Gata Šļūkas zīmējums

Vai gaidāms apvērsums kultūras finansēšanā? 2

Jau drīzumā kultūras sabiedrībā sāksies diskusija par iespējamām pārmaiņām Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotajā kultūras nozaru finansēšanas modelī, kas varētu skart gan projektu atlasi, gan naudas piešķiršanu, gan nozaru ekspertu darbību un viņu izvēles kārtību.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Jau agrāk VKKF vairākkārt pārmesta necaurspīdība lēmumos, objektīvu kritēriju trūkums un nepietiekami argumentēti atteikumi finansējumam, arī – “savējo” lobēšana. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka VKKF, kura finansējums krīzes sākumā tika samazināts par vairāk nekā 70% un tikai tagad sāk pietuvoties adekvātam līmenim, visus šos gadus ir spējis saglabāt kaut cik ciešamu reputāciju – citējot kādu kultūras profesionāli un runājot līdzībās, VKKF tā ir labāka nekā KNAB un VID, tomēr vēl ir, kur krietni piestrādāt. Pateicoties VKKF atbalstam un arī tam, ka pat vissmagākajos krīzes gados tika saglabātas novadu programmas, Latvijas kultūrā – gan Rīgā un vēl jo vairāk reģionos – notiek ļoti daudz vērtīga – iznāk grāmatas, tiek atjaunoti kultūras pieminekļi, notiek kultūras pasākumi. Tomēr kultūras profesionāļu vidē VKKF darbība nereti tiek raksturota skarbiem vārdiem. Nepieciešamību pēc pārmaiņām apliecināja arī nesen pēc VKKF iniciatīvas Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veiktais apjomīgais pētījums par VKKF darbību. Ja ņem vērā tikai VKKF naudas piešķīrumus, kā arī apstākli, ka noteiktas nozares saņem arī pašvaldību un valsts atbalstu, tad secināts, ka vismazāk prioritāras ir oriģinālliteratūra, mūsdienu deja, dizains, arhitektūra, vizuālā māksla. Konstatēts arī, ka fonda ekspertu lēmumi bieži ir balstīti subjektīvās izjūtās. Viens no radikālākajiem pētījuma autoru piedāvājumiem iesaka mainīt finansēšanas struktūru pašā pamatā, atsakoties no nozaru principa.

Kas tieši jau tuvākajā laikā VKKF varētu mainīties kultūras finansēšanā, un kā tas skars kultūrā strādājošos? Par to “KZ” redakcijā diskutēja kultūras ministre DACE MELBĀRDE, VKKF Padomes priekšsēdētāja ZANE KREICBERGA, VKKF direktors EDGARS VĒRPE, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja DACE BLUĶE, Jaunā teātra institūta direktore GUNDEGA LAIVIŅA un VKKF literatūras nozares eksperte IEVA KOLMANE.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diskusiju vadīja “Kultūrzīmju” redaktore Anita Bormane.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.