Ekonomika

Ceļā uz CETA apstiprināšanu: Vai ieguvumi atsver riskus? 0


“Akceptējot CETA, mēs protekcionisma un stagnācijas vietā izvēlamies atvērtību, izaugsmi un augstus standartus. Mums ar Kanādu ir līdzīgas vērtības, un tā ir partneris, uz ko varam paļauties. Kopīgi varam “mūru” vietā “būvēt tiltus” – mūsu iedzīvotāju labklājībai!” pēc balsojuma teica par CETA atbildīgais EP deputāts Artis Pabriks (EPP, “Vienotība”).
“Akceptējot CETA, mēs protekcionisma un stagnācijas vietā izvēlamies atvērtību, izaugsmi un augstus standartus. Mums ar Kanādu ir līdzīgas vērtības, un tā ir partneris, uz ko varam paļauties. Kopīgi varam “mūru” vietā “būvēt tiltus” – mūsu iedzīvotāju labklājībai!” pēc balsojuma teica par CETA atbildīgais EP deputāts Artis Pabriks (EPP, “Vienotība”).
Foto – EP

Tāds jautājums pastāvīgi izvirzās diskusijās par Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu jeb CETA.

Politiskās un darījumu aprindas pārsvarā sliecas atbildēt apstiprinoši. Devītajā februārī to konceptuāli atbalstīja arī Saeima, bet trešdien galīgajā lasījumā – Saeimas Ārlietu komisija, un, ja nākamnedēļ parlaments atkārtoti pievērsīsies CETA apstiprināšanai, Latvija būs pirmā nolīgumu ratificējusī valsts.

 

Stratēģiska alianse

Nav mazsvarīgi, bet varbūt pat izšķiroši nozīmīgi, ka līdztekus brīvās tirdzniecības līgumam darba kārtībā ir arī ES un Kanādas Stratēģiskās partnerības nolīgums, kas paredz izvērst sadarbību ārpolitikā un drošības politikā, tajā skaitā terorisma apkarošanā un cīņā pret kibernoziedzību. Tāpat paredzēts rīkot ikgadējas augstākā līmeņa sanāksmes un ministru apspriedes. Rīga uzlūko šo partnerību saistībā ar Ziemeļatlantijas alianses lēmumu stiprināt savu austrumu flangu, kur Kanāda uzņēmusies vadīt Latvijā līdz jūnijam izvietojamo NATO daudznacionālo kaujas grupu. Zīmīgi, ka Stratēģiskās partnerības nolīgums trešdien Eiropas Parlamentā ieguva 506 balsis “par”, neklātienes sacensībā pārspējot CETA, kuru atbalstīja 408 eirodeputāti.

Savukārt Latvijas un Kanādas ekonomiskie sakari intensitātes ziņā jūtami atpaliek no politiskajiem, un, izmantojot tādās reizēs diplomātijā ierasto frāzi, abu valstu saimnieciskajai sadarbībai piemīt ievērojams attīstības potenciāls. Jo pagaidām kopējais preču un pakalpojumu apgrozījums atbilstoši 2015. gada datiem, nepārsniedz sešdesmit miljonus eiro un Latvijas ārējās tirdzniecības partneru sarakstā Kanāda ierindojas tikai četrdesmit pirmajā vietā.

 

Eksports uz Kanādu?

Pēc ievedmuitas nodokļu pakāpeniskas atcelšanas, kas Eiropas eksportētājiem saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm ļaus ietaupīt līdz 590 miljoniem eiro gadā, Kanāda vismaz vēl divu iemeslu dēļ var kļūt par izdevīgu un īpaši mazajiem uzņēmējiem pievilcīgu noieta tirgu. Pirmkārt, atkritīs atkārtotas standartu apstiprināšanas procedūras, otrkārt, būs nodrošināta pieeja Kanādā izsludinātajiem publisko iepirkumu konkursiem gan federālā, gan provinču un pašvaldību līmenī. Turklāt esot panākta vienošanās, ka ziņas par konkursiem tiks publicētas vienā oficiālā tīmekļa vietnē.

Izvēle varētu būt plaša, jo Kanāda, kurai ir salīdzinoši nedaudz iedzīvotāju (apmēram 35 miljoni) un milzu teritorija, pēc IKP nominālvērtības stabili turas pasaules lielāko ekonomiku pirmajā desmitniekā.

 

21. gadsimta līgums

ES atbildīgās amatpersonas nebeidz apgalvot, ka CETA ir visprogresīvākais šāda veida nolīgums un varētu būt atdarināšanas cienīgs paraugs globāla mēroga tirdzniecības darījumu slēdzējiem 21. gadsimtā. Trešdien Eiroparlamentā izskanēja vēl kāds vērā ņemams arguments – Kanāda ir eiropeiskākā valsts ārpus Eiropas, kas īpaši izpaužas Džastina Trudo vadītās liberālās valdības politikā.

Arī galvenais ziņotājs Artis Pabriks uzsvēra vienojošās vērtības, tāpēc kopīgi varam mūru vietā būvēt tiltus. Problēma vien tā, ka daudziem mūri šodien liekas vajadzīgāki par tiltiem, un tamlīdzīgi apgalvojumi papildus motivē brīvās tirdzniecības iemiesotās globalizācijas pretiniekus, kuru uztverē CETA būtiski neatšķiras, un, ja atšķiras, tad tikai par mata tiesu no pašu politiķu noraktā ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma (TTIP). Noderīgāk būtu ieklausīties vairāk vai mazāk objektīvu kritizētāju argumentos.

 

Neuzticēšanos rada strīdu izšķiršana

Principiālākie iebildumi jau izsenis attiecas uz piedāvāto veidu, kā risināt iespējamos strīdus starp investoru un valsti. Nolemts, ka to darīs specifiska šķīrējtiesa – pēdējā variantā “Ieguldījumu tiesu sistēma” jeb ITS, ko pat daudzi juristi uzskata par diezgan apšaubāmu konstrukciju. Tās sastāvā būs piecpadsmit pastāvīgi algoti tieslietu eksperti – pa pieciem no ES, Kanādas un trešajām valstīm.

Grūti pareģot, cik sekmīgi “sistēma” darbosies praksē, bet trauksmes cēlāji jau pauž aizdomas, ka tā ir itin parocīga lielajām starpnacionālajām firmām ar plašām iespējām apmaksāt advokātus, segt tiesas izdevumus vai piespriesto sodu. Turpretī valsts vai kāda trūcīga pašvaldība vienmēr riskēs zaudēt nodokļu maksātāju naudu.

Kritiķi arī norādīja, ka ITS tiks iesaistīti nevis profesionāli tiesneši, bet drīzāk teorijas speciālisti, kuriem varbūt bijušas saites ar biznesu vai kuri, iespējams, cer uz karjeru biznesa struktūrās. Gan jāpiezīmē, ka viņiem nāksies pakļauties ētikas kodeksa prasībām… Par spīti garajiem un vispārējām frāzēm bagātajiem izklāstiem ES amatpersonām tomēr nav izdevies pilnībā izskaidrot ITS nepieciešamību un to, kāpēc Kanāda un ES kā tiesisku valstu kopums nespētu tikt galā ar varbūtējām konfliktsituācijām jau pastāvošajos ekonomisko strīdu risināšanas kārtības ietvaros.

Vai katram nākamajam t. s. jaunās paaudzes tirdzniecības līgumam, ko ES slēgs ar kādu no pasaules ekonomikas vadošajām valstīm, tiks pievienots arī savs īpašs tribunāls? Vai investoriem labvēlīgie līgumi patiešām, kā stāsta, nesarežģīs un neiegrožos suverēno valstu likumdošanu? Ir vēl citi jautājumi, uz kuriem trūkst pienācīgi pamatotu atbilžu.

 

Trojas zirgs multinacionālām kompānijām

Piemēram, daudzi eiropieši nav pārliecināti, ka CETA nebūs sētas durvis uz Eiropu neskaitāmām vidi un patērētāju tiesības ne pārāk respektējošām amerikāņu vai izteikti multinacionālām firmām, kuru meitas uzņēmumi bāzējas Kanādā. Tas turklāt var kļūt par konkurenci kropļojošu apstākli, ja ASV, pareizāk, Donalda Trampa administrācija, piekops izsludināto kursu, dodot priekšroku divpusējiem līgumiem ar atsevišķām valstīm un ekonomiskā protekcionisma pasākumiem.

Bet arī pret CETA izvirzītajās pretenzijās ir saklausāmi protekcionisma motīvi un ideoloģiskas pieskaņas. Šī līguma iztēlojums par “hlorēto vistu” tematikas pārmāktā TTIP mazo brāli saasina uzmanību un aizspriedumus, kādi agrāk slēgto tirdzniecības līgumu izstrādes un pieņemšanas gaitā neizpaudās.

 

Nav pirmais līgums

ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības līgums, kas stājās spēkā 2011. gada jūlijā un kopumā ir attaisnojis uz to liktās cerības, savulaik izraisīja pārsvarā lietišķas diskusijas bez pārlieka emocionāla sakāpinājuma, ko tagad vairo vispārējā uzticības krīze un galējo partiju ietekmes uzplaukums. Iespējams, TTIP un CETA politizāciju daļēji sekmēja arī Eiropas amatpersonas, piedēvējot “jaunās paaudzes līgumiem” nākotnes tirdzniecības standartu noteicēju lomu, kas padarīja tos par, ja tā drīkst teikt, dabiskiem uzbrukuma mērķiem.

Tāpēc pēc balsojuma Eiropas Parlamentā CETA vēl atradīsies debašu un protestu krustugunīs tik ilgi, kamēr ES dalībvalstīs ritēs ratifikācijas process. Taču tas var aprauties – Austrijā, Francijā vai citur, neraugoties uz līguma provizorisku ieviešanu. Šī “pagaidu stadija”, kā sacījis Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, “būs labākā skola, lai saprastu, cik tas patiesībā ir labs”. Tāds visumā bija arī līguma atbalstītāju uzstāšanās vadmotīvs debatēs, kas pārliecināja deputātu vairākumu un ļāva pārvarēt vienu barjeru garajā šķēršļu joslā.

 

CETA: plusi un mīnusi

Plusi:

transatlantiskās sadarbības stiprināšana, kas īpaši svarīga Baltijas valstīm;

pēc nolīguma ratificēšanas tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu;

pieeja visu līmeņu Kanādas publisko pasūtījumu konkursiem. ES valstis būs pirmās ārvalstis, kas baudīs šādu priekšrocību;

ES valstu eksports uz Kanādu pieaugs par 20 procentiem.

 

Mīnusi:

riski, kas saistīti ar garo ratifikācijas procesu un grūti prognozējamo rezultātu;

pretrunīgi vērtētā “Ieguldījumu tiesu sistēma”;

nepietiekami izvērtēti riski patērētāju tiesību aizsardzības jomā;

vides saglabāšanā maz ieinteresētu kalnrūpniecības un citu nozaru uzņēmumu ienākšana Eiropā.

LA.lv