Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. marts, 2013
Drukāt

Vai esat savā darbā saskāries ar negadījumiem?


Jānis, celtnieks no Rīgas:
 “Pašam nekādas traumas nav bijušas, taču esmu bijis liecinieks. Kolēģiem bijuši griezumi, kaulu lūzumi, pat nozāģēti pirksti. Risks ir liels, bet, tā kā visu laiku cenšos domāt līdzi tam, ko daru, jūtos droši.

 

Lai šajā profesijā strādātu, jājūtas droši un par sevi pārliecinātam, taču vienlaikus jāapzinās un jāspēj pašam izvērtēt iespējamos riskus. Darba devējs ik pa laikam liek atkārtot darba drošības noteikumus, notiek semināri, sevišķi pēdējos gados. Taču reālajā dzīvē pagrūti ievērot pilnīgi visus noteikumus. Latvijā celtniecībā valda nemitīga steiga, jo projekta izpildes termiņi pārsvarā noteikti nesamērīgi īsi. Lai laikus nodotu objektu, nākas pārkāpt arī darba drošības noteikumos. Piemēram, lietus laikā nedrīkst lietot elektroinstrumentus, taču bez tiem mūsu darbs apstājas. Primārās normas, protams, visi cenšas ievērot – ķiveres, drošības jostas, strādājot augstumā, utt.”

 

Alvis Viļumsons, 
industriālais alpīnists:
 “Tā kā ievērojam visus drošības nosacījumus augstākajā līmenī, ar nepatīkamiem starpgadījumiem sastapties nav nācies. Arī kolēģi ir sveiki un veseli. Taču risks šajā darbā ir augsts – karājoties virvēs, montējam, demontējam dažādus objektus, krāsojam, mazgājam, remontējam ēkas, zāģējam kokus utt. Lai iegūtu starptautisku sertifikātu šajā nozarē, ar kolēģi apmeklējam kursus. Latvijā nav padziļinātu noteikumu, kas reglamentē darbus augstumā. Tā īsti nekādi dokumenti netiek prasīti, tāpēc rodas situācija, ka katrs, kam nav slinkums, uzliek ķiveri un uzskata sevi par augstkāpēju, neskatoties uz to, ka bieži inventārs nav sertificēts un nav arī vajadzīgo zināšanu ne par pašu procesu, ne drošības prasībām. Ziemās, piemēram, tradicionāli parādās jumtu tīrītāji pašdarbnieki. Ārzemēs bez sertifikāta neviens nedrīkst ar šādām lietām nodarboties. Uz to būtu jātiecas arī Latvijai, taču, cik zināms, daudzi tajā nav ieinteresēti, jo tas prasa lielus ieguldījumus. Tomēr būtu jāsaprot, ka drošībai nevajadzētu taupīt.”

 

Kristiāns, 
elektriķis no Rīgas:
 “Protams, ik pa laikam sanāk dabūt pa kādam elektrības triecienam, taču pēdējā laikā arī tas nav gadījies. Nekādu citu negadījumu, par laimi, nav bijis. Darba devējs visai stingri uzrauga, vai tiek nēsātas ķiveres, darba zābaki, lietoti aizsargmateriāli utt. Esam spiesti to ievērot, citādi tiek piemēroti naudas sodi. Regulāri notiek lekcijas par darba drošību. Domāju, ja kontrole nebūtu tik stingra, daudzi ķiveres nenēsātu, jo, godīgi sakot, ar tām strādāt ir ļoti neērti. Uzskatu, ka drošība darbā atkarīga no katra paša. Ja skatīsies, kur kājas un rokas liec, tad arī viss būs kārtībā. Katrā objektā jāparakstās darba drošības žurnālā, un daudziem vajadzētu atcerēties, ka tas kādreiz pirms parakstīšanas būtu arī jāizlasa. Noteikumos ir punkts, ka darbiniekam arī pašam jāizvērtē iespējamie riski, taču praksē tas bieži netiek darīts. Pieļauju, ka daudzi negadījumi notiek arī tamdēļ, ka Latvijā nereti sastopama iedzeršana darba laikā.”

 

Edgars, 
strādā kokapstrādes cehā Rumbulā:
 “Lielākā darba laikā gūtā trauma ir bijusi, kad uz pirksta uzkrita dēlis. Par laimi, nopietni negadījumi gājuši secen. Sevišķi apdraudēts darbā nejūtos, jo viss aprīkojums – cimdi, aizsargaustiņas, darba apavi, respiratori – tiek nodrošināts. Darba drošībai mūsu priekšniecība ļoti stingri seko līdzi. Vadība regulāri izstaigā cehu, safotografē bīstamākās vietas, tad organizē seminārus, kuros mums rāda šīs foto-
grāfijas un kopīgi lemjam, kuras vietas darba telpā vajadzētu mainīt, lai strādāt būtu drošāk. Uzņēmuma galva mums nemitīgi uzsver, ka galvenā ir darba drošība, nevis saražotā kubatūra, un piemetina, lai neviens nemēģina mums ieskaidrot pretējo. Taču, neskatoties uz to, periodiski kāds visai smagi cieš, parasti savas neuzmanības vai paviršības dēļ – lien, kur nedrīkst, vai liek rokas bīstami tuvu zāģiem, ēvelēm utt.”

 

Fakti

* Pērn darba negadījumos gājuši bojā 34 cilvēki, bet šogad līdz 11. februārim jau 12 nodarbinātie, kas ir trīs reizes vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

* 23% strādājošo būtu gatavi atteikties no darba aizsardzības līdzekļiem, ja darba devējs piedāvātu paaugstināt algu.

Brīvo arodbiedrību savienības 
un Valsts darba inspekcijas dati

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+