Inga Dambe no Rīgas: “Ar auto pārstāju braukt, kad degvielas cena sasniedza 50 santīmus par litru. Arī šobrīd cenu kāpums liek saprast, ka cerības drīzumā atkal stūrēt ir visai niecīgas. Tāpat radi un draugi arvien retāk izmanto auto.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

RAKSTA REDAKTORS

VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13

Lasīt citas ziņas

No vienas puses, degvielas cenu celšanās liek domāt par citām alternatīvām, piemēram, to, ka biežāk varētu izmantot velosipēdu, taču Latvijā ir vietas, kur ar riteni neaizkļūsi. Nesaprotu arī to, kāpēc pasaules tirgos benzīna cenas svārstās abos virzienos, bet pie mums tās pastāvīgi paaugstinās.”

Ģirts Aizsils no Madonas: “Atceros neatkarības pirmos gadus, kad benzīns maksāja 20 santīmus litrā. Tad varēja paņemt piecīti, uzpildīt žiguli un braukt, cik ilgi vien kārojas. Šogad ļoti izjutu benzīna cenu kāpumu, pēkšņi bija jāmaksā vairāk, nekā gribētos. Šofera stāžs man ir 15 gadi, ikdienā auto izmantoju daudz. Pēdējā laikā biežāk aizdomājos, ka mazpilsētas robežās ne vienmēr nepieciešams auto. Uz veikalu, piemēram, var aiziet arī kājām. Uzskatu, ka 70 – 80 santīmi par litru vēl ir normas robežās, taču, ja pēkšņi benzīna cenas uzlēktu līdz Ls 1,50 vai diviem latiem litrā, tad no auto izmantošanas gan atteiktos. Mēs nepelnām tik daudz, lai pusi algas varētu izdot par auto uzturēšanu un izmantošanu. Tajā pašā laikā gribētu aicināt jauniešus nebaidīties no degvielas cenu kāpuma un iegūt autovadītāja apliecību. Pat ja nebūs personīgā auto, tiesības būs priekšrocība darba tirgū.”

VIDEO. “Priecājos, ka aizbraucu dzīva mājās…” Pasažiere sašutusi par autobusa šofera rīcību, kas apdraudējusi citu drošību

Daudzi jau sākuši dārza sakopšanu. Varbūt laiks sakopt arī radu kapavietas?

Cīkstēšanās kažokzvēru audzēšanas nozarē turpinās. Audzētāji pieprasa kompensācijas par radītajiem zaudējumiem

Jānis Ozols no Talsu novada: “Ikdienā auto izmantoju reti. Darbavieta atrodas netālu no mājām, arī veikali un citas vajadzīgās vietas viegli sasniedzamas kājām. Rīgā gan personīgais transports nepieciešams. Protams, var izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, taču tas ir laikietilpīgi.”

Ilze Puriņa no Bauskas novada: “Pie stūres sēžos vien nepieciešamības gadījumā – tad, kad steidzami jānokļūst Rīgā vai kādā citā pilsētā. Savas pilsētas ietvaros ar auto braucu ļoti reti, piemēram, kad kavēju darbu, kāds draugs vai kolēģis palūdz aizvest vai arī veselības aprūpes iestādē jānogādā vecāki. Lai arī auto izmantošana pamatīgi sit pa kabatu, tomēr priecājos, ka man ir savs transports. Nevaru iedomāties, kā bez automašīnas tiek galā cilvēki, kuriem ir mazi bērni vai veci vecāki.”

Vitālijs no Balviem: “Latvijā degvielas cenas kāpj neaptveramā ātrumā. Cilvēks nepaspēj pierast pie vienas cenas, kad redz, ka jāmaksā būs par trešdaļu vairāk. Teikšu, kā ir, – braucu uz Baltkrieviju, kur degviela ir krietni lētāka. Parasti iepērku tik daudz, lai pietiktu nedēļai. Tā kā mans darbs ir saistīts ar transportu un attiecīgi nemitīgu pārvietošanos, no auto izmantošanas pilnībā nevaru atteikties. Tajā pašā laikā maka biezums neļauj maksāt tās cenas, kādas ir pie mums. Protams, apzinos, ka šādi rīkojas daudzi un tas nenāk par labu Latvijas ekonomikai, taču ģimenes iztikas nodrošināšana man ir svarīgāka.”