Vai Jelgava pārcentusies ar kreisajiem pagriezieniem? 7
Jelgavai bieži braucu cauri un atceros to kopš padomju laikiem, kad tā īpaši izcēlās ar bedrainām un grumbuļainām ielām. Tagad Jelgava, šķiet, patiesi attaisno savu moto: pilsēta izaugsmei. Ielas plašas, segums līdzens, luksofori ņirb, transporta līdzekļi traucas, gājēji steidzas. Taču ceļu satiksmes negadījumu eksperts Oskars Irbītis ir pārliecināts, ka šī dunoņa ir bīstamāka nekā varētu būt. Rekonstruējot pilsētas ielas, pašvaldība, viņaprāt, ir pārcentusies. Galvenā kļūda esot daudzie atļautie kreisie pagriezieni pāri divām joslām gan uz centrālajām ielām, gan mazāk svarīgām – gan ar pagriešanās joslām (kabatiņām), gan bez tām, turklāt ar dažādiem luksoforu darbības režīmiem.
O. Irbītis uzskata, ka kreisais pagrieziens pāri divām joslām ir principā nedrošs, jo vadītāja uzmanība sadalās: jāpievēršas ne tikai tiem, kas brauc pretim (turklāt divās joslās braucošie transporta līdzekļi var aizsegt viens otru), bet arī gājējiem un priekšā braucošajiem. Vēl eksperts norāda, ka Jelgavā kabatiņas ir īsas un tajās ietilpst tikai daži auto, tāpēc bieži veidojas astes ārā uz otro joslu, pa kuru var braukt tikai taisni – tad pa to braucošie ir spiesti bremzēt.
Eksperta verdikts: no drošības viedokļa šos kreisos pagriezienus uz intensīvas satiksmes ielām pāri divām joslām vispār vajadzētu aizliegt, liekot vadītājiem pa kreisi nokļūt, trīs reizes griežot pa labi un apbraucot kādu kvartālu.
Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte uzskata, ka kopumā transporta organizācija pilsētā esot optimāla: atbilstoši pieejamajam finansējumam un pilsētas īpatnībām: “Jelgava nav maģistrāle, bet ir pilsēta, un atbilstoši arī jābrauc: nav jājoņo, ir jāskatās spoguļos un jārēķinās ar blakus faktoriem. Tad nekādu problēmu nebūs.” Pilsēta darot visu, lai cilvēkiem būtu ērtāk un labāk. “Arī kreisie pagriezieni ir cilvēku ērtības labad. Ir diskusijas par luksoforu režīmiem, pakāpeniski ieviešam luksoforu viedo vadības sistēmu, to pieregulējam,” stāsta G. Osīte.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods Valsts policijā noskaidrojis datus, cik pēdējos piecos gados pilsētā notikuši ceļu satiksmes negadījumi, veicot kreiso pagriezienu pāri divām joslām. Izrādās – 21. “Tad varam parēķināt, ka vidēji tas ir viens gadījums trijos mēnešos. Vai tas ir daudz vai maz, iepretim liekot ieguvumus? Protams, pat viens gadījums var būt dramatisks vai traģisks. Labi, taisīsim vienvirziena ielas, aizliegsim kreisos pagriezienos, braukāsim apkārt kvartāliem, bet prakse rāda, ka uz vienvirziena ielām pazūd pilsētas rosība, cilvēki neapmierināti, ka nevar piekļūt objektiem, lieki jābraukā. Tiem, kas apguvuši braukšanas noteikumus un netrako, tiem ir labi.”
Tomēr O. Irbītis uzskata, ka citās pilsētās tomēr cenšas tikt vaļā no kreisajiem pagriezieniem un ka Jelgava izšķīrusies par eksperimentu, par kura rezultātiem objektīvi varēs spriest pēc kāda laika.
Visu rakstu lasiet 30. oktobra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.
