Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. aprīlis, 2015
Drukāt

Vai gaidāmas zinātnes bēres? Zinātnieki “LA” vērtē atbalstu jomai (20)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Pagājušajā nedēļā publicējām interviju ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti. Pēc publikācijas zinātnieki un ar zinātni saistīti cilvēki to aktīvi apsprieda sociālajos tīklos, lielākoties kritizējot LZA prezidenta viedokli, jo sevišķi viņa pozitīvās atsauksmes par zinātnes politiku Uzbekistānā. Zināms, ka Latvijas Jauno zinātnieku apvienība pat gatavo atklātu vēstuli. Tāpēc jautāju zinātniekiem, kas viņiem sakāms par Uzbekistānu, par O. Spārīša skarbo vērtējumu Latvijas zinātnes politikai, tostarp pārmetumiem par nepietiekamu atbalstu zinātnisko izgudrojumu komercializācijai un ne pārāk lietderīgi iztērētajiem 70 miljoniem eiro Eiropas fondu naudas.

 

Ivars Kalviņš, habilitētais ķīmijas doktors, akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta zinātnes padomes priekšsēdētājs: “Es nevis kritizētu zinātnes politiku, bet teiktu, ka valstī tās nav vispār. Un tā ir liela kļūda. Jo, ja valsts neinvestē zinātnē, pētniecībā, inovācijās, tās ekonomika pārāk atkarīga no ārējiem apstākļiem. Krievija nošķaudās, un kopprodukts krītas. Eiropas līdzekļi tika tērēti nepareizā secībā: vispirms algām, tad reaģentu iepirkšanai un tad infrastruktūrai. Vajadzēja otrādi, citādi sanāk, ka infrastruktūra ir, bet nav vairs kas strādā. Tā kā valsts finansējums ir ļoti mazs, šovasar, kad beigsies struktūrfondu plānošanas periods, gaidāmas zinātnes bēres. Attieksme pret zinātni, manuprāt, jāmācās nevis no Uzbekistānas, bet no Somijas. Kad tai bija ekonomiskā krīze, atrada naudu, ko investēt zinātnē un inovācijās, lai nākotnē valsts ekonomika būtu stiprāka.”

 

rivzaBaiba Rivža, habilitētā ekonomikas zinātņu doktore, akadēmiķe: “Domāju, ka Spārīša kungam lielā mērā ir taisnība. Par Eiropas fondu līdzekļu izlietojumu gan varu teikt, ka kopumā tie tomēr devuši lielu labumu. Piemēram, tieši pateicoties ES finansējumam, gadā aizstāvējās 300 jauno doktoru. Kompetences centri, kam iztērēja minētos 70 miljonus, ir strādājuši dažādi. Gan veiksmīgi, gan bijušas arī kļūdas, taču vēl nevar viennozīmīgi teikt, ka no centriem nebūs atdeves. Taču zinātne pārāk daudz balstās uz šiem struktūrfondu līdzekļiem, valsts finansējums ir mazs, un nav lielas iespējas iesaistīt maģistrantus un doktorantus, piemēram, valsts pētījumu programmās. Nacionālās attīstības plānā paredzēts attīstīt zinātni un inovācijas, bet finansējuma tam nav. Par Uzbekistānu runājot, jaunajā ES struktūrfondu plānošanas periodā ir paredzēts finansējums zinātniskajai sadarbībai ar trešajām valstīm. Protams, ir jājūt robeža, taču nav tā, ka nebūtu iespējama sadarbība zinātnē.”

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Uldis Grāvītis, pedagoģijas zinātņu doktors, Latvijas Zinātnieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Būtībā Spārīša kungam piekrītu. Tā tas ir, ka finansējums zinātnei ir nepietiekams. Kāpēc valsts attīstības stratēģiju nebalsta uz zinātniskiem pētījumiem? Valstij diemžēl nav mērķu, un tā nemāk izmantot zinātnieku potenciālu. Spilgtākais pēdējā laika piemērs ir tas, kā dažādu politisku spēļu dēļ Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisija tā arī nav sākusi pilnvērtīgi strādāt. Neredzu arī nekā nosodāma Spārīša attieksmē pret Austrumu valstīm. Viņš jau neslavēja Uzbekistānas autoritārismu, bet gan valsts varas atbalstu zinātnei. Vienīgi nepiekrītu idejai par Valsts prezidenta institūcijas likvidēšanu. Tradīcijas jāsaglabā, tāpēc prezidents vajadzīgs. Ievēlēšana gan jāuztic tautai un jānosaka skaidrākas valsts augstāko amatpersonu funkcijas.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš

Gatis Krūmiņš, vēstures zinātņu doktors, Vidzemes Augstskolas rektors, bijušais Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs: “Nepiekrītu LZA prezidentam tieši par Uzbekistānu. Tā ir valsts, kur svarīga ārējā fasāde. Tas, ka iekārtotas laboratorijas, nenozīmē, ka ir arī sasniegumi. Uzbekistānā ir 15 reižu vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, bet divreiz mazāk zinātnisko publikāciju, kas iekļautas starptautiskajā “Scopus” bāzē. Piekrītu tajā ziņā, ka zinātnieki var palīdzēt virzīt uz priekšu valsts ekonomiku. Taču mēs nedrīkstam gaidīt, ka tikai valsts gādās par zinātnisko atklājumu komercializāciju, daudz jādara arī zinātniekiem pašiem. Mums pašiem jāmeklē iespējas iegūt finansējumu pētījumiem starptautiskajos projektos. Runājot par valsts politiku, galvenā problēma ir tā, ka tikai pēdējos gados parādījās uzstādījums, ka zinātnē svarīgākais ir starptautiskā izcilība. Ja jau pirms desmit gadiem visi valsts atbalstītie pētījumi tiktu vērtēti caur šādu prizmu, šodien mēs būtu pavisam citā situācijā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Jāieklausās jaunos “…Taču mēs nedrīkstam gaidīt, ka tikai valsts gādās par zinātnisko atklājumu komercializāciju, daudz jādara arī zinātniekiem pašiem…” nevis vecos čīkstētājos.

  2. Piemēram, tieši pateicoties ES finansējumam, gadā aizstāvējās 300 jauno doktoru.
    ========================
    Kāda jēga šiem saražotajiem “doktoriem”, ja 95% nav(!!!) publikāciju nozares Latvijas un ārvalstu zinātniskajos žurnālos. Liela daļa brīvi nepārvalda pat angļu valodu, kuru nu vēl lai zinātu citas svešvalodas…
    Kāds finansējums zinātnei?
    Latvijas Universitāte fizikas profesors piesaistījis saviem pētījumie 3 miljonus(!!!) eiro no ārvalstu(!!!) fondiem!!! kas liedz pārējiem to darīt? Ak, citiem pārāk zema(!!!) kvalifikācija? Saprotu …

  3. Kamēr zinātni vadīs izbijušie kompartijas un komjaunatnes nomenklatūristi, t.sk. KGB noslepenoto maisu iespējamie “iemītnieki”, valstī nekas nemainīsies zinātnes jomā, jo minētie “eksemplāri” ir pieraduši tikai tērēt, bet ne uzrādīt izterētā vērtus rezultātus. Ieraugot Rivžas kundzes foto, ap dūšu tā savādi paliek, un saproti, ka ar tādiem zinātnes kadriem esam sasnieguši tādu attīstības līmeni visās jomās, ka atrodamies attīstības līmenī pasaules mērogā vienā no pēdējām vietām. Skumji ! Lai mums visiem veicās !

  4. Zinātnē ir grūti paredzēt pētījuma rezultātu, būs pietiekami noderīgs, vai nē. Tāpēc arī negatīvs rezultāts – IR REZULTĀTS. Tas var palīdzēt citam, vai tam pašam pētniekam iet tālāk uz pozitīvo rezultātu.

  5. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Kalvīši, Grāvīši, Rivžas, Bērziņi, Straujumas, (…) nabadzība, atpalicība, emigrācija un nav vairs Latvijas!
    Bet mēs (šie) vēl turamies!

  6. Visi tikai kliedzam pēc naudas, bet kur ir DARBA REZULTĀTS??, LAI NAUDU piešķirtu?!
    Ar gadiem nevienas jaunas ražotnes no zinātnieku puses, tad kāpēc te plosāmies?!

  7. Es teiktu tā…bij’ jauki laikos senajos, kad krievi nāca palīgos. 28 gadus nostrādāju ZA. 2011.g. kopā ar bijušo ZA prezidentu biju TV. Agrāk ZA strādāja~ 7000 darbinieki, tagad ~1200. Bija lieliska pansionāts Lielupē, tenisa korti, korti bija arī Stāmerienes ielā, PMI bija sporta zāle, par 80 000 rbļ. prezidents A.Mālmeistars nopirka jahtu ” Spaniel”, Augstceltnē regulāri notika koncerti utt…Tagad viss ir pārdots, bet…naudas kā nav, tā nav…Valstij svarīgāks ir bizness, svarīgāk ir celt algas, gan valdībai, gan dažādu uzņēmumu vadītājiem.
    Šogad Līgatnes papīrfabrikai būtu 200 gadu jubileja, bet bēres jau bija pirms pāris gadiem – fabrika tika slēgta. Svinības būšot – tā ziņo Līgatnes mērs.
    Man atmiņā palikušas OSI 50 gadu jubilejas svinības ” Māmuļā”, kur es I.Kalviņam uzdāvināju Voltēra teicienu – ” Darbs pasargā mūs no trīs ļaunumiem – garlaicības, netikuma un trūkuma”.

  8. rivža ar’

  9. Tad kad Latvijai vajag celt ražotnes lai pelnītu naudu ,Kalviņš ir pret!Tagad bļauj ka naudas nav.Tautas partijas kora dziedātājs!

  10. Kalviņ, pārstāj runāt glupības un ej pensijā, Tu izskaties noguris.

  11. naudu vajag pēlēcībām, lai nepazūd………..jāmaksā tikai par atklājumiem

  12. mja, ja ir zinātne, tad jābūt atklājumiem

  13. To bijusī zinātniece Atbildēt

    Tu vēl domā padomju kategorijās: zinātnieks kaut ko izdomā, bet viņa izdomāto realizē ražotājs. No tādas
    kārtības cieš gan atbildība, gan kvalitāte, jo nav no kā prasīt atbildību par praksē saražoto brāķi. Jo brāķi ražo ne tikai ražotāji, bet arī pētnieki. Ja pētnieks pats noved savu ideju līdz praktiskam iznākumam un to pērk patērētājs, tad rezultāts ir pavisam cits. Nauda zinātnē ir tikai mazākā puse no kvalitatīvas preces, otra, lielākā puse ir laba ideja un tās pārvēršana ejošā precē. Tas nenozīmē, ka pētniekam jākļūst par ražotāju, bet sava ideja ir jānoved līdz praktiskam pielietojumam gan.

    • Lai zinātnieks varētu īstenot idejas, nepieciešams laiks domāšanai un radīšanai. Laiks, kas nav jāsadala, skrienot pa darbiem. Tas nozīmē, ka nepieciešamas labas algas, lai zinātniekam nav jādomā par iztikšanu sev un ģimenei. Turklāt, lai piedalītos starptautiskās konferencēs un publicētu rakstus, arī nepieciešama nauda – parasti vairāki simti eiro. Bieži vien konferences izmaksas ir lielākas nekā zinātnieka alga. Liela daļa Latvijas zinātnieku ir augstskolu docētāji, kuriem zinātniskais darbs netiek ņemts vērā, plānojot slodzi – augstskolas tā taupa, slodzi aprēķinot tikai pēc kontaktstundu (lekciju stundu) skaita. Tas nozīmē, piemēram, ka cilvēks strādā pilnā slodzē, bet maksā par pusslodzi. Kādus zinātniskā darba sasniegumus varam gaidīt?

      • Es esmu nogājusi malā bezdarbniekos. Jāļauj visam sakārtoties. Pēc 10 gadiem izlīdīšu no savas pagrīdes un tad sākšu strādāt.

  14. NEPIECIEŠAMS NOROBEŽOTIES NO PSEIDOZINĀTNĒM, TAD FINANSĒJUMA PIETIKS!

  15. bijusī zinātniece Atbildēt

    Nevar pārmest zinātniekiem, ka nav kļuvuši izcili ar šādu finansējumu. Ja dos naudu tikai izcilībām, tad zinātnes jomas sašaurināsies un sašaurināsies līdz iznīks. Tāpat nedomāju, ka jādomā tikai par komercializāciju. Mēs jau tagad tikai pērkam un pārdodam. Ja zinātnieks taisīs patēriņa produktu, tad attīstības nebūs. To dara amatnieki.

  16. Zinātne Latvijā pēdējos gados ir izdzīvojusi, pateicoties ES struktūrfondu līdzekļiem. Valsts finansējums ir niecīgs, varētu pat teikt, ka apsmiekls, arī bāzes finansējums zinātniekiem ir minimāls, apmēram puse no minimālās algas pirms nodokļu nomaksas, ja vispār ir. Ja nav naudas pētījumiem, nav arī straptautiski atzītu zin. publikāciju un zinātne Latvijā faktiski tuvojas sabrukumam.
    Latvijas Zinātnes Padome ir pierādijusi, ka ir pilnībā bezspēcīga kaut ko uzlabot finansējuma ziņā. Arī IZM ierēdņi labāk naudu atskaita atpakaļ Briselei nevis aktīvi palīdz šo naudu apgūt! 100%- mums tāda valsts pārvalde nav vajadzīga!

  17. Mēs te joprojām vārāmies savā sulā, savā prāta jūtamies visai gudri un tajā pat laikā nepieaicinām
    un maz izmantojam to zinātnisko potenciālu, kas mums ir ārzemēs, ārzemju latviešu vidū. Īpaši praktiskā jomā, kas saistīta ar pētniecības sasaisti ar uzņēmējdarbību, ar inovācijām un praksi. Zinātnē un mazai valstij jo īpaši, tā būtu galvenā prioritāte, kur ieguldīt ES fondu un valsts pētījumiem paredzēto naudu. Bet tā vietā mēs šo naudu bezjēdzīgi tērējam jaunu zinātnisku kantoru veidošanai, piekarinot tiem inovācijas izkārtni, kuru praktiskā atdeve ir visai niecīga. Turpinām birokratizēt zinātni un pētījumus, nevis to virzām praktiskā, tautsaimnieciskā gultnē. Pētniekam ir ne tikai jāpēta un jāteoretizē, bet arī jācenšas savu ideju realizēt praksē, lai valsts no šīs idejas iegūtu pievienoto vērtību.

    • Varbūt nosauksit konkrētus cilvēkus? Ja dažās nozarēs arī varētu būt, tad lielākajā daļā zinātnes nozaru tas tā nav. Turklāt ārzemju latvieši ir raduši strādāt par citām algām. Ja viņiem ir labs darbs mītnes zemē, tad viņi to neatstās. Latvijas valdība nespēj domāt valstiskā līmenī. Tur ir tā lielā problēma.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+