Vai diplomātiem grūtāk nekā skolotājiem? 1
Kāpēc tieši pedagogi ir tie, kam būtu jādod tiesības pensionēties agrāk nekā pārējiem un kāpēc šāda iespēja pienāktos nevis visiem skolotājiem, bet tikai trim pedagogu grupām?
Šie bija jautājumi, kas visbiežāk izskanēja pagājušajā nedēļā notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur lēma, vai atbalstīt likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”.
Fiziski un garīgi smags darbs
Par to, ka tieši sporta, speciālās izglītības un arī pirmsskolas skolotāji, tātad bērnudārzu audzinātāji, ir tie, kuriem visvairāk būtu vajadzīgas izdienas pensijas, vienojušies paši skolotāji, apgalvoja Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Izdienas pensijas minēto grupu skolotāji varētu saņemt vien tad, ja būtu sasnieguši 60 gadu vecumu un savā profesijā nostrādājuši vismaz 30 gadus. Valstī noteiktais pensijas vecums patlaban ir 62 gadi un seši mēneši, bet ar katru gadu tas pieaug. I. Mikiško stāstīja, ka, piemēram, sporta skolotājiem pēdējos gados pirms pensijas ir ļoti grūti pat astoņas stundas dienā aktīvi kustēties, taču atrast citu darbu pirmspensijas vecumā bieži vien ir neiespējami. Speciālās izglītības skolotāji strādā ar bērniem invalīdiem, bet bērnudārzu pedagogi ar mazuļiem, tāpēc viņu darbs ir jo sevišķi grūts un emocionāli iztukšojošs.
Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja Maija Priedīte, kas 2009. gadā ieguva Gada sporta skolotāja titulu, tagad sasniegusi 54 gadu vecumu. Viņa panākusi, lai sporta zālē būtu liels ekrāns, kurā skolēni var redzēt to, ko skolotāja vairs nespēj viņiem parādīt. “Es jau arī pati rādu, bet vairs nespēju tā, kā vajadzētu,” sacīja M. Priedīte. “Un te jau parādās jautājums par izglītības kvalitāti.” Arī I. Mikiško piekrita: ļaut skolotājiem pensionēties agrāk nozīmētu rūpes ne tikai par cienījamos gados esošo pensionāru sociālo nodrošinājumu, bet arī par izglītības kvalitāti. Neviens no vecākiem taču negribēs savam bērnam fiziski vāju sporta skolotāju vai emocionāli iztukšotu audzinātāju!
Biedē ar Pandoras lādi
Labklājības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija neiebilst pret šādu pensiju piešķiršanu. Iebildumi ir tikai valsts naudas maka turētājai – Finanšu ministrijai. Tās parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) teica: Latvijas valsts budžetā nākamgad varētu būt 40 miljonu eiro liels iztrūkums. “Naudas jaunām politiskām iniciatīvām nebūs.”
Gan LIZDA, gan IZM pārstāvji ir pārliecināti: pēc izdienas pensiju ieviešanas gadā tās pieprasītu vien 50 līdz 60 pedagogu – tikai tie, kuri patiesi vairs nespēj strādāt savā profesijā. “Noteikumi pensijas piešķiršanai ir tādi, ka nebūs nemaz tik izdevīgi šādu pensiju pieprasīt,” sacīja I. Mikiško. Izdienas pensiju varēs pieprasīt vien tad, ja visi minētie 30 darba gadi nostrādāti sporta skolotāja, speciālā skolotāja vai pirmsskolas skolotāja amatā. Izdienas pensiju nevarēs saņemt, ja skolotājs turpinās līdzšinējo darbu. Līdz ar pensijas vecuma sasniegšanu izdienas pensiju vairs nemaksās. Pensijas lielums būtu 80 procenti no iepriekš saņemtās vidējās algas.
Likumprojekta autori aprēķinājuši: ja izdienas pensijas ieviestu no nākamā gada, tām būtu jātērē aptuveni pusmiljons eiro gadā – tikpat, cik izmaksā puskilometra gara ceļa posma asfaltēšana. Arī IZM pārstāve Baiba Bašķere teica: skaitlis nav astronomisks. Viņa atgādināja: par izdienas pensijām pedagogiem runāts jau kopš 2007. gada, taču iecerei svītru pārvilka ekonomiskā krīze. Jāpiebilst, ka laikā no 1959. līdz 1993. gadam visiem skolotājiem, kas bija strādājuši pedagoga darbu 25 gadus, bija tiesības saņemt izdienas pensiju. Tagad aprēķināts, ka nākamgad valstī būs 875 pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības skolotāji, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un nostrādājuši vismaz 30 gadus, taču izdienas pensijas prasītu vien 87 cilvēki, kuru vidējās pensijas svārstītos no 400 līdz 500 eiro.
“Tā ir ļoti optimistiska prognoze, ka pensionēsies tikai desmitā daļa no tiem, kuri to varētu darīt. Jums jārēķinās, ka var pensionēties arī visi. Tas nozīmē, ka budžetā būtu jārezervē pat četri miljoni eiro,” iebilda A. Ašeradens. Viņš norādīja arī uz Latvijas demogrāfiskajām problēmām – jau tagad divi strādājošie uztur trīs pensionārus. Viņaprāt, izdienas pensiju piešķiršana noteiktai pedagogu grupai nozīmētu “Pandoras lādes atvēršanu”, proti, prasību piešķirt šādas tiesības izteiktu arī citi strādājošie. Zināmā mērā lāde atvērās jau sēdē, kad deputāti jautāja: vai mūzikas skolotāji vēl spēj vecumā padziedāt, vai medmāsas cienījamos gados spēj izcilāt smagus slimniekus utt. Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņas centrs”) vaicāja: kāpēc uz izdienas pensiju ir tiesības diplomātiem? Ar ko viņu darbs smagāks par pārējām jau minētajām nodarbēm? Abas minētās Saeimas komisijas atbalstīja likumprojekta tālāku izskatīšanu. Aptuveni pēc mēneša to varētu izskatīt Saeimas plenārsēdē.
