Džeremijs Korbins
Džeremijs Korbins
Foto – REUTERS/LETA

Vai Džeremijs Korbins bija komunistu spiegs? 0

Čehijai atslepenojot un ievietojot pētniekiem pieejamā arhīvā bijušā Čehoslovākijas komunistu režīma drošības dienesta “Statni Bezpecnost” (“StB”) materiālus, britu mediji ziņo, ka tajos atrasts Leiboristu partijas līdera Džeremija Korbina vārds.

Reklāma
Reklāma

Pretkara aktīvists KGB tīklos

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

68 gadus vecais leiboristu līderis Džeremijs Korbins pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados aktīvi darbojās pretkodolkara kustībā, organizējot demonstrācijas pret ASV kodolraķešu izvietošanu Rietumeiropā un rīkojot sēdstreikus pie britu militārajām bāzēm. Viņa kontakti ar Īru republikāņu armijas teroristiem lika par Korbinu pastiprināti interesēties britu pretizlūkošanas dienestam MI5, bet kareivīgā nostāja pret NATO bija pa prātam padomju bloka izlūkdienestiem, kur toni noteica Padomijas KGB. Britu laikraksts “The Sun”, analizējot Čehijas izlūkdienesta atslepenotos dokumentus, secinājis, ka Korbins bija kas vairāk nekā tikai kreisās pretkara kustības aktīvists, jo viņš izspiegojis savu valsti Varšavas līgumā apvienotā Austrumeiropas bloka labā. Eksperti atzinuši, ka bijušās Čehoslovākijas slepenā dienesta “StB”, kas bija Padomijas čekas lojāls partneris, atslepenotie dokumenti ir autentiski. Tie liecina, ka 1986. gadā, kad Korbins bija parlamenta deputāts no Leiboristu partijas, viņu Londonā uzrunāja “StB” virsnieks Jans Dimics, kurš strādāja Čehoslovākijas vēstniecībā diplomāta aizsegā. Viņi satikās britu parlamenta mītnē 25. novembrī, sarunā piedaloties arī galēji kreiso kustības aktīvistiem Tonijam Gilbertam un Sandrai Hodžsonei, kuru klātbūtne atviegloja čehu spiega tikšanos ar britu likumdevēju. Lietojot spiegošanas terminoloģiju, Gilberts un Hodžsone darbojās kā “StB” mānekļi, atzīmē “The Sun”. Spriežot pēc Dimica ziņojuma savai priekšniecībai, tikšanās noritēja labi. Viņš izvērtēja Korbinu, kurš bija pazīstams kā Britānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres un Britānijas ciešo sakaru ar ASV ass kritiķis un tāpēc izraisīja Austrumeiropas bloka izlūkdienestu simpātijas. Tobrīd, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, Korbins šķita uzlecoša Rietumu politiskā zvaigzne, ko KGB un tās satelītpartneri kā “StB” uzskatīja par noderīgu savervēšanai.

Tolaik 37 gadus vecais Korbins, jaunienācējs lielajā politikā, nebūt nebija vienīgais kreisi noskaņotais Rietumu politiķis, kuru uzrunāja Varšavas līguma spiegi. Tas bija KGB un tās partneru dienestā esošo “diplomātu” standarta paņēmiens, kā sākt sarunas ar politiskajiem darbiniekiem, kuri tika atzīti par simpatizējošiem viņu mērķim. Ja objekts neizrādīja interesi sadarboties, tikšanos varēja aizmirst kā nenozīmīgu sarunu ar ārzemju diplomātu. Ja rietumnieks uzķērās uz āķa, tas varēja būt sākums tam, kas komunistu spiegiem varētu izrādīties par “skaistu partnerību”.

Korbins uzķērās uz “StB” āķa

CITI ŠOBRĪD LASA

Korbins uzķērās uz āķa un ierija to dziļi, liecina Dimics. Britu parlamentārietis izteica vēlmi tikties vēlreiz, tāpēc Dimics nosūtīja šādos gadījumos sagatavojamo slepeno analīzi saviem priekšniekiem Prāgā, kam bija jāapstiprina šāda operatīvā sadarbība.

Jau 9. decembrī Dimics nosūtīja slepenu vēstījumu uz Prāgu “Džeremijs Korbins – kontakts izveidots”. Tālākā virzība notika pēc mēneša, 1987. gada janvārī, kad “StB” apstiprināja sadarbību ar Korbinu, piešķirot viņam segvārdu “COB”. Tas bija kritisks atskaites punkts, jo “StB” tāpat kā tās pārraugi KGB attiecināja segvārdus uz ārzemju aģentiem savos dokumentos, lai saglabātu slepenību. Segvārdi tika piešķirti cilvēkiem, ar kuriem bija paredzēts uzturēt ilgstošus slepenus kontaktus. Dokumentos ir liecības par vēl divām tikšanās reizēm ar Korbinu, 1987. gada 3. jūlijā un 25. oktobrī.

Pirmajā Dimics bija uzaicinājis piedalīties Čehoslovākijas Komunistiskās partijas centrālās komitejas locekli, iespējams, tā cerot uzjundīt Korbinā viņa kā ietekmīga politiķa svarīgumu. Otrā tikšanās, kas arī notika parlamenta ēkā, tika uzskatīta par veiksmīgu, Dimicam ziņojot savai priekšniecībai, ka tā bijusi noderīga, “lai stiprinātu savstarpējo pazīšanos un padziļinātu uzticību” attiecībās ar “COB”.

“StB” novērtēja Korbina ieskatu britu iekšpolitikā, bet īpaši gribēja, lai viņš dalītos ar informāciju par tēmām, kas saistītas ar ārzemju pretizlūkošanu un tā sauktajām augsta riska jomām, tas ir, viņi gribēja, lai viņš palīdzētu komunistu spiegiem Britānijā izvairīties no MI5 atmaskošanas. Korbins esot brīdinājis Dimicu par britu izlūkdienesta pastiprinātās drošības pasākumiem un apgalvojis, ka esot “ļoti labi informēts” par cilvēkiem, kam ir kontakti “pretkomunistu aģentūrās”. Citiem vārdiem, “COB” bija gatavs nodot britu pretizlūkošanas noslēpumus “StB”, raksta “The Sun”.

Savervēts kā “operatīvais kontakts”

Atslepenotie dokumenti beidzas ar 1987. gadu. Nav zināms, vai arī vēlāk ir notikušas tikšanās starp “StB” pārstāvjiem un Korbinu. “StB” tika izformēta 1990. gada sākumā, kad visā Austrumeiropā sāka grūt komunistiskie režīmi. Katram, kas iepazinies ar čekistu darba metodēm, no Čehoslovākijas drošības dienesta “StB” dokumentiem kļūst skaidrs, ka Korbins tika savervēts kā “operatīvais kontakts”, citiem vārdiem, viņš bija komunistu spiegs, secina “The Sun”. Laikrakstu neizbrīna, ka leiboristu līderis nodēvējis rakstu kā “smieklīgu apmelojumu”, bet viņa preses sekretārs skaidrojis, ka Korbins ticies ar diplomātu, bet nekad neesot apzināti runājis ar spiegu. Būtiski ir tas, ka Korbins tikās ar Dimicu aukstā kara gados, kad Londona mudžēja no padomju bloka spiegiem. Gandrīz katru gadu Britānija izraidīja daudzus KGB aģentus, kas darbojās “diplomātu” aizsegā Padomijas vēstniecībā Londonā. Ja Korbins to nezina vai nevēlas zināt, viņš nav pietiekami modrs, lai būtu jebkuras valsts premjerministrs, jo vairāk kodolvalsts, uzskata “The Sun”. Līdz ar drošības jautājumiem ļoti būtiska ir morālās atbildības tēma, jo Čehoslovākijas slepenpolicija enerģiski apkaroja disidentu kustību. Tās aktīvs dalībnieks bija vēlākais Čehoslovākijas prezidents Vāc-lavs Havels, kurš pabija ieslodzījumā komunistu režīma laikā un vēlāk veicināja valsts iestāžu attīrīšanu no drošības dienestu aģentiem.