Foto – Shutterstock

Vai drīkst novērot kaimiņus? 1

Kaimiņi bez manas atļaujas uzstādīja novērošanas kameru uz mūsu sētas pusi. Es vēlos, lai viņi novēro tikai savu teritoriju. Rakstīju Datu valsts inspekcijai un saņēmu atbildi – kaimiņi drīkst novērot mūsu pagalmu, ja vien nenodod ziņu trešajām personām. Kā man rīkoties?
 Jānis Zeilis Lielupē

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Kā jūtas kaimiņi šādā situācijā? Cilvēks, rūpēdamies par savu drošību, uzstāda novērošanas kameras pa sava zemes gabala perimetru. Vienā pusē ir iela, tur pretenziju nav, jo tā ir publiski pieejama teritorija. Trijās pusēs ir kaimiņu pagalmi. Protams, ja saceltas divu un trīs stāvu privātmājas, nekāds žogs vai dzīvžogs neglābs, jo kaimiņi var ieskatīties jūsu pagalmā no savas mājas logiem. Ar to vēl varētu samierināties. Cita lieta, ja tiek ierakstīts, piemēram, kā jūs sauļojaties savā dārzā, un kāds šo ierakstu var pētīt neskaitāmas reizes, un tas vairs nav patīkami.

Kaimiņš drošības nolūkā grib novērot savu žogu, pret to nav iebildumu. Taču kadrā iekļūst arī kaimiņa pagalms un kaimiņmājas logi, un tas jau varētu būt privātās dzīves neaizskaramības pārkāpums. Ko par to saka likums?

CITI ŠOBRĪD LASA

Videonovērošanas likumību vērtē Datu valsts inspekcija. No šīs iestādes saņēmām atbildi, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 3. panta trešo daļu šis likums neattiecas uz fizisku personu veikto personas datu apstrādi personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, ja personas dati netiek izpausti trešajām personām.

Datu valsts inspekcija atzīst, ka videonovērošana skar ne tikai personas datu aizsardzības jautājumus, bet arī privātās dzīves aizsardzību, jo tā ietekmē cilvēka tiesības uz privāto dzīvi. Tāpēc, kaut gan Fizisko personu datu aizsardzības likums neattiecas uz šo situāciju, personas tiesības uz privāto dzīvi saglabājas un konkrētā situācija jāskata plašākā tvērumā. Kā norādīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, ikvienas personas tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas. Tiesības uz privāto dzīvi var tikt īstenotas tik tālu, kamēr netiek ietekmētas citas personas tiesības. Tādēļ katrā konkrētā gadījumā jāvērtē individuāli, vai cilvēka rīcība nepārkāpj citas personas tiesības uz privātās dzīves aizsardzību.

Īsāk sakot, ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs….

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.