kāpēc svarīgi lietot veselīgu uzturu un kādam tam jābūt, stāstīt, kā cilvēka ķermeņa svars ietekmē cukura līmeni asinīs un ka sportojot slimība mazāk progresē, tāpēc būs mazāk komplikāciju. Šo māsu pienākums arī skaidrot, ka cukura diabēts var radīt citu slimību risku, un mācīt tikt ar to galā, ierādīt, kā pareizi veikt glikēmijas paškontroli,” stāsta Diabēta aprūpes māsu apvienības prezidente Līga Ārente.

Diabēta apmācība ir ilgs process, kam nepieciešams cilvēcīgs un emocionāls kontakts.

“Šobrīd endokrinologs un diabēta aprūpes māsa pacientam izstāsta un parāda, kā jālieto medikamenti, jāiedur pirkstā, lai noteiktu glikozes līmeni asinīs, kā izvēlēties veselīgāku uzturu un cik svarīgas ir fiziskās aktivitātes, bet nepietiekami garās pacienta vizītes dēļ tas notiek steigā un speciālistiem nav laika pārliecināties, ka pacients visu pareizi sapratis un, galvenais, vai to īstenos ikdienā,” saka L. Ārente. Viņasprāt, nevar vienlaikus organizēt pacienta pieņemšanu un viņu apmācīt.

 

Pakalpojumu 
skaits sarucis

Pirms vienpadsmit gadiem veselības aprūpes reorganizācijas ceļā tika izveidotas trīs atšķirīgas sistēmas, kā diabēta pacienti varēja saņemt pakalpojumus: endokrinoloģijas kabinetā, kur strādāja endokrinologs un diabēta aprūpes māsa; praksēs, kur strādāja sertificēts endokrinologs, bet kam nebija endokrinoloģijas kabineta statusa; stacionāra apmācībā, kur cilvēki piecas dienas mācījās gatavot, kustēties un apgūt citas zināšanas un iemaņas, kas palīdz cukura diabēta gadījumā. 2009. gadā finansiālu apsvērumu dēļ slēdza gan aprūpes kabinetus, gan stacionārās apmācības, un līdz šim gandrīz nekas nav atjaunots. Šobrīd daļa diabēta aprūpes māsu sadarbojas ar kādu endokrinologu.

Klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēde Ilze Konrāde uzskata, ka diabēta aprūpes māsu valsts apmaksāti pakalpojumi ir nepieciešami un ilgtermiņā atmaksāsies visai sabiedrībai.

“Cukura diabēta ārstēšanā izmanto vienus no dārgākajiem kompensējamiem medikamentiem. Taču cilvēki ne vienmēr tiek pilnvērtīgi apmācīti tos pareizi izmantot, līdz ar to nav pilnas atdeves no iztērētās naudas. Ja pacients nav apmācīts, viņam bieži nav motivācijas kontrolēt slimību, tāpēc gadu gaitā attīstās vēlīnās komplikācijas.

To ārstēšana maksā vēl vairāk, piemēram, kāju amputācijas, nieru mazspēja un tās dēļ nepieciešamā dialīze, koronāro asinsvadu stentēšana. To visu var attālināt vai novērst, ja pacientam detalizēti izskaidro veselīga uztura principus, fiziskās aktivitātes, medikamentozās terapijas efektus, vienlaikus motivējot viņu dzīvesveida pārmaiņām,” uzsver I. Konrāde. “Šobrīd pacientu apmācība notiek galvenokārt klīniskajās universitāšu slimnīcās un lielā mērā tā ir iekšējā administrācijas izpratne. Daļu apmācību ambulatori atbalsta arī farmaceitiskās kompānijas, daļu cukura diabēta pacientu organizācijas. Tas viss notiek fragmentāri, un tā nav sistēma.”

 

VIEDOKĻI

Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders: “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība noteic, ka diabēta māsas darbs ir iekļauts endokrinologa epizodes apmaksā, atsevišķi līgumi par valsts apmaksātiem diabēta māsas pakalpojumiem netiek slēgti. Šobrīd diabēta pacienti apmācību var saņemt gan pie sava ģimenes ārsta, gan pie endokrinologa, gan stacionārā. Endokrinologa darba samaksā ir paredzēta arī māsas sniegto pakalpojumu apmaksa. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 60% no diabēta pacientu vizītēm pie ārsta ir apmeklējumi pie ģimenes ārsta, liela vērība tiek veltīta tieši ģimenes ārsta komandas darba uzlabošanai, kā arī viens no ģimenes ār­sta otrās māsas pienākumiem ir strādāt ar hroniskiem pacientiem, tostarp nodrošināt diabēta pacientu apmācību. Valsts no šā gada 1. janvāra apmaksā diabēta apmācības kabinetu bērniem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.”

 

Diabēta aprūpes māsu apvienības prezidente Līga Ārente: “Kāpēc nepieciešamas diabēta aprūpes māsas? Jo, pirmkārt, ārsta laiks ir daudz dārgāks nekā māsas laiks. Otrkārt, ārsti bieži vien runā sarežģītā valodā, bet māsas ar pacientiem runā viņiem saprotamā valodā. Visā pasaulē māsas strādā ar diabēta pacientiem un tā ir atsevišķa specialitāte.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+