Foto – Shutterstock

Vai izdosies paveikt neiespējamo misiju kultūrā? 2

Iepriekšējais Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modelis (Līdz 2004. gadam tā budžets veidojās no atskaitījumiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa 3% apmērā un izložu un azartspēļu nodokļa 50% apmērā no valsts budžeta daļas. – Red.) ir bijis veiksmīgāks, nekā pašreizējais (Tagad to ik gadu piešķir budžeta kārtībā. – Red.), jo ļautu atgriezties pie VKKF finansējuma plānošanas ilgtermiņā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

To divpusējā sarunā ar kultūras ministri Daci Melbārdi atzinis premjerministrs Māris Kučinskis.

Ministre atzīst, ka līdz šim šajā jautājumā nav izdevies panākt lēmumu pieņēmēju vairākuma atbalstu, jo “realitāte parasti iestājas brīdī, kad jācīnās par budžetu”, taču esot skaidrs, ka finansējuma palielinājumam būtu jāiet kopā ar VKKF piedāvājumu, kādi jauni stratēģiskie mērķi kultūrā tiks sasniegti, ko iegūs sabiedrība, kā tas ietekmēs reģionu attīstību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus jau drīzumā sāksies darbs arī pie iespējamām pārmaiņām paša VKKF īstenotajā kultūras nozaru finansēšanas modelī, kas varētu skart gan projektu atlasi, gan naudas piešķiršanu, gan nozaru ekspertu darbību un viņu izvēles kārtību. Nesen veiktajā apjomīgajā pētījumā par VKKF darbu secināts – ja ņem vērā tikai fonda naudas piešķīrumus, kā arī apstākli, ka noteiktas jomas, kā piemēram, mūzika, kino, bibliotēkas, kultūras mantojums, saņem arī pašvaldību un valsts atbalstu, tad par vismazāk prioritārām var uzskatīt tādas nozares kā oriģinālliteratūra, mūsdienu deja, dizains, arhitektūra, vizuālā māksla.

Runājot par to, kas tieši jau tuvākajā laikā VKKF varētu mainīties kultūras finansēšanā, fonda direktors Edgars Vērpe norāda, ka, veidojot jauno naudas sadales modeli, varētu ņemt vērā jau esošos valsts ieguldījumus, piemēram, mūzikas vai teātra jomā, pret daudz mazākajām investīcijām literatūrā, vizuālajā mākslā, dizainā vai tradicionālajā kultūrā. Viņš atzīst, ka, piemēram, literatūrai atbalsts ir nepelnīti mazs, bet tā ir latviskās kultūras un identitātes pastāvēšanā unikāla joma, uz kuru, aprēķinot piešķiramo finansējumu, varētu attiecināt kādus koeficientus.

Visticamāk, ka izmaiņas skars arī VKKF ekspertu darbību, samazinot viņu rotācijas biežumu un palielinot atbildību par lēmumiem. Tostarp, kā uzsver paši nozaru pārstāvji, daudzās kultūras jomās jau šobrīd izveidot VKKF nozaru ekspertu komisijas ir gandrīz vai neiespējamā misija. Kopumā par darbu projektu vērtēšanā un VKKF kultūras nozaru komisijās ekspertu atalgojums variējoties no 600 līdz 700 (mazās nozarēs ar nelielu projektu skaitu) eiro gadā, lielākā summa bijusi 3000 eiro gadā. Tāpēc esot nozares, kur jau tagad ir katastrofāli grūti atrast ekspertus – tos, kurus iesaka, arī paņem, jo nav izvēles iespēju.

VKKF literatūras nozares eksperte Ieva Kolmane atzīst, ka situācija ir draudīga: par ekspertiem ir gatavi iet vai nu cilvēki, kuri neko citu nedara, vai arī ir algoti valsts institūciju darbinieki. Pēc Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājas Daces Bluķes teiktā, līdzīgā strupceļā nonākusi arī mūzikas nozares ekspertu komisija, nesen paliekot bez neviena komponista, lai gan nācās vērtēt programmu “Latviešu oriģinālmūzika”.

Reklāma
Reklāma

Par to, kas tieši jau tuvākajā laikā VKKF varētu mainīties kultūras finansēšanā, un kā tas skars kultūrā strādājošos, lasiet kultūras profesionāļu diskusijā rīt “LA” pielikumā “Kultūrzīmes”, kā arī e-izdevumā.