Ainārs Sauka, studē filozofiju Latvijas Universitātē: “No ekonomikas un valsts kopējā labuma viedokļa šķiet, ka pensionēšanās vecumu vajadzētu celt. Taču, ja domāju par katra atsevišķa iedzīvotāja dzīves kvalitāti, šī iecere vairs nešķiet atbalstāma.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Notriektā tautumeita 6

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Lasīt citas ziņas

Mans skats nākotnē ir cerīgs, jo domāju, ka dzīves līmenis Latvijā tikai celsies. Jau pašlaik apsveru iespēju arī pieteikties pensiju 3. līmenim, lai pats veidotu uzkrājumu savām vecumdienām. Paļauties tikai uz valsts garantijām nevar. Ja būs nepieciešams, varbūt es pat būtu gatavs upurēties sabiedrības kopējo interešu labā un valsts pensiju saņemt vēlu vai nesaņemt nemaz.”

Inta Šaboha, studē žurnālistiku Rīgas Stradiņa universitātē: “Es neatbalstu pensijas vecuma palielināšanu un nesaprotu, kāpēc tas būtu jādara. Manuprāt, 62 gadi jau ir diezgan cienījams vecums, kad iet pensijā. Paaugstināt to līdz 65 gadiem nav pamata. Es pati par savu pensiju vai pensionēšanās laiku vēl nedomāju, jo šķiet, kad pienāks manas vecumdienas, varbūt nekādu pensiju vispār vairs nebūs. Tā šķiet ļoti tāla nākotne, un es neticu, ka pašreizējā pensiju sistēma spēs tik ilgi pastāvēt. Izdarot jebkādas izmaiņas pensiju sistēmā, būtu jāņem vērā visas sabiedrības, arī jauniešu, viedoklis.”

Izvirzi savu labklājību pirmajā vietā! Horoskopi 20. aprīlim

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

Juris Meščerjakovs, studē jurisprudenci Latvijas Biznesa koledžā: “Kārtējo reizi paaugstināt pensionēšanās vecumu man šķiet bezjēdzīgi. Jau tagad tas ir diezgan augsts. Pensiju sistēmas ilgtspēja pārāk bieži tiek izmantota kā arguments aktuālām un īslaicīgām reformām. Tas, ka pensionēšanās vecums visu laiku jāceļ, liecina, ka kaut kas nav kārtībā pašā pensiju sistēmā. Šobrīd tā nav stabila un, manuprāt, jāpārvērtē kopumā. Nesen arī es pats, izmantojot internetā pieejamās iespējas, uzzināju, cik liela varētu būt mana pensija, un ieraudzītie skaitļi mani neiepriecināja. Domāju, ka pagaidām jauniešiem nav nekāda pamata optimismam par savām vecumdienām.”

Madara Beijere, studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā: “Skatoties uz tagadējiem pensionāriem, šķiet, ka iecere par pensijas vecuma celšanu ir atbalstāma. Piemēram, mana vecmāmiņa ir darbspējīga un strādā vēl krietni pēc tam, kad jau sākusi saņemt pensiju. Vienlaikus pensiju apmērs šobrīd ir daudz par mazu, lai vecumdienās varētu dzīvot cilvēka cienīgi. Labāk būs, ja pensijā varēs iet vēlāk, bet tā būs pietiekami liela, lai mūža nogali varētu pavadīt pārticībā. Esmu domājusi arī par savām vecumdienām, un man šķiet, ka pensiju līmeņu sistēma ļauj skatīties nākotnē ar cerībām. Bažas manī rada banku sistēmas nestabilitāte, jo nezinu, kas notiks ar manis sakrāto naudu, ja izvēlētā banka sabruks.”

Kaspars Zāle, studē aktiermākslu Latvijas Kultūras akadēmijā: “Neuzskatu, ka pensionēšanās vecums būtu vēl vairāk jāceļ, jo jau tagad tas ir augsts. Jaunākajai paaudzei būtu jāvar nodrošināt sirmgalvjiem atpūtu. Nedomāju, ka jānosaka viens vienots pensijas vecums visiem. Būtu derīgi pensionēšanās vecumu noteikt atšķirīgu katrai profesijai vai vismaz profesiju grupai. Par savu pensiju vēl nedomāju, jo izmaiņas pensiju sistēmā notiek tik bieži, ka nevaru prognozēt, kāda tā būs nākotnē.”