Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. augusts, 2015
Drukāt

Vai dzemdes kakla erozija jāārstē?

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ginekologa atzinums par dzemdes kakla eroziju liek satrūkties ne pa jokam. Kāpēc intīmajā vietā radusies čūla? Vai tā var veicināt ļaundabīga audzēja attīstību? Vai šī vaina noteikti jāārstē?

Dzemdes kakla čūla jeb erozija ir gļotādas pārmaiņas, bojātu audu laukums. To pirmsākums ir trauma, kam pievienojusies infekcija un izraisījusi iekaisumu. Sārtais plankumiņš mēdz būt dažus milimetrus līdz pat eiro monētas lielumā un dažkārt pārņem visu dzemdes kaklu.

Neatstāt bez uzmanības!

Dzemdes kakla gļotādas traumas iemesls var būt agri uzsākta vai pārāk intensīva dzimumdzīve. To iespējams traumēt ar neatbilstīgiem higiēnas priekšmetiem, piemēram, tamponiem, vai ievadot makstī svešķermeņus, tostarp intīmās rotaļlietas, kā arī veicot abortu. Vai traumatiskajam bojājumam pievienosies infekcija un attīstīsies erozija, nav iespējams prognozēt.

Iekaisumu bojātajā vietā izraisa seksuāli transmisīvās slimības, arī bieži sastopamā hlamīdiju infekcija. Taču visvairāk jābīstas no dzemdes kakla vēža ierosinātāja cilvēka papillomatozā vīrusa, tāpēc eroziju vajag ārstēt.

Čūla sūdzības lielākoties nerada, taču reizēm mēdz izraisīt pastiprinātus izdalījumus un tā saukto kontakta asiņošanu. Izmeklēšanas laikā ņemot analīzi, var parādīties asiņaini izdalījumi, kādi iespējami arī mīlēšanās laikā un pēc tās.

Iekaisuma dēļ var mainīties maksts vides skābums, kas traucē spermas kustību un tāpēc var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos.

Agrāk eroziju uzskatīja par priekšvēža saslimšanu. Sievietes, kurām to atklāja, ņēma speciālā uzskaitē un aktīvi aicināja uz pārbaudēm. Mūsdienās to vairs neatzīst par priekšvēža stadiju, jo vēzi neizraisa erozija, bet gan cilvēka papillomatozais vīruss, kas var iekļūt bojātajos audos.

Meitenēm, kuras tikko sākušas dzimumdzīvi, nereti veidojas pseidoerozija. Ko tas nozīmē? Dzemdes kakls atgādina cilindru ar kanālu, kura ārpusē un iekšpusē ir atšķirīgas šūnas. Pseidoerozijas gadījumā iekšējās šūnas izvēršas uz āru un ir sarkanā krāsā. Tā var notikt arī pēc dzemdībām, ja bijis dzemdes kakla plīsums un tās kakliņš izvelvējies uz āru. Tad ārstēšana nav nepieciešama, jo tie ir normāli audi. Ar laiku šī īpatnība pāriet pati no sevis.

Kā izmeklē un ārstē

Ja ginekologs pamana pacientei apsārtušu dzemdes kaklu, tiek ņemtas maksts iztriepes un veikta onkocitoloģiskā analīze. Tā kā reizēm līdzīgi izskatās arī dzemdes kakla vēzis, ārsts paņems biopsijas materiālu, nokniebs mikroskopisku gabaliņu no gļotādas starp veselajiem un slimajiem audiem. Vislabāk to darīt ar speciālu ierīci kolposkopu, ar kuru dzemdes kaklu iespējams apskatīt palielinājumā. Kolposkopija ir neaizstājama metode arī dzemdes kakla vēža diagnosticēšanā.

Atsevišķos gadījumos, ja čūla ir neliela un sievietei spēcīga imunitāte, tā var samazināties pati no sevis, taču lielākoties šī vaina ir jāārstē. Parasti iesaka lietot pretiekaisuma vaginālās svecītes. Nereti, novēršot iekaisumu, pazūd arī erozija.

No radikālajām metodēm mūsdienās visplašāk izmanto krioterapiju jeb piesaldēšanu, likvidējot nepareizās šūnas. Organisms pēc tam intensīvi cīnās ar dzemdes kakla bojājumu un mobilizē visus spēkus tā aizaudzēšanai. Šī metode ir vissaudzīgākā, jo pēc tās nerodas saaugumi. Procedūra ilgst pāris minūšu, taču lielas erozijas gadījumā tā jāveic atkārtoti. Manipulācija nav sāpīga, tikai var būt mazliet velkoša sajūta, un pēc tās parādās ūdeņaini izdalījumi.

Čūlu var apstrādāt ar medikamentiem. Parasti to nepieciešams darīt vairākas reizes, pie ginekologa ierodoties ik pārdienu.

Agrāk visizplatītāko metodi piededzināšanu jeb diatermokoagulāciju mūsdienās lieto daudz retāk. Arī tā nav sāpīga, pēc procedūras, tāpat kā pēc krioterapijas, mēdz būt izdalījumi. Tā kā pēc tam veidojas rētaudi un saaugumi, šo manipulāciju neiesaka nedzemdējušām sievietēm, jo var paildzināties dzemdes kakla atvēršanās radībās.

Ārstnieciskās procedūras vislabāk veikt pēc ovulācijas laika, lai bojājuma vietā līdz mēnešreizēm paspētu izveidoties krevelīte. Pēc tām aptuveni mēnesi jāatsakās no dzimumdzīves, lai krevelīti nenorautu.

SVARĪGI

Sievietes, kurām ir dzemdes kakla čūla, nedrīkst izmantot kontracepcijas spirāli, un menstruāciju laikā viņām jāatsakās no tamponiem.

KONSULTĒJUSI RĪGAS 1. SLIMNĪCAS ŠARLOTES POLIKLĪNIKAS GINEKOLOĢE MAIJA DACE BROŠA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+