Ekonomika
Nauda

Vai degvielas cenas samazināsies? Ekonomisti vērtē patēriņa cenu izmaiņas2

Foto: LETA

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, gada vidējā inflācija Latvijā pērn bija 2,5%. Pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas samazinājās. Kas noteica šādu inflācijas kāpumu un cenu izmaiņas gada nogalē, vērtē un skaidro ekonomisti.

“Swedbank” ekonomiste Linda Vildava: Degvielas cenas samazināsies un kopējo cenu kāpumu piebremzēs

2018. gadā patēriņa cenas gada laikā augušas vidēji par 2.5%. Šāds cenu kāpums vērtējams kā mērens, ņemot vērā straujo ekonomikas izaugsmi un “silto” darba tirgu.

Turklāt cenas kāpušas vidēji lēnāk nekā 2017. gadā, bet atalgojums – straujāk, kas ļauj secināt, ka pērnais gads bijis lielākoties labvēlīgs iedzīvotāju spējai tērēt.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, patēriņa cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēja ārēji faktori. Aptuveni pusi no vidējā patēriņa cenu kāpuma noteica transporta un mājokļa preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, kas lielā mērā saistīts ar enerģijas produktu cenu kāpumu.

“Brent” jēlnaftas cena par barelu eiro izteiksmē pērn kopumā pieauga par aptuveni 25%, lai gan naftas cenas dinamika gada nogalē bija lejupvērsta. Apvienojot ar akcīzes nodokļa likmes kāpumu degvielai gada sākumā, degvielas cenas palielinājās par 12.5%, salīdzinot ar 2017. gadu.

Brangs pieaugums bijis arī cietā kurināmā cenās, kuras augušas ap 17% gada laikā, ko galvenokārt izskaidro kokmateriālu cenu kāpums.

Par 5% dārgāki bijuši ūdensapgādes un citi mājokļa pakalpojumi, kur zīmīgu lomu spēlēja atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu pieaugums Rīgā. Arī siltuma un gāzes cenas, kuras ietekmē energoresursu cenas, pērn pieauga.

Pārtikas cenas vidēji augušas par nepilnu procentu. Būtiski lēnāka pārtikas cenu izaugsme 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ pērn vidējā gada inflācija bija zemāka (2017. gadā tā bija 2.9%).

Lēnāku pārtikas cenu kāpumu galvenokārt noteica zemākas pārtikas cenas pasaulē, kā arī PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Mazākā mērā, tomēr savu artavu cenu izaugsmē deva arī alkohola un tabakas cenu kāpums 4% apmērā akcīzes nodokļa likmju palielinājuma rezultātā. Tāpat dārgāki kļuvuši dažādi pakalpojumi, starp kuriem lielākā ietekme bijusi apdrošināšanas (27% gada pieaugums), veselības aprūpes (6%), ēdināšanas (3%) pakalpojumiem.

Nākamais gads varētu iezīmēties ar līdzīgu vidējo patēriņa cenu kāpumu kā pērn. Kā galvenais cenu paaugstinošais faktors, visticamāk, būs mājokļa preču un pakalpojumu cenas.

Jau zināms, ka daļai iedzīvotāju augs gan gāzes, gan elektrības rēķini, palielināsies arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kā arī siltumenerģijas cenas. Kopējos inflācijas rādītājus, visticamāk, ietekmēs arī neliels pārtikas cenu kāpums un alkohola un tabakas cenu pieaugums akcīzes nodokļa palielinājuma rezultātā.

Augstāku izmaksu dēļ, tostarp vidējā atalgojuma kāpuma rezultātā, gaidāms, ka pakalpojumu cenas turpinās palielināties.

Toties degvielas cenas, ja naftas cena saglabāsies līdzšinējā līmenī, samazināsies un kopējo cenu kāpumu piebremzēs.

Kopumā 2019. gads solās būt gana labs iedzīvotāju labklājībai, iedzīvotāju spējai tērēt turpinot augt. Tomēr neapšaubāmi katra iedzīvotāja individuālā pārticība var atšķirties, balstoties gan uz nodarbinātības situāciju, gan patēriņa paradumiem.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš: Naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis inflāciju arī Latvijā

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņu cenu inflāciju arī Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%.

Tā rezultātā pēc trīs mēnešu pārtraukuma inflācija Latvijā atkal noslīdējusi zem 3% un gada vidējā inflācija Latvijā pērn bijusi 2,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekš prognozētajam līmenim.

Vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā decembrī bija naftas cenu kritumam globālajos tirgos, kā rezultātā degvielas cenas Latvijā decembrī samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Šobrīd gan naftas cenas pasaules tirgos ir atkal sākušas palielināties, tādēļ degvielas tālāku cenu kritumu Latvijā tuvākajos mēnešos mēs, visticamāk, neredzēsim. Bez degvielas cenām, ārējiem faktoriem liela nozīme ir arī pārtikas cenās, kas decembrī Latvijā palielinājās par 0,7%.

Taču šoreiz tas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo pasaules cenas pasaulē pēdējos sešos mēnešos ir bijušas salīdzinoši stabilas un salīdzinājumā ar 2017. gada decembri pārtikas cenas Latvijā augušas vidēji tikai par 0,4%.

Vidēji nemainīgais cenu līmenis gan slēpj sevī ļoti atšķirīgu dinamiku starp dažādām pārtikas grupām un, piemēram, ja maizes, kā arī graudaugu cenas Latvijā decembrī bija augušas par 4,6%, tad augļu cenas samazinājās par 5,3% salīdzinājumā ar 2017. gada decembri.

Salīdzinoši nemainīgs faktors cenu kāpumā Latvijā ir arī straujais darba algu pieaugums. Tā rezultātā decembrī augušas kultūras (+5,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi), ēdināšanas (+4,0%), frizētavu (+5,7%) un apdrošināšanas (+4,6%) pakalpojumu cenas.

Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā 2019.gadā varētu palielināties par aptuveni 2,6-2,8%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada inflācijas līmenim. Inflāciju Latvijā 2019. gadā veicinās darba algu kāpums, kā rezultātā pakalpojumu cenas varētu palielināties par 3-3,5%.

Papildus tam vidējo cenu līmeni Latvijā 2019. gadā palielinās arī nodokļu reformas ietvaros jau 2017. gadā apstiprinātais akcīzes likmju pieaugums alkoholam un tabakai.

Tāpat 2019. gadā Latvijā gaidāms arī elektroenerģijas cenu kāpums par 10-15 un par nodomu palielināt siltumenerģijas tarifus par 12,6% no šī gada aprīļa ir paziņojis arī Rīgas Siltums.

Tas jau bija iepriekš gaidāms, jo Rīgā pēdējo reizi siltumenerģijas tarifs bija mainījies 2017. gada sākumā un kopš tā laika energoresursu cenas pasaulē ir palielinājušās.

Nodokļu likmju izmaiņas, kā arī gaidāmais elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pieaugums kopējo inflācijas līmeni Latvijā šogad palielinās par gandrīz 1%. Savukārt pārtikas cenās pasaulē šobrīd vērojama diezgan liela stabilitāte, tādēļ pārtikas cenu inflācija Latvijā 2019. gadā, visticamāk, būs neliela.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš: Inflācija ir patīkami garlaicīga, kaut viegli neveselīga

Decembris ir nācis ar šim mēnesim dažkārt piemītošo nelielo sezonālo deflāciju, ko nosaka izpārdošanu sākums, kuru efektu šoreiz pastiprināja degvielas cenas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas samazinājās par 0,4%, pazeminot gada inflāciju decembrī līdz 2,6%.

Arī 2018. gadā kopumā cenas pieauga par 2,5%, sagaidāms, ka šogad gada kopējā inflācija būs ļoti līdzīga, visdrīzāk nedaudz augstāka. 2019. gadā augšupvērsta ietekme būs darba tirgum un nodokļu izmaiņām, var cerēt uz pretēju ietekmi no pasaules izejvielu tirgu puses.

Vismaz gada sākumā tie ir Latvijas patērētāju maciņiem draudzīgi.

Gan pagājušā, gan 2017. gada laikā inflācijas līmenis bija stabils, tāpat kā ekonomikas pieauguma temps, cenu izmaiņām gada griezumā pārsvarā svārstoties ap 3% atzīmi. Varētu teikt, ka šajā jomā nekas īpašs nav noticis.

Daudz interesantāki par kopējo inflācijas stāstu ir bijuši notikumi produktu grupās. Šoreiz vēlos pievērst uzmanību patēriņa groza daļai, par ko bieži nerunā saistībā ar vispārējām cenu tendencēm — īres izmaksas, kurām ir ļoti interesants sociāli ekonomiskais konteksts.

Tāpēc tās tiks aplūkotas izvērsti, īsi par notikumiem citās produktu kategorijās komentāra noslēgumā.

Inflāciju var mazināt mājokļu būvniecība

Īres cenu līmenis samazinājās krīzes laikā, tad strauji pieauga, bet no 2014. līdz 2017. gadam svārstījās ap vienu punktu. Iespējams, ka dzīvokļu īrētājiem Rīgā ir atšķirīga pieredze, bet ir runa par nacionālā līmeņa indeksu, kas aptver arī vietas, kur iedzīvotāju skaits samazinās un dzīvokļu ir vairāk nekā nepieciešams.

Turpretim 2018. gadā īres cenu inflācija krasi palielinājās no 1,4% janvārī līdz 7,0% decembrī. Tas arī bija laiks, kad arvien populārāks kļuva vārdu salikums “darbaspēka trūkums”.

Ievērojot to, ka Kurzemē, Vidzemē un Latgalē tikai ap 40% iedzīvotāju veic algotu darbu vai ir pašnodarbināti, nav pamata runāt par darbaspēka trūkumu valstī kopumā, bet ir pilsētas, kuras ir vismaz tuvu pilnai nodarbinātībai.

Tāpēc uzsvars ir jāliek uz iedzīvotāju mobilitātes veicināšanu, kurai lielākais šķērslis ir mājokļu pieejamība. Latvijā kopumā ir pietiekams mājokļu skaits, bet par mājokļu trūkumu arvien vairāk runā gan Rīgā, gan arī atsevišķās pilsētās ārpus galvaspilsētas reģiona, pirmkārt Valmierā un Liepājā.

Ievērojot lielo ražošanas investīciju projektu skaitu, sagaidāms, ka nākotnē situācija visstraujāk mainīsies Liepājā.

Tas ir aktuāls temats, kurā savijas darba tirgus, ekonomikas izaugsmes potenciāla, valsts mājokļu politikas tēmas. Saistībā ar Valmierā īstenoto dzīvojamo māju (ar 150 dzīvokļiem) projektu ir bijuši iebildumi par pašvaldības iesaistīšanos tirgū, kur piedāvājumu varētu nodrošināt privātie.

Taču tas nenotika. Šis projekts neradīs slogu Valmieras nodokļu maksātājiem, drīzāk otrādi — pašvaldība iegūs no lielāka nodokļu maksātāju skaita. Tas ir labums, ko nesaņem mājokļu tirgus privātais investors, tāpēc te var runāt par tirgus kļūdu.

Tā kā mājokļu būvei tajās vietās Latvijā, kur cilvēki tiešām vēlas dzīvot, noteikti ir labvēlīga ietekme uz migrācijas bilanci, nacionālajā mērogā šī loģika darbojas vēl labāk. Turklāt argumenti ir ne tikai ekonomiski.

Pašsaprotamu iemeslu dēļ no nacionālās drošības un ilgtspējības attīstības viedokļa vajadzīga iedzīvotāju kopuma noturēšana, ideālajā gadījumā, palielināšana.

Nesen notikušajā ārvalstu investoru padomes rīkotajā diskusijā uzmanības centrā atkal bija jautājums par imigrācijas regulējumu. To noteikti var pilnveidot, taču ir reālistiski jāizvērtē imigrācijas liberalizācijas spēju uzlabot darbaspēka pieejamību.

Visizteiktākais darbinieku trūkums ir IT nozarē, te arī ir liels imigrantu skaits, viņu devums nozares attīstībā ir ievērojams. Viņu algas ir pietiekami lielas, lai viņi varētu konkurēt Rīgas mājokļu tirgū.

Ja citas nozares un uzņēmumi domā, ka tiem var palīdzēt lielāka mēroga imigrācija, tad mājokļu pieejamība jau var izrādīties krietni augstāks šķērslis. Robežas diez vai ir galvenais šķērslis Latvijā strādājošo kopējā skaita kāpumam.

Valsts atbalsts īres mājokļu būvei ne tikai bremzēs īres cenu, bet arī kopējā patēriņa cenu indeksa kāpumu, samazinot uzņēmumu izmaksas.

Latvijā cenu līmenis ir augstāks, nekā tas izrietētu no IKP uz iedzīvotāju līmeņa. Mūsu cenu līmenis ir augstāks nekā vairākās Centrāleiropas valstīs (Polijā, Ungārijā), kur ienākumi ir ļoti līdzīgi.

Tāpēc ir jāpēta, kādi strukturālie faktori nosaka šo neatbilstību un tie jānovērš. Var palīdzēt tikai atbalsts mājokļu būvei, bet arī OIK samazināšana vai pat likvidēšana, kas gan visdrīzāk būtu daļēja izmaksu pārcelšana citur.

Arī jauna pārtikas mazumtirgotāja ienākšanai noteikti būs labvēlīga ietekme uz patērētāju maciņiem.

Dzīvot neveselīgi kļūst lētāk

Runājot par dzīvesvietu izmaksām, ir pieaugušas ne tikai īres, bet arī mājokļos patērētās enerģijas cenas. Par laimi, ne ļoti dramatiski, gada inflācijai pieaugot no 3,4% janvārī līdz 4,1% decembrī.

Taču siltums kļuvis daudz dārgāks tiem, kuri rūpējas par planētas klimatu — cietā kurināmā jeb galvenokārt malkas un granulu cenām augot vidēji par 17%. Interesanti, ka mēbeļu un mājas iekārtojuma cenās neatspoguļojas IKEA ienākšana, šo produktu gada inflācija drīzāk pieauga.

Gada 1.pusē kāpa transporta degvielu inflācija, no 4,3% līdz 17,5% jūnijā. Jūlijā tā sasniedza pat +20,8, bet līdz gada beigām samazinājās līdz 8,2%. Iespējams, ka šogad degvielas vidējās cenas būs pat zemākas nekā pērn.

Bremzējas arī medikamentu cenu kāpums, iespējams, tāpēc, ka farmācijas uzņēmumi visā pasaulē izjūt valdību spiedienu samazināt izmaksas.

Cenu kāpumu bremzēja arī pārtikas izmaksas. Pērn pārtikas gada inflācijas līknes sākās ar 2,2% janvārī, decembrī vairs bija tikai 0,4%. Ne visiem produktiem, protams, gada laikā no 0,8% līdz 7,9% palielinājās maizes inflācija.

Turpretim gaļas inflācija noplaka no 3,7% līdz 0,1%, bet piena, tā produktu un olu inflācija no 9,0% līdz pat -0,4%. Ja sviesta cenu kāpums janvārī gada griezumā bija 31,0% (turklāt aizpagājušā gada decembrī tā bija 55,8%), tad decembrī cenas jau bija par 5,6% zemākas nekā pirms gada.

Kā jau šim produktam pieklājas, krasi svārstījās dārzeņu inflācija, no -19.2% līdz +16.3%. Dzīvot neveselīgi ir kļuvis lētāk. Šogad pārliecinoši zemākas bija vidējās čipsu, šokolādes, bet jo īpaši cukura cenas, kas ir bijušas >1/4 zemākas.

Taču gada laikā divkāršojās sabiedriskās ēdināšanas inflācija. Tas ir likumsakarīgi, kopš 2010. gada restorānu cenas ir augušas daudz lēnāk, nekā to galvenā izmaksu komponente — algas, arī īres cenas nekļūst zemākas.

Augot ienākumiem, cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, nozarei nav jāgaida uz samazināto PVN kā risinājumu, kas varētu palīdzēt, labākajā gadījumā, tikai īsu brīdi.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis: Iekšējie faktori dzīs inflāciju uz priekšu

2018. gada decembrī gada inflācija noslīdēja līdz 2.6%. Preču cenas pieauga par 2.3%, pakalpojumiem par 3.1%. Decembra inflācija parāda viena mēneša izmaiņas gada laikā. Atskatoties uz 12 mēnešiem (salīdzinot ar 2017. gada 12 mēnešiem), gada vidējā inflācija pērn bija 2.5%.

Visa gada laikā lielāko cenu kāpumu uzrāda transports (+4.6% ietver degvielas izmaiņas), alkohols (+4.3%), maksa par mājokli (komunālie pakalpojumi +4.1%) un veselības aprūpe (+3.3%). Tāpat ierasti ir redzēt cenu pieaugumu pakalpojumos kopumā (+3.2%).

Salīdzinot 2017. gadu, kad pārtikas inflācija bija 5.6%, pērn pārtikas cenu līmenis ir audzis par 0.6%.

Interesanti vērot, ka trešo gadu pēc kārtas ir pazeminājies mājokļa iekārtu un mājsaimniecības preču cenas, kas norāda uz šajā segmentā valdošo konkurenci un ļauj iedzīvotājiem izdevīgi turpināt labiekārtot savus mitekļus.

Neskatoties uz labvēlīgajiem procesiem ekonomikā, 2018. gads ir ticis pavadīts zemas inflācijas apstākļos. Tā nav būtiski kaitējusi kopējam pirktspējas pieaugumam ekonomikā, kaut pret noteiktām iedzīvotāju grupām tā bijusi krietni skarbāka.

Vērtējot šī gada inflācijas perspektīvas, jāatzīst, ka izņemot atsevišķas strauji augošās ekonomikas, globālā inflācija turpina nīkuļot zem centrālo banku vēlamā līmeņa.

Tās perspektīvas pazemina pēdējos mēnešos piedzīvotais naftas cenas kritums un bažas par izaugsmes palēnināšanos. Lai arī daudzviet pasaulē darba samaksas pieaugums uzlabojas, tas vēl ir pārāk nepārliecinošs, lai ietekmētu inflācijas gaidas.

Jautājumi saglabājas par naftas cenas turpmāko dinamiku. SEB skatījumā tās cena šogad turēsies pie 60 $ par barelu. Taču tās turpmāko cenas likteni diktēs Saūda Arābijas un Krievijas rīcība.

Tirdzniecības karu, dažādu slimību, kā arī neparedzamo laikapstākļu dēļ nenoteiktas ir pārtikas cenu perspektīvas. Visdrīzāk iztiksim bez tik krasiem kāpumiem kā 2017. gadā, kaut neliels kāpums pārtikas produktiem Latvijas veikalos ir gaidāms.

Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, šogad vērosim turpmāku pakalpojumu sadārdzināšanos, piemēram, mājokli, atpūtu, izklaidi utt. Šogad mājsaimniecības sagaida arī akcīzes nodokļa pieaugums, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pieaugums.

Līdz ar to inflācijas turpinās ierasti mērenu kāpumu. 2019. gada inflācijas prognoze ir 2.9%.

FM: Lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2018. gadā noteica degvielas cenu kāpums

2018. gada decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,3% un 3,1%. Reģistrētais cenu kāpums pērna gadā nogalē kopumā raksturo vidējo cenu izmaiņu dinamiku pērnajā gadā.

Ja 2018. gada sākumā patēriņa cenu pieaugums svārstījās ap 2%, tad rudenī tas pakāpeniski sasniedza 3% atzīmi, augstāko pieaugumu sasniedzot septembrī un oktobrī, kad cenas gada griezumā pieauga par 3,2%. Tādējādi vidējā inflācija 2018. gadā bija 2,5%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam līmenim.

Ja 2017. gadā gandrīz pusi no cenu pieauguma noteica pārtikas cenu kāpums, tad 2018. gadā cenu izmaiņu struktūra bija sabalansētāka starp pārtikas, alkoholisko dzērienu, energoresursu un atsevišķu komerciālo pakalpojumu cenu pieaugumu.

Lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2018. gadā noteica degvielas cenu kāpums par 12,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tādējādi palielinot inflāciju par 0,7 procentpunktiem. Savukārt pērnā gada decembrī degvielas cena bija par 8,2% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Strauju degvielas cenu kāpumu pērnajā gadā kopumā galvenokārt noteica būtisks jēlnaftas cenas pieaugums pasaules biržās. Vidējā Brent markas jēlnaftas cena 2018. gadā bija 71,9 ASV dolāri par vienu barelu, kas ir par 31,2% augstāk nekā 2017. gadā, kad vidējā cena bija 54 ASV dolāri.

Tas ietekmēja arī degvielas cenas Latvijā. Ņemot vērā, ka jēlnafta pasaules biržās kotējas ASV dolāros, tad degvielas cenu svārstības Latvijā nosaka arī EUR/USD valūtas kurss.

Pērnā gada pirmajā pusē dolāra vērtība attiecībā pret eiro samazinājās salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo pusgadu, līdz ar to nedaudz kompensējot naftas pieaugošo ietekmi uz degvielas cenām Latvijā.

Taču gada otrajā pusē bija pretēja situācija, kad stiprāks ASV dolārs veicināja vēl straujāku degvielas cenu pieaugumu. Degvielas cenas 2018. gadā palielināja arī akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana naftas produktiem, tādējādi cenai pieaugot par 3-4 procentpunktiem straujāk atkarībā no degvielas veida.

Būtisku devumu patēriņa cenu kāpumā 2018. gadā noteica arī ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas. Piemēram, tādu komunālo pakalpojumu kā gāzes un siltumenerģijas piegādes cenas palielinājās attiecīgi par 5,4% un 2,3%, ko lielā mērā arī noteica energoresursu cenu pieaugums pasaulē.

Atšķirīgs cenu pieaugums starp šiem pakalpojumiem un degvielu ir saistīts ar šo pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodoloģiju.

No komunālajiem pakalpojumiem vēl jāatzīmē visai strauju ūdensapgādes pakalpojumu cenu kāpumu – par 5,3%, ko ietekmēja jaunie SIA “Rīgas ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, kuri stājās spēkā no 2018. gada 1. jūnija.

Ņemot vērā bāzes efektu, līdzīgs kāpums sagaidāms arī 2019. gadā. Tāpat mājsaimniecības tēriņus ietekmēja būtisks cietā kurināmā cenu pieaugums (+16,9%), salīdzinot ar 2017. gadu, ko ietekmēja koksnes cenu palielinājums.

Lai arī pārtikas cenas kopumā 2018. gadā palielinājās vien par 0,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču šajā preču grupā fiksēts plašs cenu izmaiņu diapazons. Piemēram, cūkgaļa gada laikā sadārdzinājās par 3,4%, piens – par 4,9%, sviests – par 13,2%.

Savukārt, augļi, dārzeņi un cukurs bija attiecīgi par 0,4%, 4,6% un 29,5% lētāki.

No citiem pakalpojumiem vēl jāatzīmē apdrošināšanas pakalpojumu sadārdzinājums par 24,8%, ko noteica transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas cenu pieaugums.

Veselības aprūpes pakalpojumu cenas pieauga par 3,3%, kas galvenokārt ir saistīts ar ambulatoro pakalpojumu cenu pieaugumu. Savukārt, ēdināšanas un kultūras pakalpojumu cena vidēji sadārdzinājās attiecīgi par 3,2% un 3,4%.

Kopumā visu pakalpojumu vidējā cena 2018. gadā pieauga par 3,2%. Izņemot komunālo pakalpojumu cenu pieaugumu, pārējo pakalpojumu spēcīgs cenu kāpums galvenokārt ir saistīts ar noturīgu privāto patēriņu un norisēm darba tirgu, kas atspoguļojas straujā darba samaksas pieaugumā.

Sagaidāms, ka 2019. gadā turpināsies līdzīga patēriņu cenu izmaiņu dinamika kā pērnajā gadā. Lai arī naftas cenas 2018. gada decembrī būtiski samazinājās un pašreiz svārstās ap 60 ASV dolāriem par vienu barelu, taču visticamāk cena pieaugs un būs tuvu 2018. gada vidējai cenai.

To galvenokārt noteiks OPEC+ pērnā gada decembrī panāktā vienošanās par naftas ieguves apjomu samazināšanu jau no šā gada sākuma. 2019. gadā sagaidāms komunālo pakalpojumu cenu kāpums, kā arī akcīzes nodokļa likmju palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm.

Turklāt arī augošā darba samaksa, it īpaši pakalpojumu nozarēs, palielinās vidējo inflāciju.

LA.lv