Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. septembris, 2015
Drukāt

Vai Dziesmu svētku nākotne apdraudēta? (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šovasar notikušie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pierādīja, no vienas puses, ka Latvijā aug patriotiska, emocionāli bagāta paaudze, kas vēlas būt klātesoša šajā lieliskākajā latviskuma parādē, sniedzot visaugstākās raudzes priekšnesumus, un ir tūkstošiem pedagogu, kas pašaizliedzīgi dod savu ieguldījumu Dziesmu svētku tradīcijas turpinājumā. No otras puses, izrādījās tomēr, ka neesam gatavi ārkārtas situācijām, šādi rosinot virkni jautājumu, kas saistīti gan ar šo svētku nākotni, gan arī visas Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijas pastāvēšanu un attīstību. “Rīgas mežu” pasūtītā monitoringa rezultāti, kas iegūti, novērojot estrādi XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, liecina, ka no drošības viedokļa Meža­parka Lielās estrādes tribīnes drīkst uzņemt no 6000 līdz 8000 pieaugušu cilvēku. Ko šāds secinājums nozīmē svētku nākotnei? Kā izvērtēt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pienesumu kopējās tradīcijas stiprināšanā? Par to “Kultūrzīmju” redakcijā diskutēja svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Raimonds Pauls, Saeimas deputāts, virsdiriģents Arvīds Platpers, Valsts izglītības satura centra (svētku rīkotājs) vadītājs Guntars Catlaks, koncerta “Mana skārienjutīgā kokle” mākslinieciskā vadītāja Kristīne Ojala, svētku koncepcijas autore Inga Krišāne, tautas deju lieluzveduma “Līdz varavīksnei tikt” projekta vadītāja Ilze Mažāne un divu svētku dalībnieku māmiņa, TV3 raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece. Diskusiju vadīja žurnāliste Vita Krauja.

Svētki 
domāti bērniem

– Kā vērtējat skolēnu svētku māksliniecisko sniegumu, kādi ir secinājumi nākamajiem svētkiem, kas notiks 2020. gadā?

Raimonds Pauls: – Atklāti runājot, no mākslinieciskā viedokļa svētki ir izdevušies. Man vislielākais prieks par noslēguma koncertu, kas citkārt izpelnās visvairāk pārmetumu. Šajos skolēnu svētkos programma bija interesanta, ne par garu vai garlaicīgu.

Arvīds Platpers: – Ārkārtīgi aizkustināja koncerts “Lūgšana Latvijai” Pēterbaznīcā. Jaunas izpausmes, jauni autori, lielisks Latvijas kā daudznacionālas valsts atklājums mūzikā. Mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais kārtējo reizi apliecināja savu pieeju izcelt katru niansi un izkopt līdz pilnībai. Pirmo reizi redzējām, cik augsta kvalitāte ir mūzikas skolu tīklam.

Kristīne Ojala: – Klausoties mammu runās un bērnu stāstos, priecājos, ka svētku dalībnieki varēja koncertos izpaust to, ko juta un vēlējās viņi paši.

Inga Krišāne: – Izdevās līdzsvarot tradīciju ar mūsdienīgo. Ja bērni sajūt, ka mākslinieciskais pārdzīvojums un izpildījuma kvalitāte ir vērtība, kā to, piemēram, savām acīm redzēju pūtēju orķestru koncertā, tad svētki ir bijuši visu piecu gadu skrupulozā darba vērti. Varbūt skaļi skanēs, taču ar katru projektu mēģinājām ieskandēt tēvzemes mīlestības stīgu. Latviskuma izpratni esam apguvuši, bet uz valstiskuma apziņu ceļš vēl ejams. Protams, man ir žēl par gājienu, tā oficiālā atcelšana bija kļūda, jo arī gājiens tika veidots kā mākslinieciski augstvērtīgs pasākums ar kopā saplūšanas, visas Latvijas sajušanas ideju. Diemžēl nevarējām izvietot iecerētos goda vārtus, jo tikai piecpadsmit minūtes pirms gājiena tika slēgta satiksme. Man kā gājiena režisorei tās bija diezgan interesantas divdesmit četras stundas diennaktī ar pārdzīvojumu visam mūžam. Starp citu, pašvaldības vēl joprojām gaida atvainošanos, kuru nav saklausījušas.

Ilze Mažāne: – Vēl tagad diskutējam, vai vajadzēja piecdesmit sarīkojumus svētku nedēļā? Vai vajag tik daudz? Es tomēr uzskatu, tas bija tā vērts. Sadalījām skatītāju plūsmu, jo, piemēram, biļetes uz koncertu Daugavas stadionā tika ķertin izķertas, bet izvērsta svētku programma deva iespēju skatītājiem aiziet uz Vērmanes dārzu vai koncertzāli un tādējādi gūt svētku sajūtu. Būtu labi, ja Rīgā mēs varētu izplesties ne tikai centrā, bet svētki ienāktu arī mikrorajonos.

Jā, veidojot programmu, bija arī diskutējamas tēmas. Ne viens vien bažījās: ko, valsts himna deju uzveduma programmas vidū, pēc “uzvaras futbola mačā”? Un tādā spēles brīdī būs jāceļas kājās? Skatījos uz dejotājiem blakus laukumos – ar kādu atdevi bērni dziedāja himnu! Man prātā kadrs no kāda videomateriāla. Mazs puisītis, noņēmis cepuri un piespiedis to pie sirds, dzied – tik ārkārtīgi sirsnīgi! It kā nejauši ieviešot himnu uzveduma vidū, bērniem saprotamā veidā panākam vairāk nekā ar skaļām frāzēm – tev jāmīl Latvija, tev jāmīl valsts himna. Arī, domājot par nākamajiem svētkiem, mums, pieaugušajiem, jāprot nolaisties līdz bērnu domāšanai un sapratnei, jo tie svētki domāti viņiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Cik var njemties ar tiem vaarguljiem ! Princhiem un princeseem jaapaliek maajaas !!!!!!!!!!!!!!!!

  2. Viens ir skaidrs bērni vairs nav tādi kā agrāk,daudz gļēvāki.Nevajag vainot visus pēc kārtas,bet paskatīties mazliet uz pašiem.Par ko mēs viņus audzinām.Vai tie bērni kuri izturēja un bija priecīgi ,nav bērni?Visi taču neģība.Un ja vecāki tik ļoti baidās par saviem pūpēdīšiem tad lai tur aiz stikla vitrīnām.Bērnus ir jāmāca būt patstāvīgiem,nevis mammīšu aptecētiem.Skolotājs taču nevar viņus tā aptecēt jo viņu ir daudz.

  3. Vārgā dziesmu svētku vadība no IM un pašas ministres nesavāktība ir galvenais problēmu iemesls. Pārējais ir pakļautības kartībā…

  4. Pa mizu jāsadod pašvaldībām.
    Mēģinājumu laikā Rīgas bērni teltīs ēda siltas pusdienas(slava Rīgas pašvaldībai), bet lauku bērni grauza sausu maizi ar novītušu desu un gurķi(kauns laukiem!)

    • Ak, nu ko var muldēt. – Kolektīvi taču paši noteica, vai brauks pusdienās uz skolu, vai ēdīs uz vietas desmaizes. Piekrītu Platpera kungam, ka infrastruktūra Mežaparkā ir jāsakārto un siltam ēdienam ir jābūt pieejamam uz vietas. Un nav skaidrs par tām vietām uz estrādes. Bērni gan saspiesti neizskatījās plus tas, ka starp rindām ir ļoti pamatīgs attālums (eja plus sols). Ja godīgi, ir nesamērīgi daudz izdomājumu un pārspīlējumu šo svētku sakarā radies. Piemēram – mēģinājums beidzas 17.00, bet pusaudzes pārrodas mājās pēc pusnakts (zinu) un saka, ka ātrāk netika. 🙂 Vajagot lielāku kabatas naudu, jo slikti barojot, bet somš ieraugu kokteiļa budžiņu. Ak, mēs naivie vecāki.

  5. Kādā KORĀNĀ ir rakstīts, ka Dziesmu svētkos VIENLAICĪGI jāpiedalās visai Latvijai un visiem VIENĀ Mežaparka estrādē?
    .
    Nevaldāmas ambīcijas ?

    • Svarīgs ir tieši Kopkoncerts. Tas jau ir tas unikālais. Mazie koncertiņi pa parkiem ir OK, bet vēsturiski galvenā (un UNESCO aizsargājamā) Dziesmusvētku ideja ir – vērienīga kopdziedāšana, Kopkoncerts.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+