Vai gatavojat produktu krājumus ziemai? 0
Tatjana Jakobsena, pašnodarbinātā: “Nē, jau sen neko negatavoju. Negribas ņemties. Tagad visu var nopirkt veikalā vai tirgū. Arī sēnēs neeju. Esmu īsta pilsētniece. Arī pagraba man nav, tāpēc nebūtu kur to visu uzglabāt.”
Vija Meržejevska, pensionāre: “Jā. Gatavoju ievārījumus, kompotus, dažādus dārzeņu maisījumus. Tomātu, sīpolu, papriku, burkānu maisījumu ziemā izmantoju, piemēram, vārot zupas. Dārzeņus arī marinēju. Mani favorīti ir mārrutkos marinēti gurķi. Vēl vakar savārīju brūkleņu un ābolu zapti. Savulaik visu audzēju pati. Tagad dārza vairs nav. Labumus man pārsvarā atnes draugi, vien šo to nopērku tirgū. Neapšaubāmi, tad izvēlos tikai vietējos produktus.”
Mairita Kristapsone, nodokļu inspektore: “Pati saldēju dažādas ogas – dzērvenes, mellenes, ķiršus, avenes. Tās noder gan kā vitamīnu deva ziemā, gan piedeva tortēm un saldajiem ēdieniem. Ar konservēšanu nodarbojas mamma – viņai dārziņš, kur arī pati visu izaudzē. Man nav laika ar to nodarboties. Mamma taisa garšīgus dārzeņu salātus ar eļļu, marinē gurķus, tomātus un citus labumus. Kad sagribas, šo to no konserviem arī nopērku – tagad klāsts tirgū un arī veikalā ir milzīgs. Tiesa, mammas produktus novērtējam kaut vai tāpēc vien, ka tie emocionāli bagātāki – mamma ielikusi katrā burciņā savu mīlestību.”
Biruta Burkovska, pensionāre: “Saprotams, jā. Taisu dažādus dārzeņu sautējumus ar etiķi un garšvielām. Marinēju sarkanās bietītes, gurķus, tomātus, puķkāpostus, burkānus. Šādus tādus ievārījumus arī gatavoju. Ogas ziemai lielākoties saldēju. Kastītēs salieku brūklenes, dzērvenes, pīlādžus, irbeņu ogas. Saldēju arī novārītas sēnes. Man ir mazdārziņš, kur pati šo to audzēju – upenes, zemenes, krūmmellenes, tomātus, gurķus, garšaugus. Man laukos dzīvo brālis, viņš padalās ar dažādiem dārza labumiem. Arī aizbraucot pie bijušās darba kolēģes, mājup sanāk vest kādu vērtīgu velti. Es gribu būt droša, ko lieku burkās un saldētavā, tāpēc no nezināmas izcelsmes produktiem izvairos.”
Inese Lozda, strādā valsts pārvaldē: “Visu, kas dārzā aug, – burkās iekšā! Jāņogas, upenes jau sen atradušas savu vietu pagrabā vai saldētavā. Konservējam dārzeņus un sakņaugus dažādās formās – marinējam, sālām, vārām. Un jāsaka – pavasarī ārā jāmet nav, jo pa garo ziemu visu vairāk vai mazāk arī notiesājam. Visvairāk ģimenē iecienīti marinētie gurķi, dažādi ievārījumi un tomātu-dārzeņu-garšaugu biezeņi. Ik pa laikam kādu jaunu interesantu recepti pamēģinām un, ja iegaršojas, ieviešam krājumu sarakstā. Šogad švaka kartupeļu raža, tāpēc visai ziemai to nesanāks un nāksies piepirkt papildus.”
Pēteris Paplavskis, pensionārs: “Mums ir neliels ģimenes dārziņš, kurā izaudzēto arī cenšamies uzglabāt ziemai. Kartupeļus jau norakām. Kā ierasts, marinējām gurķus, tomātus, kabačus. Arī meža veltes nesmādējam. Pēdējais tapa brūkleņu ievārījums. Pērnajā ziemā visus krājumus apēdām. Dalāmies arī ar mazbērniem. Burkānus, sīpolus daudz nestādām – pietiek ēšanai pa vasaru, rudeni. Pēc Jaunā gada tos pērkam veikalā.”
Mudīte Kostanda, ierēdne: “Gatavoju plūmju, ābolu, brūkleņu, upeņu, jāņogu ievārījumu. Zemenes, avenes un ķirši aiziet saldētavā. Spiežu ābolu, plūmju, jāņogu un aroniju sulu. Gurķus skābēju, nemarinēju, jo man nepatīk etiķis. Vēl maļu tomātus ar ķiplokiem un gatavoju pikantu sulu. Šogad izmēģināju jaunu recepti – ābolu un pīlādžu ievārījumu. Protams, cik nu ilgi iespējams, glabāju ražas dārgumus arī svaigā veidā, piemēram, ķirbjus, patisonus, kabačus. Produktus paši arī audzējam, vismaz zinām, ko ēdam. Burkānus, kartupeļus un sīpolus gan pavisam nedaudz – tos visa gada garumā var tīri labus nopirkt veikalā. Šogad bija neredzēti laba tomātu raža, divreiz sējām redīsus, salātus un lokus, kas arī godam izauga.”
Fakti * Gatavojot krājumus ziemai, 83% latviešu dot priekšroku pašaudzētiem vai mežā salasītiem labumiem. * Ja dārzeņus, augļus, ogas vai sēnes jāiegādājas, tad svarīgākais aspekts ir Latvijā audzēts produkts. 8 Jūlijā un augustā salīdzinājumā ar jūniju pieprasījums pēc dažādām burkām pieaudzis 117 reizes un pēc vāciņiem – 42 reizes. Avots: Mājsaimniecības lielveikala ”DOMO” rīkotā aptauja (254 respondenti, kuru vidējais vecums – 36,1 gads) |
