Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. janvāris, 2013
Drukāt

Vai jāupurē angļu valodai?

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Angļu valoda pilnīgi noteikti jāmāca jau no 1. klases, taču tas nedrīkst notikt uz dzimtās valodas rēķina,” spriež Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”).


Jautājums, ko izglītības politikas veidotāji gatavi upurēt angļu valodas stundu dēļ, parādījās, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosināja valdībai pieņemt noteikumus, kas pieļautu, ka mūziku, literatūru, mākslu, mājturību un tehnoloģijas var mācīt tikai vienu stundu nedēļā. Latviešu valodas stundu skaitu gan IZM toreiz nepiedāvāja samazināt, taču skaidrs, ka dzimtās valodas prasme tiek attīstīta arī literatūras stundās. “Kādas skolas direktors varbūt uzskata, ka bez šīm stundām var iztikt, jo latviski taču visi tik un tā kaut kā runā,” brīdina cita “Vienotības” deputāte – Janīna Kursīte-Pakule.

Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars toreiz norādīja IZM pārstāvjiem, ka šādi noteikumi netiks pieņemti, jo politiķi nepieļaus angļu valodas mācīšanu uz nacionālajai identitātei svarīgu mācību priekšmetu – literatūras un mūzikas – rēķina. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzīst – IZM iecerēto noteikumu pieņemšana apdraudētu to priekšmetu apguvi, kas saistās ar nacionālo identitāti.

Pēc tam, kad IZM saskārās ar stingriem iebildumiem no pedagogu organizācijām, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas puses, ministrija gan sākusi samērā garu noteikumu saskaņošanas procesu. Kaut arī valsts sekretāru sanāksmē tie tika pieteikti jau oktobrī, izskatīšana valdībā gaidāma ne agrāk kā pēc mēneša. IZM iecerējusi noteikumu projektu grozīt un tikai tad izskatīt valdībā. Kādi tieši grozījumi paredzami, IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule pagaidām vēl nevarēja pateikt.

Līdz ar to arī joprojām nav skaidrs, no kādām stundām būs jāatsakās angļu valodas labā un vai katra skola pati varēs lemt, kā pārkārtot mācību priekšmetiem atvēlēto stundu skaitu.

I. Druviete uzskata, ka tomēr IZM speciālistiem būtu jāpieņem lēmums par to, kuriem mācību priekšmetiem tad samazināt stundu skaitu, lai būtu vieta angļu valodai. Viņasprāt, lai katrā skolā pilnvērtīgi tiktu apgūts izglītības standarts, stundu skaitam pamatskolās dažādos priekšmetos jābūt līdzvērtīgam.

E. Papule tikmēr joprojām uzskata, ka jau pamatskolā iespējams veidot dažādu novirzienu izglītības programmas.

Pret pārāk lielu skolu autonomiju ir arī pedagogu organizācijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība. Tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško vaicā – kā gan skolēni varēs nokārtot vienotos eksāmenus, ja katrs būs mācījies pēc savas programmas?

Neoficiāli izskanējis, ka IZM turpina spriest par iespēju pagarināt mācību gadu, tad atrast brīvas stundas angļu valodai būtu vieglāk.

Paredzams, ka angļu valodu 2014. gadā 1. klasē mācīs tikai vienu stundu nedēļā. Vai tik reti un maz mācoties, svešvalodu vispār var apgūt? Vai nebūtu prātīgāk, ja angļu valodu tomēr mācītu jau no 1. klases vismaz divreiz nedēļā? E. Papule jau agrāk izteikusies, ka svarīgi ir, kā svešvalodu māca. Esot tādas mācību metodes, kas ļaujot labi valodu apgūt arī tad, ja to māca tik reti.

Aizkraukles Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja un Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas valdes locekle Baiba Svanča uzsver, ka asociācijā nav spriests par to, cik angļu valodas stundām vajadzētu būt, taču “mans personiskais viedoklis ir: mācīt angļu valodu tikai vienu reizi nedēļā ir diezgan smieklīgi”.

Viņasprāt, ja sāk mācīt angļu valodu, tad tā jāmāca nopietni. Daudzi bērni jau bērnudārzā fakultatīvi mācās angļu valodu divreiz nedēļā. Tad viena angļu valodas stunda 1. klasē būtu kāpšanās atpakaļ.

I. Mikiško atzīst – ar vienu stundu ir par maz. Bijis tik daudz diskusiju par angļu valodu pirmklasniekiem. Vai tās bijušas ko vērtas, ja mācīsies tikai vienu stundu nedēļā?

Arī I. Druviete spriež: ja māca angļu valodu, tad tā tomēr būtu jāmāca jau no 1. klases divas vai pat trīs reizes nedēļā. “Tomēr vienreiz nedēļā ir labāk nekā nemaz,” tajā pašā laikā atzīst deputāte.

Tikmēr J. Kursīte-Pakule uzskata, ka angļu valodu jau no 1. klases ieviest kā obligātu mācību priekšmetu nebūt nav nepieciešams. Jau patlaban tā daudzviet tiek mācīta, bet fakultatīvi, tādējādi nesamazinot obligāto mācību priekšmetu stundu skaitu. “Pirmkārt, ir jāgādā par dzimtās valodas stiprināšanu un apguvi, tāpēc angļu valoda var pagaidīt,” teic J. Kursīte-Pakule. Viņasprāt, pēdējos gados situācija latviešu valodas lietošanā kļuvusi katastrofāla. Un te nav runa par to, kā latviski runā vai nerunā cittautieši, bet par to, ka pašiem latviešiem ir pārāk mazs vārdu krājums, ka runājam pārāk vienkāršoti un par daudz izmantojam žargonvārdus.

Deputāte neapstrīd, ka ir jāmācās angļu valoda un citas svešvalodas, taču nedrīkst aizmirst, ka jāattīsta un jāsaglabā arī sava dzimtā valoda. Ja, piemēram, literatūra būtu tikai reizi nedēļā, skolēnu dzimtās valodas prasme kristos vēl vairāk.

Viņa arī teic: neviens mācību priekšmets nav tik mazsvarīgs, lai tam samazinātu stundu skaitu angļu valodai par labu.

 

Viedoklis

Vai jūs atbalstītu angļu valodas mācīšanu uz citu mācību priekšmetu rēķina?

Biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve Jana Simanovska: “Vecāku domas par šo problēmu ir ļoti atšķirīgas, taču mans viedoklis – ja ir laba skola un labi skolotāji, kas apmācības procesā tiešām fokusējas uz bērnu vajadzībām, neredzu problēmu, kāpēc skolas nevarētu būt autonomas ar iespēju pašām lemt arī par šo jautājumu. Tāpat – izlīdzinot slodzi, ja, piemēram, sākumskolā bērniem nebūtu mājasdarbu, šajā izglītības posmā angļu valodu varētu mācīt arī vairāk par vienu stundu nedēļā. Labākai mācību vielas apgūšanai būtu optimāli, ja tas notiktu divas reizes nedēļā. Tostarp esmu pilnīgi pārliecināta, ka ir daži mācību priekšmeti, uz kuru rēķina nekāda kompensēšana angļu valodai par labu nav iespējama, un viens no tiem ir latviešu literatūra. Nemaz jau nerunājot par tās ļoti nozīmīgo identitāti stiprinošo aspektu, pētījumi pierādījuši, ka, lasot dzeju un prozu, cilvēks attīsta prātu. Somijas pieredze liecina, ka šādi nozīmīgākie priekšmeti ir literatūra, matemātika, dabaszinības. Tomēr ir arī daži mācību priekšmeti, ko es labprāt “nolinčotu” – ētika un sociālās zinības, kurus, manuprāt, varētu mācīt, integrējot citos priekšmetos. Ir arī mācību priekšmeti, kuru esamību iespējams kompensēt ar ārpusstundu piedāvājumu. Piemēram, ja skolā ir labs deju kolektīvs vai koris, kurā var piedalīties arī sākumskolas bērni, tas viņiem var atsvērt šo priekšmetu ierobežoto klātbūtni mācību saturā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+