×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.8°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
17. februāris, 2018
Drukāt

Vai izmeklēšanu glābs policistu augstskola? (3)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Latvijas Policijas akadēmijas studenti 2009. gada vasarā piketēja pie Ministru kabineta ēkas pret augstskolas slēgšanu. Tas gan nemainīja valdības viedokli, un tika nolemts akadēmiju ar 2010. gada 1. janvāri likvidēt. Toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece toreiz uzsvēra, ka svarīgāk ir saglabāt policiju, proti, ministrijas atvēlētie izdevumi akadēmijai bija ekvivalenti 2000 policistu algām: "Situācijā, kad man ir jāizvēlas starp neapmierinātiem policistu tūkstošiem, no kuriem ik pa laikam ir jāatlaiž daži simti, vai starp iestādi un mācībspēkiem, kuriem ir salīdzinoši ļoti lielas algas, izvēle ir viennozīmīga."

Darbu sākusi ekspertu grupa, kas spriedīs, kur skoloties tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuriem nepietiek ar specializēto koledžu vai “parasto” augstskolu sniegto izglītību. Tomēr jau tagad skaidrs, ka pirms astoņiem gadiem likvidētā Policijas akadēmija tāda, kāda tā bija, netiks atjaunota.

Tajā pašā laikā policijas un prokuratūras, kā arī augstskolu pārstāvji uzskata: Policijas akadēmijas likvidācija bija kļūda. Jā, tā izmaksāja dārgi (2008. gadā Policijas akadēmijas uzturēšanai Iekšlietu ministrija tērējusi aptuveni 2,5 miljonus latu) un pārāk aizrāvās ar maksas studiju programmu piedāvāšanu, taču to vajadzēja reorganizēt, nevis likvidēt. Gan izveidojot akadēmiju, gan to likvidējot, valsts tērējusi resursus. Ja tiks nolemts veidot jaunu specializētu augstskolu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, jauni tēriņi ir neizbēgami. Kārtējo reizi ir pietrūcis stratēģiska skatījuma. Neoficiāli izskan bažas, ka Policijas akadēmijas “sāga” varētu tikt ierauta arī priekšvēlēšanu kašķos, jo drošības jautājumi šobrīd jo sevišķi aktuāli.

Jāpiebilst, ka pērn tika izstrādāta studiju programma “Policijas darbs” un izsludināts iepirkums par tās īstenošanu. Iepirkumā uzvarēja Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas izkonkurēja Latvijas Universitāti (LU). Policistu skološanai RSU piecu gadu laikā plānots tērēt teju ­­700 000 eiro, taču tas vismaz pagaidām nav ilgtermiņa risinājums.

 

Visvairāk vajag policijai

Tieši kur būtu jāmācās augstākā līmeņa tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, lems īpaša starpinstitūciju darba grupa, ko izveidojusi Iekšlietu ministrija un kas janvāra beigās sanāca uz pirmo sēdi. Kā stāsta Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, pirmajā sēdē secināts, ka visvairāk kvalificētu darbinieku trūkst tieši Valsts policijai – citas tiesībsargājošās iestādes kaut kā iztiekot. Kādas tieši zināšanas policijas darbinieki nevar iegūt ne Policijas koledžā, ne augstskolās, kur iespējams tikt pie jurista kvalifikācijas? I. Ķuzis skaidro: Policijas koledža ir mācību iestāde, kurā dažādās izglītības programmās apmāca visus, kas uzsākuši vai vēlas uzsākt darbu policijā, taču tur sniedz tikai pamatzināšanas, ar kurām pietiek vien tad, ja policijā ieņem ne tik augstu amatu. “Koledžā var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību; faktiski kādreiz to sauca par vidējo speciālo,” teic I. Ķuzis. Tikko policists uzdienējies līdz vecākajam inspektoram vai sāk izmeklēt sarežģītākas lietas, būtu nepieciešama otrā līmeņa augstākā izglītība, kas sniegtu specifiskas zināšanas, kas nepieciešamas tieši darbā tiesībsargājošās iestādēs. Potenciālajiem darbiniekiem, kuri ieguvuši akadēmisko juridisko izglītību esošajās augstskolās, pietrūkst specifisku zināšanu tādās jomās kā krimināltiesības, kriminālprocess, kriminoloģija un kriminālistika. Nav apgūta, piemēram, izmeklēšanas tehnika.

I. Ķuzis arī norāda: mūsdienās noziedzība strauji mainās, taču akadēmiskā izglītība ir teorētiskāka un konservatīvāka, tajā studentiem nestāsta par jaunākajām noziedzības tendencēm: “Es nevaru iedomāties, ka, piemēram, LU visiem juristiem mācītu, kā izmeklēt noziedzīgus nodarījumus maksātnespējas procesos, bet specializētajā augstskolā to varētu darīt.”

Līdzīgās domās ir ģenerālprokurors Ēriks Kaln­mei­ers: “Universitātē var iegūt akadēmisko juridisko izglītību. Ar to nepietiek, lai strādātu tiesībsargājošās iestādēs.” Tomēr, viņaprāt, bez juridiskām zināšanām policijā un citās tiesībaizsardzības iestādēs arī neiztikt. Ģenerālprokurora ieskatā, šobrīd Policijas koledžā tiek apgūtas krimināltiesību un kriminālprocesa pamatzināšanas, ar ko nepietiek, lai kvalitatīvi izmeklētu un virzītu kriminālprocesu. Protams, vismaz daļu šo zināšanu var apgūt arī strādājot, tomēr “bez teorijas nevar virzīties uz priekšu”.

LU Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa atzīst: “LU Juridiskajā fakultātē studentiem māca krimināltiesības, kriminālprocesu, kriminālistiku, taču vispārīgi. Mūsu absolventi var strādāt tiesībsargājošās iestādēs, taču vajadzētu papildināt zināšanas minētajās jomās.”

 

Kur pazuda policijas studiju programmas?

Kad likvidēja Policijas akadēmiju, tās pro­grammas un studentus pārņēma tieši LU. Kāpēc šī augstskola nav turpinājusi tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācību, bet tikai ļāva pabeigt pārņemtās programmas jau esošajiem studentiem? A. Rodiņa skaidro, ka tolaik mainījās normatīvo aktu prasības studiju programmām un no akadēmijas pārņemtās programmas šīm prasībām vairs nav atbildušas. Faktiski tās absolventiem jurista kvalifikāciju vairs nevarētu piešķirt. Pārveidot šīs studiju programmas, licencēt un akreditēt LU tobrīd nešķita racionāli. Tobrīd gan vēl bija iecere sadarbībā ar Valsts policiju veidot jaunu studiju programmu, bet tā neīstenojās. Līdz ar to šobrīd LU nevar apgūt specifiskas zināšanas, kas nepieciešamas tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Kaut A. Rodiņas vērtējumā Policijas akadēmijas piedāvātās izglītības programmas bijušas ļoti līdzīgas LU tiesību zinātņu studiju programmai, daļa Policijas akadēmijas bijušo studentu LU prasības tomēr nav izturējuši un aizgājuši uz mazāk prasīgām augstskolām.

Policijas akadēmijas mācībspēkus LU tikpat kā nepārņēma. Pieticis ar esošajiem. Toties tagad daļa akadēmijas docētāju piesaistījusi RSU. Kad izsludināts iepirkums par policistu apmācībām, LU tomēr nolēma konkurēt ar RSU. A. Rodiņa apgalvo, ka zaudējuši RSU, jo LU piedāvājums bijis dārgāks. “Vajadzēja nodrošināt ļoti specifiskas kvalifikācijas mācībspēkus, kas dārgi izmaksā, tāpēc brīnos, ka RSU varēja piedāvāt to cenu, ko piedāvāja,” teic A. Rodiņa.

 

Rasnačs: vajag jaunu augstskolu

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzskata, ka visu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki būtu jāapmāca vienā spēcīgā augstskolā, kur būtu arī maģistra un pat doktora studiju programmas, kā arī zinātniskā pētniecība. Šai augstskolai būtu jāspecializējas ne tikai krimināltiesību un kriminālistikas jomā, bet arī valsts tiesībās, lai augstskolā varētu mācīties pēc iespējas vairāk valsts pārvaldē nepieciešamo speciālistu. Uz Policijas koledžas bāzes šo augstskolu nevarot veidot, jo koledžas specifika esot pārāk šaura, bet vajagot “skatīties plašāk”. Kuras ministrijas pārziņā tad varētu būt jaunā augstskola? Kā zināms, Latvijā gandrīz katrai ministrijai ir “sava” augstskola, bet Tieslietu ministrijai tādas nav. Dz. Rasnačs atbild, ka jaunā augstskola varētu būt gan Tieslietu ministrijas, gan arī Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.

Taču vai tiešām nepieciešama jauna augstskola, ja Latvijā to jau tagad esot par daudz? Dz. Ras­načs uzskata: tieši kāda no jau esošajām augstskolām varētu izrādīties lieka. Studēt tiesību zinātni šobrīd var pat 14 dažādās augstskolās un koledžās. Tā kā drīzumā jurista kvalifikācijas ieguvei visu augstskolu absolventiem būs jākārto vienots eksāmens, varētu samazināties augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedāvā šo studiju programmu.

Ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers arī uzsver, ka ir nepieciešama par Policijas koledžu augstāka līmeņa izglītības iestāde tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, tomēr bez jaunas augstskolas dibināšanas var iztikt: “Nav nozīmes, kā to sauks un vai tā būs jauna izglītības iestāde vai arī attiecīgas izglītības programmas piedāvās kādā no jau strādājošām augstskolām vai koledžām. Svarīgi, lai tiem, kas nolēmuši veidot karjeru tiesībsargājošās iestādēs, būtu iespēja iegūt kvalitatīvu, specifisku profesionālo izglītību.”

Specializētā izglītības iestādē varētu apmācīt arī nākamos prokurorus, kuri ieguvuši maģistra grādu tiesību zinātnē kādā no universitātēm, bet kuriem vēl jāapgūst specifiskas zināšanas, kas nepieciešamas darbam prokuratūrā. Tāpat šī izglītības iestāde varētu gādāt par prokuroru mūžizglītību. Šobrīd par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem prokuroru izglītošanu organizē Tiesu administrācija, taču Eiropas nauda šim mērķim pieejama tikai piecus gadus.

I. Ķuzis uzskata, ka pareizāk būtu turpināt sadarbību ar RSU, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku skološanu attīstot šajā augstskolā: “Tur jau faktiski ir izveidojusies atsevišķa Policijas fakultāte. Ir atrasti mācībspēki, profesionāļi, kuri sniedz studentiem ne tik daudz akadēmiskās, cik praktiskās zināšanas.”

Protams, tādā gadījumā būtu jāmeklē tiesisks risinājums, kā uzticēt policistu apmācību tieši RSU. Patlaban līgums ar šo augstskolu ir spēkā uz pieciem gadiem. Pēc tam atkal jāizsludina iepirkums, kurā varētu uzvarēt arī kāda ­cita augstskola, un tad nāktos atkal no jauna veidot sadarbību.

 

RSU kaļ lielus plānus

Skaidrs, ka pret jaunas augstskolas veidošanu iebilst arī RSU pārstāvji. RSU Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks stāsta, ka augstskola jau kaļot lielus plānus, kā vērst plašumā sadarbību ne tikai ar policiju, bet arī citām tiesībsargājošām iestādēm. Iecerēts, ka RSU Juridiskajai fakultātei būs sava ēka Vec­rīgā, Palasta ielā. Tur varētu attīstīt arī mūžizglītības programmas, kurās pilnveidot zināšanas varētu izmeklētāji, prokurori, tiesneši, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī citu iestāžu darbinieki. RSU jau pieņēmuši darbā praktiķus, kas varētu apmācīt studentus, piemēram, atvaļinātos policijas ģenerāļus Aldi Lieljuksi, Valdi Voinu, bijušo Drošības policijas priekšnieku Jāni Reiniku.

“Policijas akadēmijas atjaunošana tukšā vietā prasītu pārāk lielus līdzekļus. Racionālāk ir izmantot jau esošas augstskolas resursus,” tā A. Vilks. Viņaprāt, sadarbībā ar RSU citām fakultātēm pat varētu rast jaunas noziegumu izmeklēšanas metodes. Mediķi kopā ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem varētu veidot, piemēram, jaunas aizdomās turēto impulsu kontroles metodes, lai nebūtu jāizmanto teju simtgadīgie melu detektori.

Taču no piedāvātajām 100 studiju vietām RSU šobrīd aizpildītas tikai 40. Nepietiekamo studentu skaitu I. Ķuzis saista ar samērā īso pieteikšanās laiku studijām, ierobežotajām darba iespējām pēc studiju pabeigšanas un to, ka šajā studiju programmā varēja iestāties tikai policijā strādājoši Policijas koledžas absolventi. “Šis ir tikai pirmais gads, pēc kura vēl nevajadzētu izdarīt secinājumus par šo studiju programmu,” teic I. Ķuzis. Ierobežotas tālākās karjeras iespējas šīs programmas absolventiem ir tāpēc, ka viņi neiegūst jurista, bet gan policijas vecākā virsnieka kvalifikāciju. Protams, juristiem ir plašākas darba iespējas nekā policijas virsniekiem. Iespējams, jaunā, šaurā kvalifikācija veidota tieši tāpēc, lai policisti pēc studijām par valsts naudu nemeklētu darbu kur citur. A. Rodiņa piebilst: viņasprāt, tomēr arī vecākajiem policijas virsniekiem vajadzētu juridisko izglītību, jo advokātiem, kas tiesas procesos centīsies apstrīdēt policistu savāktos pierādījumus, tāda izglītība ir. “Nebūs līdzvērtīgs spēku samērs,” viņa secina.

A. Rodiņa arī uzskata, ka jauna specializēta augstskola varētu būt, taču tai nevajadzētu veidot maksas studiju programmas juristiem, kā to darīja Policijas akadēmija, un konkurēt ar civilajām augstskolām.

 

Iekšlietu ministrijas koledžas negrib apvienot

Izskanējusi arī ideja apvienot visas Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās trīs koledžas – Policijas, Robežsardzes un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības – un uz to bāzes veidot spēcīgu augstskolu, kas varētu attīstīt arī augstāka līmeņa studiju programmas. Taču ministrija šādu risinājumu noraida. Tās valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs norāda: katras koledžas specifika ir pārāk atšķirīga. Turklāt izglītība ir tikai to pamatfunkcija. Koledžām jāveic arī citi uzdevumi – kinoloģija, dienestu personāla fiziskā un speciālā sagatavošana, atsevišķos gadījumos operatīvi jāreaģē uz notikumiem, kam izveidota arī attiecīga infrastruktūra. “Bez Iekšlietu ministrijas koledžu pastāvēšanas nav iedomājama personāla atjaunotne dienestos, jo dienests bez izglītības ieguves attiecīgajā koledžā nevienai personai nav iespējams,” teic D. Trofimovs.

Līdzīgi runā I. Ķuzis: Policijas koledža tiek izmantota arī kā Valsts policijas mācību centrs. Ja koledžā sāks attīstīt augstāka līmeņa programmas, policijai būšot jāveido jauns mācību centrs, jo tā mācību programmas un iecerētās policijas darba otrā līmeņa augstākās izglītības programmas būtu pārāk atšķirīgas, lai pastāvētu vienā mācību iestādē.

Gan ģenerālprokurors, gan citas valsts amatpersonas sūkstījušās, ka pēdējos gados kritusies izmeklētāju darba kvalitāte un tas esot saistāms tieši ar specifiskas augstskolas trūkumu. Ē. Kalnmeiers gan piebilst: izglītības iespēju uzlabošana vien nedos rezultātus: nepieciešams arī samazināt izmeklētāju darba slodzi un palielināt algas: “Ja policijas darbiniekam vienlaikus lietvedībā ir 200 kriminālprocesi, lai cik izglītots viņš būtu, kvalitatīvi strādāt viņš nespēs.”

 

Studentu viedokļi: Ko gūstat, mācoties RSU 1. kursā programmā “Policijas darbs”?

Liene Šakaliņa, kriminālpolicijas inspektore: “Studēju, lai nestāvētu uz vietas. Studijas noderēs, gan lai veidotu tālāku karjeru policijā, gan lai iegūtu zināšanas un prasmes, kas noderēs krimināllietu izmeklēšanā. Ir bijuši brīži manā darbā, kad esmu jutusi: ja būtu vairāk specifisko zināšanu, darbu paveiktu labāk. Iepriekš esmu pabeigusi Policijas koledžu. Studēt tiesību zinātni citās augstskolās neizvēlējos, jo tur par studijām sestdienās būtu jāmaksā, bet tagad RSU bija iespēja studēt bez maksas. Pagaidām pirmajos mēnešos studijās ir daudz teorētisku priekšmetu, taču mans pirmais studiju darbs, ko rakstīju par noziedzīgi iegūtas mantas atgūšanu, deva zināšanas, kas noteikti noderēs ikdienas darbā. Domāju, ka vajadzētu augstskolu, kurā varētu mācīties visu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, bet arī šis variants, kad mācāmies RSU, nav slikts.”

 

Edgars Kauliņš, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes kārtības policijas nodaļas inspektors: “Ikdienā veicu iecirkņa inspektora pienākumus. Jāpieņem katrs policijai rakstīts iesniegums. Ja jāuzsāk kriminālprocess, nododam tos kriminālpolicijai. Ja administratīvs pārkāpums, tad paši izskatām. It kā darbā nekādu zināšanu man netrūka. Taču, tā kā bija iespēja studēt, nolēmu mēģināt iegūt izglītību, lai varētu pretendēt uz augstāku dienesta pakāpi. Tagad, kad jau mācos, saprotu, ka nu dziļāk izpratīšu normatīvos aktus, tāpēc vieglāk būs atbildēt uz iesniegumiem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. kāpēc neviens no LU un RSU godīgi nepasaka, ka tie kas beiguši LPA pārveidoto kursu nemaz neplāno atrādāt policijā, bet gan kā juristi visādās firmās utml.

  2. Mums jau nav mācību spēku, kas varētu sniegt mūsdienīgas zināšanas policistiem- izmeklētājiem un citiem tiesībsargājošiem spēkiem. Lietderīgāk būtu sūtīt mūsu studentus uz mācībām ASV, Anglijā un citās prestīžās izlūkošanas augstskolās.

  3. Kā var nesaprast – profesionālus policistus var sagatavot tikai profesionālajā vidē ( specializētā augstskolā). Nu nekādi nesanāks tos sagatavost kulinārajā tehnikumā vai kādā medicīnas skolā… Protams var piesasitīt zināmos kursos arī profesūru no citām augstskolām.

Draugiem Facebook Twitter Google+