Latvijā
Rīga

Vai deputāts armijā, lai runātu 10 minūtes pēc kārtas? Rīgas dome trešo reizi maina nolikumu 16


Foto – LETA
Foto – LETA
Foto – LETA

Rīgas domes sēdē, saistībā ar jautājumu uzdošanas kārtību, šodien trešo reizi tika apstiprinātas izmaiņas pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk domnieki domes sēdēs ziņotājam jautājumus varēs uzdot katrs 10 minūtes.

Kad tiks skatīts pašvaldības budžets, katra deputāta jautājumiem tiks atvēlētas 20 minūtes. Ja deputātiem ar šo laika limitu informācijas iegūšanai nepietiek, izskatāmais lēmuma projekts tiktu nosūtīts atkārtotai izskatīšanai atbildīgajai komitejai. Komitejas sēdē ziņotājam jautājumus varēs uzdot neierobežoti, turklāt arī deputāti, kas nav attiecīgās komitejas locekļi. Lēmumu par jautājuma nosūtīšanu atpakaļ uz komiteju pieņemtu priekšsēdētājs.

Šodienas sēde noritēja vēl pēc vecās nolikuma redakcijas. Proti, jautājumu sadaļai kopumā tika atvēlētas 20 minūtes.

Deputāts Juris Pūce (LA) jautāja, kas būs kritēriji, kuru noteiks kad priekšsēdētājs drīkst un kad nedrīkst atgriezt jautājumu atpakaļ komitejā. Ušakovs norādīja, ka to noteiks priekšsēdētāja izpratne par sēdē notiekošo un jautājumu pamatotība.

Tāpat Pūce prasīja, kā Ušakovs gūs pārliecību, ka deputāti tiešām ir uzdevuši visus savus jautājumus. “10 minūtes katram deputātam būs vidēji 4,5 stundas jautājumu sesijai, ja jautājumus uzdod tikai opozīcija. Tas, manuprāt, ir pietiekoši ilgs laiks, lai izprastu katru lēmumprojektu līdz pēdējai vīlei,” sacīja mērs.

Deputāte Juta Strīķe (JKP) norādīja, ka “deputāts nav armijā, lai runātu 10 minūtes pēc kārtas”, tādēļ jautāja, kā mērs un domes darbinieki varēs nodrošināt to, ka deputāti uzdod jautājumus ar pārtraukumiem, ja sākumā kāds runās trīs minūtes, bet vēlāk vēl septiņas. Mērs norādīja, ka tas “nav nepārvarams izaicinājums” un domes darbinieki spēs šādu laika uzskaiti veikt.

Strīķes partijas biedrs Jānis Bordāns jautāja vai mērs gadījumā nav plānojis sadarboties ar opozīciju, nevis to tikai ierobežot. “Jūs varētu noteikt par komitejas vadītāju vai vismaz viņa vietnieku kādu opozīcijas partijas pārstāvi,” rosināja Bordāns. Mērs atgādināja, ka pirms un pēc vēlēšanām visas opozīcijas partijas skaidri paudušas savu nostāju un solījušas ar “Saskaņu” nesadarboties un tāpēc “neplāno skraidīt pa domes gaiteņiem un piedāvāt kādam opozicionāram vadīt komitejas.” Viņš gan piebilda, ka joprojām ir gatavs veidot frakciju darba grupu, lai tiktos ar frakciju pārstāvjiem un runātu par turpmāko domes darbu.

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) prasīja vai Ušakovs ir konsultējies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), izstrādājot šos jaunos grozījumus. Ušakovs norādīja, ka ir, bet neplāno atstāstīt ministrijas pārstāvju teikto.

Sēdes vadītājs Andris Ameriks (GKR) jautājumu sesiju pārtrauca pēc 20 minūtēm.

Debašu sadaļā deputāts Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka netic, ka izveidojusies situācija atrisināsies pati no sevis. Līdz ar to viņa partija plāno vērsties valdībā un rosināt izmaiņas likumā “Par pašvaldībām”, lai rosinātu noteikt striktāku juridisko rāmi, kurš ļautu izveidot tādus pašvaldību nolikumus, kas ļautu nodrošināt gan demokrātiju, gan kārtību domju sēdēs.

Citi opozīcijas pārstāvji atgādināja gadījumus, kad Ušakova piedāvātais sadarbības modelis nav darbojies jau līdz šim un norādīja, ka netic, ka sadarbība “pēkšņi būs iespējama”, jo koalīcija vienalga izdomās veidus kā opozicionārus ierobežot.

Opozīcijai balsojot pret, ar koalīcijas balsojumu nolikuma izmaiņas tika apstiprinātas. Tuvākajās dienās tās jādara zināmas VARAM.

Jau vēstīts, ka pirmo reizi pašvaldības nolikuma izmaiņas plašu opozīcijas neapmierinātību izsauca marta sākumā, kad pieņemtie grozījumi noteica, ka deputāti sēdēs nedrīkst uzdot vairāk par trīs jautājumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) 26.martā izdeva rīkojumu par šo nolikuma grozījumu darbības apturēšanu.

Tajā pašā dienā dome sasauca ārkārtas sēdi, kurā nolikums tika mainīts atkārtoti, šoreiz nosakot, ka turpmāk jautājumu sesijai par vienu lēmumprojektu tiks atvēlētas 20 minūtes, bet skatot pašvaldības budžetu – 90 minūtes. 10.aprīlī ministrija paziņoja, ka arī šīs zimaiņas neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un būtu jāatceļ.

Jaunākos grozījumus VARAM apņēmusies vērtēt pēc to saņemšanas.

LA.lv