Mobilā versija
-2.7°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
12. oktobris, 2015
Drukāt

Cik nepieciešama ir jaunā administratīvi teritoriālā reforma? (5)

Foto-LETAFoto-LETA

Liepājas mērs Uldis Sesks

Rīt Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības komitejas sēdē paredzēts diskutēt par jauno administratīvi teritoriālo reformu. Pirms nedēļas savu viedokli par piedāvātajiem diviem reformas variantiem jau pauda pieci novadu vadītāji, tagad aptauju turpinām, iesaistot tajā arī lielo pilsētu vadītājus.

 

Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Pēdējās reformas gaitā bijušais Ventspils rajons palika kā viens novads, bet uz bijušā Liepājas rajona bāzes izveidojās astoņas jaunas pašvaldības. Sanāk, ka esam mētājušies no vienas galējības otrā. Pirms jaunās reformas vajadzētu pamatīgi izvērtēt, kuri novadi ir veiksmīgi, kuri ne pārāk un kuriem vispār nav iespēju attīstībai. Nomaļākās pašvaldībās taču nav ne atbilstošas infrastruktūras, ne darbavietu, ne arī nepieciešamā iedzīvotāju skaita. Vai tur nākotnē būs iespējams uzturēt skolu, veselības aprūpes pieejamību, ceļus? Šādā griezumā būtu jāskatās uz iespējamām teritoriālajām izmaiņām. Domāju, ka vidusskola varētu būt viens no stūrakmeņiem, kas nosaka novada dzīvotspēju. Būtu jāzina, kā ministrijas – Izglītības, Satiksmes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – plāno izvietot savas institūcijas reģionālā griezumā. Tas lielā mērā ļautu noteikt, kuri novadi ir dzīvot un attīstīties spējīgi. Liepājai ir svarīgi, lai blakus esošās pašvaldības kā sadarbības partneres būtu jaudīgas. Tad mēs kopīgi varētu īstenot nozīmīgus projektus, lai Liepājas un reģiona iedzīvotājiem radītu tādus apstākļus, kur viņiem ir viss vajadzīgais.”

 

BaiksJānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Iepriekšējā reforma bija vajadzīga, bet tā nenotika labākajā veidā. Joprojām vērojama sadrumstalotība, pašvaldības ir ļoti dažādas gan pēc teritorijas lieluma, gan iedzīvotāju skaita, gan attīstības iespējām. Tāpēc jaunā reforma nebūtu atliekama, daudzviet nepieciešams pat kardināls risinājums. Pirmkārt, pašvaldību skaits mazajā Latvijā, vērtējot pēc mūsdienu kritērijiem, patiešām ir par lielu. Otrkārt, nav normāli, ka kaimiņu novada centrs atrodas tuvāk nekā savējais. Tas nozīmē tikai to, ka būtu jāpārskata viena otra novada robežas. Jāizvērtē iedzīvotāju plūsmas – uz kurieni viņi brauc un kāpēc tieši tajā virzienā, ne citā. Visu taču nosaka reālie dzīves apstākļi, vajadzības un iespējas, nevis tas, ka kādam gribas uzzīmēt jaunu karti. Sākumā jābūt rūpīgai analīzei, tikai tad var spriest, ko mainīt, ko ne. Valmiera ir viena no deviņām Latvijas lielajām pilsētām, esam atvērti konsultācijām un sarunām gan par ciešāku sadarbību ar kaimiņu novadiem, gan par pašvaldību apvienošanās iespējām.”

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Vispirms būtu jāatbild uz jautājumu: vai esam gatavi lielākām pārmaiņām? Viena lieta, ka daudziem novadiem, arī Līvānu, iepriekšējā reforma bijusi veiksmīga, bet daļai pašvaldību ne tik veiksmīga, pavisam cita – kas būtu jādara, lai reizē ar jauno reformu uzlabotu valsts pārvaldi kopumā? Vai nav pienācis laiks domāt par tik stipru novadu veidošanu, ka tie būtu spējīgi pārņemt daļu ministriju funkciju? Spēcīgas vietējās pašvaldības varētu efektīvāk rīkot iepirkumus, apsaimniekot ceļus, pasažieru pārvadājumus un organizēt citas lietas. Vai tad nebūtu tikai apsveicami, ja darbavietas kopā ar finansējumu no ministrijām pārietu uz reģioniem?”

 

 

 

 

kazinovskis_2Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Izskatās, ka politiķi, aktualizējot jaunas reformas nepieciešamību, aizmirsuši iepriekšējās reformas nepadarīto. Tika solīts, ka ne vien izveidos novadus, bet arī veiks valsts pārvaldes reformu, samazinot ministriju un ierēdņu skaitu, un veidos reģiona līmeņa pašvaldības. Novadus izveidoja, bet kā tad ar pārējo? Tagad, piedāvājot reformas divus variantus, nav ne ekonomiskā pamatojuma, ne analīzes, ne kļūdu izvērtējuma. Un nav ņemta vērā statistika. Atliek secināt, ka tas ir voluntārs piedāvājums.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. āksti ņemas……………

  2. Jā, nepieciešama reforma, lai mazinātu milzīgo pārvaldes aparātu – daudzo novadu domēs tik daudz štata vienību saveidots, ka bail paliek. Iedzīvotāji tik izmirst un aizbrauc, bet štati tik aug un aug – vismaz Rugāju novadā savairojies tik daudz dīkdieņu, kas sēž un pārcilā papīrus, ka nelabi metas.

  3. Kad bedzot Valsts un pašvaidības iestādes unto funkcijas būs sakārtotas pa apriņķiem [rajoniem] lai jebkuram Latvijas iedzīvotājam vis būtu vienkāsi saprotams un izmantojams dzīvē.Nevis kā tagad Vzd, zemesgrāmata ,LAD,policija u.t.t. katra sava [novada],ka bieži paši ierēdni JAUC.TAS PAŠŠŠREIZ IR MURGS ne Valsts un pašvaldību pārvalde.

  4. Es ar lielāko prieku ar visu savu darbavietu pārceltos, piemēram, uz Līvānu novadu. 🙂

  5. Kur pazuda latviskais apzīmējums “Apriņķis”? Kāpēc to aizvietoja ar izplūdušo “Novads”? Vai to neveica visādi zalāni u līdzīgi komjaunieši?

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt nodokļa atcelšanu pensijām?
Draugiem Facebook Twitter Google+