Latvijā
Sabiedrība

Vai esam klusākā valsts Eiropā? Tā domā BBC 1

Foto – LA.lv

Lielbritānijas raidorganizācijas BBC ziņu vietnē tīmeklī otrdien ļoti redzamā vietā zem virsraksta “Vai Eiropas klusākā valsts? Latvija: introvertu valsts Eiropā” publicēts ceļojumu stāsts par mūsu valsti.

Autore Kristīne Ro iedvesmu smēlusies nesenajā Londonas grāmatu gadatirgū, kur latvieši un viņu rakstnieki īpašā kampaņā tika pieteikti kā sevī noslēgušies jeb introverti.

Tāds arī bijis autores pirmais iespaids, ierodoties Rīgā. “Mana pirmā pastaiga Rīgā nebija salīdzināma ar pastaigu jebkurā citas Eiropas valsts galvaspilsētā. Tā bija daudz klusāka. Saule spoži spīdēja, man ejot Kronvalda parka virzienā, un brīžiem likās, ka vienīgie trokšņu avoti bija tūristu čalas un garāmbraucošās mašīnas. Kad es redzēju kādus latviešus kopā ejam, viņi to darīja, klusējot un ieturot lielu savstarpēju distanci. Es sajutu, ka tie nav paši sabiedriskākie ļaudis”, raksta britu žurnāliste.

Viņas sajūtas apstiprinājās, turpinot apceļot Latviju. BBC autore garā rakstā sarunās ar vietējiem ekspertiem meklē atbildi uz jautājumu, vai latvieši bieži nav pārāk paškritiski par savas kultūras noslieci uz noslēgtību, jo tā var būt arī pamatā latviešu radošajai identitātei.

Papildinot ekspertu viedokļus ar faktiem, rakstā tiek pieminēts, ka latviešiem radošums ir tik svarīgs, ka tas iekļauts kā prioritāte Latvijas valdības izglītības un ekonomiskās attīstības plānos. Arī Eiropas Komisija ir novērtējusi, ka radošo darbinieku īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Vienlaikus autore novērojusi, ka latviešu noslēgtība un izvairīšanās no sarunām nenozīmē, ka viņi ir auksti un nepieejami. Brauciens vilcienā liecinājis, ka latvieši bijuši gatavi izpalīdzēt tūristiem kartes iepazīšanā.

Raksta autore piebilst, ka Latvijas iedzīvotāji nav viendabīga masa, jo ir ievērojams skaits mazākumtautību pārstāvju ar atšķirīgu valodas un kulturālās integrācijas līmeni. Tāpat novērojamas paaudžu atšķirības starp cilvēkiem, kas uzauguši padomju varas uzspiestajos apstākļos, un kapitālismā uzaugušiem. “Tādēļ ir neiespējami runāt par vienu visaptverošu kultūras iezīmi, pat ja personiskās telpas augstais novērtējums vijas cauri paaudzēm”, secina K.Ro.

Kā vienu no izskaidrojumiem latviešu savrupībai viņa min mežu daudzumu valstī un zemo iedzīvotāju blīvumu, lai gan piemin arī faktu, ka ievērojams skaits valsts iedzīvotāju koncentrēti pilsētās. Tiek pieminēta ar Latvijas kultūras kanonā iekļautā viensēta.

Raksts noslēdzas ar atgādinājums, ka latviešiem personīgās telpas daudzums var tikai pieaugt, jo iedzīvotāju skaits valstī sarūk.

Pilnu rakstu lasiet šeit.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv