Foto-LETA

Vai imigrantu bērniem jāmācās latviski? 20

Nacionālā apvienība (NA) nākusi klajā ar ieceri noteikt likumos, ka gan termiņuzturēšanās atļauju īpašnieku, gan patvēruma meklētāju bērniem Latvijā būtu jāapmeklē latviešu, nevis mazākumtautību skolas. “Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība šai iecerei nav atsaucīgas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Daudzas mazākumtautību skolas darbojas kā Georga lentīšu nēsātāju kalves. Ja pašlaik nevaram atrisināt problēmu ar dalīto izglītības sistēmu, tad mūsu priekšlikuma būtība ir nepadziļināt problēmu un nodrošināt, lai jauno imigrantu bērni mācītos latviešu skolās,” uzsver NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. NA priekšlikums paredz, ka skolās ar latviešu mācību valodu tiktu sūtīti termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju, kā arī patvēruma meklētāju bērni, bet Latvijas nepilsoņiem, kā arī ES un Eiropas ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem būtu arī iespēja savus bērnus izglītot mazākumtautību skolās. Šāds regulējums, pēc R. Dzintara domām, patvēruma meklētājiem ļaus labāk integrēties Latvijas sabiedrībā un latviskajā kultūrvidē.

[wrapintext][/wrapintext]

CITI ŠOBRĪD LASA

NA iecerējusi Saeimas rudens sesijā par šo jautājumu virzīt likumprojektu izskatīšanai parlamentā. NA iecerei atbalstu paudis Eiropas Parlamenta deputāts, “Vienotības” valdes loceklis Artis Pabriks, kurš uzsver, ka ideja būtu jāattiecina uz patvēruma meklētājiem. “Ja cilvēki meklē patvērumu Latvijā, viņiem būtu jārēķinās, ka viņu bērniem ir jāmācās skolās, kurās mācības notiek latviešu valodā. Mūsu uzdevums nav veicināt turpmāku sabiedrības sašķeltību, un patvēruma meklētāju bērnu apmācība latviešu valodā ir mūsu valsts interesēs, jo mums nav jāveicina, lai jaunie imigranti krieviskotos,” uzskata A. Pabriks. Viņš uzsver, ka ar patvēruma meklētāju pieplūdumu ir jārēķinās, tādēļ jau laikus nepieciešams izstrādāt programmas viņu bērnu izglītošanai un nodrošināt piemaksas skolotājiem, kuri viņus izglītos latviešu valodā. A. Pabriks uzsvēra, ka “Vienotības” valde vēl neesot šo jautājumu skatījusi, bet viņš to popularizējot partijas iekšējā saziņā un interneta sociālajos tīklos, kā arī sola šo jautājumu regulāri atgādināt partijas valdei.

Tajā pašā laikā cits “Vienotības” valdes loceklis – Kārlis Šadurskis – teic, ka NA ideja ir pareiza, taču veids, kā tā to iecerējusi īstenot, esot tiesiski nepareizs. “Pastāv vispārējie cilvēktiesību principi, un, lūkojoties no to perspektīvas, NA priekšlikums nostādītu bērnus no nepilsoņu un tradicionālo mazākumtautību ģimenēm un patvēruma meklētāju bērnus nevienlīdzīgā situācijā,” sacīja K. Šadurskis. Pēc viņa domām, par NA priekšlikumu ir jādiskutē, bet Izglītības un zinātnes ministrija gatavošot koncepciju attiecībā uz šo jautājumu. Skeptisks par NA ieceri ir arī Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka, kurš uzskata, ka NA priekšlikums esot paviršs, viņam radies iespaids, ka tajā esot saliktas kopā vairākas pretrunīgas lietas. Par to, ka patvēruma meklētāju bērniem vajadzētu Latvijā skolās mācīties latviešu valodā, viņš piekrīt, taču nepiekrīt, ka šis nosacījums būtu jāattiecina uz termiņuzturēšanās atļauju īpašnieku bērniem. “Bieži cilvēki izvēlējušies Latvijā saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, lai varētu šeit divus mēnešus vasarā padzīvot. Vai tādēļ viņu bērni no Sanktpēterburgas brauks mācīties uz Latviju. Par bēgļiem ir cita lieta – ja viņi plāno šeit palikt un, iespējams, nākotnē arī naturalizēties, tad tas būtu loģiski, ka viņu bērni mācītos latviešu skolās,” skaidro I. Līdaka. Viņam neesot iebildumu, ka ukraiņu, baltkrievu vai poļu bērni apmeklētu tiem paredzētās skolas. Viņš neuzskata, ka šim jautājumam būtu steidzamība un tas būtu jāskata jau Saeimas ārkārtas sesijā.