Foto – ITAR-TASS/LETA

Vai ir tiesības nesērot par Aleksandrova ansambļa un dakteres Ļizas bojāeju? 49

Autors: Krišs Krauklis

Krievijas mediju degpunktā joprojām ir 25. decembrī avarējusī Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna Tu-154, kas iekrita jūrā divas minūtes pēc pacelšanās no militārā aerodroma Adlerā, lai lidotu uz Heimimas gaisa spēku bāzi Latakijā, Sīrijā, kur izvietots Krievijas karaspēks.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Bojā gājuši 92 cilvēki – 8 apkalpes locekļi un 84 pasažieri, starp kuriem Aleksandra Aleksandrova vārdā nosauktā Krievijas armijas dziesmu un deju ansambļa mākslinieki, Krimas aneksijai veltītās himnas “Laipnie cilvēki” teksta autors Antons Gubankovs, astoņi karavīri, deviņi žurnālisti no Krievijas televīzijas Pirmā kanāla, NTV un Aizsardzības ministrijas pārraudzītā telekanāla “Zvezda” (pa trīs no katra), divi valsts ierēdņi un starptautiskās sabiedriskās organizācijas “Taisnīgā palīdzība” vadītāja Jeļizaveta Glinka.

Katastrofas iemesli līdz galam nav noskaidroti, pirmos secinājumus eksperti sola paziņot janvārī, tomēr galvenās diskusijas izvēršas nevis par to, kā militārā lidmašīnā varēja tikt ievietots spridzeklis vai arī kā militārs lidaparāts varēja avarēt tehnisku problēmu dēļ, bet gan par to, kāpēc ne visi Krievijas un ārvalstu pilsoņi ir gatavi apraudāt bojāgājušos un izteikt līdzjūtību viņu piederīgajiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijā tiek vākti paraksti zem petīcijas par pilsonības atņemšanu žurnālistam Arkādijam Babčenko, kas 25. decembrī savā blogā uzrakstīja, ka šo deviņdesmit divu cilvēku bojāeja viņā neizraisa nekādas emocijas.

Babčenko viedokļa aizstāvībai žurnālists Igors Jakovenko raksta: “Krievija vienlaikus karo Ukrainā un Sīrijā. Ir nogalināts tūkstošiem cilvēku, starp tiem daudz sieviešu, bērnu, sirmgalvju. Ukrainas pilsoņi uz Krievijas agresiju atbild ar naidu un nacionālās armijas stiprināšanu. No Sīrijas reizē ar naidu lido terora akti. Terorismu nevar attaisnot, turklāt mēs joprojām nezinām, vai bojā gājušie patiešām ir terora akta upuri. Skaidrs ir tikai viens – ja Putins nebūtu ievilcis Krieviju Sīrijas asinspirtī, šie 92 cilvēki būtu dzīvi.”

Īpašu vietu diskusijās ieņem stāsts par Jeļizavetu Gļinku, sauktu par dakteri Ļizu, kas darbojusies dažādās humānās palīdzības akcijās, lielākoties Austrumukrainā. Viņa vairākkārt ir apgalvojusi presei, ka Donbasā krievu kareivju nav, konfliktā iesaistīti ir tikai vietējie kaujinieki un Ukrainas armija. Vieni ir gatavi viņu pielīdzināt mātei Terēzei, citi viņu redz kā Kremļa propagandas projektu. Žurnālists Staņislavs Belkovskis televīzijas kanālam “Dožģ” saka: “Jeļizaveta Petrovna bija kara piāriste. Viņa bija gan Donbasa, gan Sīrijas kara piāriste, tāpēc uz viņu lielā mērā gulstas morāla atbildība par visu, kas noticis Ukrainā un Sīrijā. (..) Ja kāds grib glābt krievu bērnus, lai dodas uz Voroņežu, Čitu vai Biribidžanu. Nav jābrauc uz Doņecku, kur karu izraisījuši dakteres Ļizas aizbildņi un sponsori. Vajadzēja runāt ar Putinu, kas viņai pirms gada pasniedza Valsts prēmiju, un lūgt, lai Vladimirs Vladimirovičs pārtrauc karu Donbasā. Viņa to neizdarīja. Viņas dzīve bija viena liela PR akcija, par tādu kļuva arī viņas nāve.” Šie Belkovska vārdi tika izmontēti no sarunas, taču ir pieejami “YouTube”.

Reklāma
Reklāma

Tiek analizētas arī sabiedriskās organizācijas “Taisnīgā palīdzība” finanšu atskaites, kas atklāj, ka organizācija labdarībai izmantojusi tikai nelielu daļu saņemto līdzekļu, lauvas tiesu tērējot sevis uzturēšanai.

Dakteres Ļizas sakarā vēlos citēt komentāru, ko izlasīju sociālajos tīklos: “Iedomāsimies, ka Otrā pasaules kara laikā kāda frau Marta dodas uz Aušvicu, lai tur ieslodzītajiem izsniegtu aspirīnu un marles saites. Viņa apgalvo, ka darbojas ārpus politikas, mudina visus būt humāniem, saņem no Hitlera rokām augstus apbalvojumus un stāsta žurnālistiem, ka nekādu gāzes kameru nometnē “Auschwitz II-Birkenau” nav. Un tad viņa dodas uz Ziemeļāfriku, uz Vācijas okupētajām teritorijām, lai arī tur izsniegtu aspirīnu bērniem, kas vēl nav gājuši bojā. Taču virs Sīnājas lidmašīna avarē. Tas, kā un vai mēs jutīsim līdzi šīs aviokatastrofas upuriem ir atkarīgs no tā, cik skaidri mēs spējam ieraudzīt saikni starp nacistu agresiju un PR palīdzību šīs agresijas upuriem.”

Šī aviokatastrofa, protams, ir traģēdija bojā gājušo tuviniekiem un draugiem. Tomēr, kā raksta holandiešu cilvēktiesību aktīvists Roberts van Vorens, neaizmirsīsim, ka “viņi devās uz Sīriju iedvesmot karavīrus, kas atbalsta kriminālu un necilvēcīgu režīmu. Neesmu svētais Pēteris, neņemos nevienu tiesāt, tomēr nevaru nedomāt par iemeslu, kura dēļ visi šie cilvēki iekāpa lidmašīnā”.

Vairāk informācijas no starptautiskiem avotiem

No raidījuma izmontētais Staņislava Belkovska komentārs par dakteri Lizu

Kas bija bojā gājušās lidmašīnas pasažieri?

Aleksandrova ansamblis ierakstījis himnu “Laipnie cilvēki”

Par dakteri Ļizu kā Kremļa projektu

Sabiedriskās organizācijas “Справедливая помощь” (tā sauktā “doktores Ļizas fonda”) atskaites.
2013. gadā savākti 8,5 miljoni.
Labdarībai iztērēti 1,9 miljoni.
Fonda uzturēšanai iztērēts 4,1 miljons.
Kur vēl 2,5 miljoni – nav zināms.
2014. gadā savākti 36 miljoni.
Fonda uzturēšanai iztērēti 4,6 miljoni.
Labdarībai iztērēti 10, 5 miljoni.
Kur vēl 21 miljons – nav zināms.
Atskaišu par 2015. un 2016. gadu nav.

Vairāk informācijas šeit!