Gata Šļūkas karikatūra

Vai integrācijai tērē miljonus?
 0

Pagājušajā nedēļā publicējām mūsu lasītāju viedokļus par integrācijas politiku Latvijā. Izskanēja dažādi vērtējumi un ierosinājumi. Vai taisnība, ka tiekot tērēti miljoni integrācijai?

Reklāma
Reklāma

 

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Kā integrēt bērnus, lai tie ne vien prastu latviešu valodu, bet arī izaugtu par lojāliem pilsoņiem? Vairāki lasītāji, satraukti par Krievijas ideoloģijas ietekmi un Latvijā gaidāmo referendumu par krievu valodas statusa maiņu, līdzšinējos integrācijas pasākumus pat raksturojuši ar parunu ”Baro vilku, kā gribi, tāpat uz mežu skatīsies”. Tāpēc jautāju atbildīgajām valsts iestādēm: kas šobrīd tiek darīts, lai integrētu Latvijas sabiedrību, un cik daudz budžeta līdzekļu tam atvēlēts?

Par integrācijas jomu atbildīgās Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola atbild, ka Kultūras ministrija šogad paredzējusi tērēt 32 620 latus programmai ”Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības politikas īstenošana”. Sabiedrība vēl tikšot integrēta ar kultūras pasākumiem, izglītības pasākumiem, galu galā – sadarbībā ar visām ministrijām.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr nevarot apgalvot, ka tiek tērēti miljoni integrācijai no valsts budžeta līdzekļiem. ”Miljonu projekti” bijuši par ES fondu līdzekļiem, turklāt vairāku gadu garumā. Arī turpmāk tiek domāts par ES fondu apguvi.

 

”Nozīmīgi līdzekļi ir pieejami Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros, tāpat arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta “NVO fonda” programmas un citu finanšu instrumentu ietvaros,” teic A. Senakola.

Kas attiecas uz bērnu integrāciju, paredzēts ”sniegt atbalstu tām ģimenēm, kurām latviešu valoda nav dzimtā valoda, bet kas vēlas, lai viņu bērni izglītību iegūtu mācību iestādēs ar latviešu mācību valodu,” klāsta A. Senakola.

Piemēram, 2010. gadā tika izstrādāti mācību materiāli trešo valstu valstspiederīgo bērniem, lai apgūtu latviešu valodas pamatprasmes, kā arī zināšanas par Latvijas un Eiropas pamatvērtībām, vēsturi un kultūru. Kopējais finansējums bija 49 000 latu, no kuriem 25% Latvijas valsts līdzfinansējums, atlikušo daļu finansēja Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds.

Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas daļa par vienu no veiksmīgākajiem sabiedrības integrācijas projektiem sauc Latviešu valodas apguves valsts programmu, kas arī finansēta ar starptautisko atbalstītāju palīdzību. Projekta ietvaros piedāvāti bezmaksas latviešu valodas kursi dažādu specialitāšu darbiniekiem, kam valsts valodas zināšanas nepieciešamas darbā, tostarp pedagogiem, kā arī piedāvāti materiāli mācību priekšmetu apguvei latviski un bilingvāli.

Reklāma
Reklāma

Šogad, tāpat kā citus gadus, ministrija atvēlējusi līdzekļus patvēruma meklētāju nepilngadīgo bērnu izglītošanai, tajā skaitā latviešu valodas un zināšanu par Latvijas pamatvērtībām, vēsturi un kultūru apguvei. 2011.gadā tam tērēti 5700 latu.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.