Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. maijs, 2013
Drukāt

Vai domājat, ka šogad tiks indeksētas pensijas? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Silvija Ābele (80):
 “Es ļoti ceru. Cenas ceļas un celsies, bet pensijas paliek nemainīgas. Esmu visu mūžu nostrādājusi, un man ir tāda pensija, ka, nomaksājot komunālos un ikmēneša maksājumus, iztikai atliek vien nepilni 60 lati. Par šo naudu man jāpaēd, jāpabaro mans runcītis un jānopērk zāles.

Var jau būt, kādu santīmu pieliks, taču uz ko lielu gan neceru. Apstākļi ir smagi. Vēlējos saņemt arī sociālo pabalstu, bet izrādās, ka skaitos ļoti bagāta, jo pabalsts pienākoties tikai tiem, kuru pensija ir ne lielāka kā 170 latu. Arī dēls padevies alkoholismam, un nekādu palīdzību nesaņemu. Uz Pensionāru federācijas piketu rudenī iešu tikai tad, ja jaudāšu aiziet. Man ir deformējies ceļgals un lielas sāpes.”

 

Ārija (82):
 “Nezinu, nezinu. Solīt sola, bet cerību maz. Domāju, ka, visticamāk, mūs kārtējo reizi pievils. Vairs neticu. Un tagad taču vēl lieli izdevumi sakarā ar plūdiem pašvaldībās – tur aizies milzu līdzekļi no valsts budžeta un pensijām kā vienmēr nesanāks. Patlaban tās ir gaužām mazas. 162 lati par 36 gadu darbu šķiet nenormāli. Mēs ar vīru divatā kaut kā iztiekam, bet, vienam dzīvojot, jāizput. Īre un komunālie maksājumi vien paņem 90 latus. Vēl jānomaksā rēķins par telefonu. Pēc tam jāskaita katrs santīms, lai izvilktu mēnesi. Uz piketu noteikti būs jāiet un jāatbalsta savējie.”

 

Austra (75):
 “Bez šaubām, ļoti ceru, bet ticu ļoti maz, jo valdība mūs visu laiku māna. Gadiem neindeksēt pensijas – tā ir varasvīru liela bezkaunība. Esmu cilvēks ar augstāko izglītību, visu mūžu esmu godīgi strādājusi, bet tagad pensijā man sanāk tikai ko samaksāt komunālos maksājumus. Kā lai mēs normāli dzīvojam? Arī zālēs un ārstniecībā aiziet prāva summa. Mierinu sevi, atceroties pēckara gadus – tad visa kā bija vēl mazāk, bet bijām laimīgi. Savulaik skrēju uz manifestācijām krastmalā ar domu, ka nu tikai būs brīvā Latvija. Pagaidījām piecus gadus – labi, nekas nenotiek uzreiz, bet nu – neatkarīgi vairāk nekā 20 gadu, tomēr dzīve labāka nekļūst. Es, protams, negribu neviena darba darītāju nostādīt zemāk par sevi, tomēr uzskatu: ja esmu studējusi un strādājusi atbildīgu darbu, man nebūtu jāknapinās tā, kā tas notiek šobrīd. To man ir grūti pārdzīvot. Grieķijā visi nedomājot iet ielās un cīnās par savām tiesībām. Arī es vienmēr esmu bijusi ļoti enerģiska, diemžēl gadi dara savu un šaubos, vai piedalīšos pensionāru piketā.”

 

Reinis Dimdiņš (68):
 “Sola jau, protams, bet to, vai būs, gan grūti pateikt. Mūsu valsts ir galīgi nabaga. Es īpaši nesapriecājos, jo, ja kaut kas tiks palielināts, tad visdrīzāk pavisam simboliski – kāds latiņš. Es pats strādāju, tāpēc iztikt varu, bet nezinu, vai no pensijas vien varētu izdzīvot. Nevarētu braukt ar mašīnu un būtu jāatsakās no daudzām citām lietām. Domāju, teju jebkurš pensionārs apstiprinās, ka pensijas ir pilnīgi neproporcionālas šīsdienas dārdzībai. Piketēt neiešu, jo jāstrādā. Es arī nedomāju, ka ar piketiem var ko izcīnīt. Valsts ir nabadzībā un visam vajag naudu, kuras vienmēr pietrūkst – gan ceļiem, gan jaunajiem vecākiem, gan mums, pensionāriem. Daudzi aizbraukuši no valsts, zaudējam savus izglītotos speciālistus, un, domājams, vēl ilgi nekas neuzlabosies.”

 

Aivars Āre (73):
 “Es ceru, bet neticu. Esmu pārāk daudz mānīts, lai noticētu šādiem solījumiem. Ja būs, protams, labi. Saņemu 176 latus, no kuriem 60 – 70 aiziet ārstiem un zālēm, īrē samaksāju 60 latu, ēšanai atliek vien 30 – 40. Kā gan lai es dzīvoju? Kad ir nauda, ēdu, kad nav – neēdu, ko citu iesākt. Esmu gājis uz piketiem un iešu arī turpmāk, bet, jāsaka, ir apnicis cīnīties bez rezultāta.”

 

Irēna (73):
 “Es par to nedomāju un uz politiķu solījumiem nepaļaujos. Man pašai pensijas apmērs ir virs vidējās, un pensiju saņem arī vīrs, kurš papildus vēl arī strādā, tāpēc par iztikšanu nevaram sūdzēties. Vienmēr, protams, var gribēt vairāk un labāk, taču kopumā varu teikt, ka ir labi, kā ir. Tiesa gan – nostrādāju 53 gadus un atbildīgā amatā, tāpēc jūtos savu vecumdienu algu nopelnījusi. Gribētos arī, lai ir vienlīdzība un, ja pensijas indeksēs, tad visiem, nevis tikai tiem, kam tās ir vismazākās. Uz piketu neiešu, jo man vairāk patīk kultūras pasākumi.”

 

Fakti

* Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vakar uzdeva Labklājības ministrijai kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju ne vēlāk kā līdz šā gada 1. augustam sagatavot priekšlikumus par iespējām indeksēt pensijas jau ar šā gada oktobri.

* Labklājības ministre Ilze Viņķele noskaņota optimistiski un paudusi, ka darbs pie priekšlikumu gatavošanas faktiski jau esot sācies.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. piekritu Reinim nesmu vinu redzejis no 1961 gada kad macijamies Riga .Mani liktenis atsvieda Ukraina kur dzivoju sobrid sveicieni Latvijai un Reinim

  2. Piekritu Reinim pazinu vinu kad macijamies Riga .

  3. Piekritu Reinim pazinu vinu kad macijamies Riga

Draugiem Facebook Twitter Google+