Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. jūlijs, 2013
Drukāt

Vai diriģenti sadarbojas ar zintnieku?

Foto - LETAFoto - LETA

Lasīju portālā TVNET rakstā ”Fakti, ko nezinājām par Mežaparka Lielo estrādi”: ”Uz šiem Dziesmu un deju svētkiem diriģenti pieaicinājuši zintnieku, kurš noteicis enerģētisko punktu, kurā jāliek diriģenta pults.” Smieklīgi gan – vai tā tiešām taisnība? 
Dzintars

 

”Tas ir izdomājums,” strikti atbild Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva. Diriģenta podesta izvietojums Mežaparka Lielajā estrādē esot atkarīgs no scenogrāfa mākslinieciskajām iecerēm, tostarp tā, kur paredzēts uzstāties dejotājiem. Šogad svētku galvenais mākslinieks ir Ivars Mailītis.

”Latvijas Avīze” gan noskaidroja, ka savulaik sadarbība ar zintnieku ir bijusi – ne šogad, bet apmēram pirms 20 gadiem, kad noritēja estrādes pārbūve, – ticis aicināts zintnieks Juris Kraucis noteikt, kur labāk novietot diriģenta pulti. ”Šķiet, mani aicināja diriģents Jānis Erenštreits,” stāsta J. Kraucis, bet neesot zināms, vai viņa ieteikumi toreiz tika ņemti vērā. J. Kraucim esot spējas ”pārlaist roku un sajust āderes”. Ja diriģents stāv uz āderes, tad viņš ”ātrāk nogurst. Ja viņam ir kāda slimība, tad tā var saasināties”. Āderes viena no otras atrodoties 3 līdz 8 metru atstatumā. Arī kāds dziedātājs, iespējams, stāvēšot uz āderes, un viņa balss tāpēc sliktāk skanēs – pilnā nopietnībā stāsta J. Kraucis.

”Es pazīstu tādu zintnieku,” apstiprina svētku virsdiriģents J. Erenštreits. J. Kraucis savulaik bijis ciemos Rīgas Doma skolā, lai veiktu skolas telpu ekspertīzi.

Vai aicinājis pārbaudīt arī Mežaparka estrādi, J. Erenštreits neatminas, tomēr ”par šīm lietām nevīpsnāju. Mežaparka estrādē diriģenta pultij ir pievilkšanās spēks. Es pat gribētu teikt – tā ir svēta vieta, mūžīgā virsotne, pret kuru diriģenti izjūt bijību. Neesmu redzējis, ka uz tās uzkāptu kāds, kurš nav uzaicināts un apstiprināts.

Īpašas sajūtas ik reizi pārņem arī Doma baznīcā, kad Doma kora skolai ir izlaidumi. Pēc svētbrīžiem redzam, ka esam spēcīgāki savā stājā un savās domās. Šīs svētvietas, tāpat kā lauku baznīciņas, kur daudz esam koncertējuši, ir enerģētiski spēcīgas,” uzskata J. Erenštreits, kristīts luterānis. Viņam nešķiet, ka šie uzskati būtu pretrunā ar kristietību. To apstiprinot fakts, ka Dziesmu svētku laikā ”turpinām brīnišķīgo tradīciju Doma baznīcā rīkot garīgās mūzikas koncertu”. Turklāt viņam prieks, ka Dziesmu un deju svētkos izmantoti arī seno latviešu dievību simboli.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+