Vai jāmaina sabiedriskā medija finansēšanas kārtība, ieviešot abonentmaksu?
 0

Solveiga Pocēviča no Smiltenes: “Lai es sāktu maksāt par sabiedrisko mediju, piedāvātajam saturam ir jābūt orientētam uz manām un sabiedrības kopējām interesēm. Sabiedriskajam medijam ir jānodrošina pilnīga satura neatkarība, raugoties no politiskās un ekonomiskās perspektīvas.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Ja neizdosies nodrošināt moderna un sabiedrību interesējoša satura ražošanu, būs lielāka pretestība līdzmaksājumu ieviešanai. Sabiedriskajam medijam ir jādomā, kā sasniegt dažādu auditoriju un kā noturēt tās interesi ilgtermiņā. Pagaidām gan LTV, gan Latvijas Radio piedāvātais saturs ir pārāk vienveidīgs.”

 

Agra Velvere no Saldus: “Ja ieviesīs abonentmaksu par sabiedriskā medija izmantošanu, tad iedzīvotājiem nebūs alternatīvas – jāmaksā par pakalpojumiem neatkarīgi no noteiktās summas vai izmantošanas paradumiem. Tā kā pati pēdējo pusgadu pavadīju Grieķijā, no televizora skatīšanās un radio pārraidēm pilnībā atradinājos. Bez interneta gan nespēju iedomāties savu ikdienu, un par tā izmantošanu esmu gatava maksāt.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Vita Blažēviča no Rīgas: “Nebūtu gatava maksāt par sabiedrisko mediju, jo nepiekrītu, ka jāmaksā par to, ko ikdienā neizmantoju. Kopš tā laika, kad ieviesa dekoderus, televizoru neskatījos. Tagad ik pa laikam ieslēdzu hokeja spēles, kad piedalās Rīgas “Dinamo”. Arī sabiedrisko radio lielākoties neklausos, izņemot retās reizēs, kad braucu ar auto.”

 

Mairita Daukšte no Rīgas: “Protams, esmu pret abonentmaksas ieviešanu, jo tas būtu papildu ikmēneša finansiālais slogs, taču saprotu, ka mediji arī cīnās par izdzīvošanu un, lai nodrošinātu interesantāku, daudzveidīgāku saturu, ir nepieciešami līdzekļi.”

 

Sabīne Skrebinska no Dobeles: “LTV skatos tikai tad, kad tiek demonstrēti man interesējoši raidījumi, arī Latvijas Radio klausos samērā reti. Domāju, ka maksu varētu ieviest par izklaides raidījumu un mākslas filmu pārraidīšanu. Savukārt izglītojoši raidījumi un ziņas būtu jāpārraida par velti. Ja ievieš maksu par sabiedrisko mediju, domāju – cilvēkiem jābūt iespējai to neizmantot un attiecīgi arī nemaksāt.”

 

Aleksejs Bogdanovs no Daugavpils novada: “Ja ieviestu abonentmaksu par TV un radio programmām, lielākā daļa iedzīvotāju, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, izmantotu iespēju sabiedrisko mediju nelietot un pilnībā pārietu uz Krievijas un Baltkrievijas translēto raidījumu skatīšanos. Cilvēkiem nav tik ļoti svarīgs interesants saturs, cik stipra ir vēlme iegūt informāciju, atpūsties pie televizora pēc garas darba dienas un paklausīties radio, braucot garas stundas automašīnā.”

 

Uzziņa

Līdz 30. novembrim eksperti lems par iespējamā sabiedrības līdzmaksājuma sabiedriskajam medijam – TV, radio un internetam – ieviešanu. Līdzmaksājuma summas apmērs varētu sasniegt Ls 35 gadā (Ls 3 mēnesī uz vienu mājsaimniecību).

Reklāma
Reklāma

Līdzmaksājuma ieviešanas mērķis būtu padarīt sabiedrisko mediju politiski neatkarīgu, kā arī brīvu no reklāmas tirgus prasībām.

Pašlaik sabiedrības līdzmaksājums nav ieviests nevienā no trim Baltijas valstīm, savukārt Somija to plāno darīt no nākamā gada.

Šādu nodokli piedāvāts ieviest arī agrāk, taču politiķi to allaž noraidījuši.

Paralēli tiek skatīts jautājums par sabiedriskā medija saturu un auditoriju, cenšoties noteikt prioritātes, kāda satura raidījumi būtu jāveido.