Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. oktobris, 2012
Drukāt

Vai jūs apmierina saņemtā ārstniecība un pakalpojumu pieejamība? 


Vilnis Vītols Priekuļu novadā: “Veselību sabeidzu, strādājot četrās darba vietās. Tas bija ļoti smagi. Tagad esmu otrās grupas invalīds, sirdsslimnieks, man ir sirds mazspēja un aritmija. Dakteri ir atsaucīgi. Ja kādas problēmas, divu dienu laikā tieku pie ģimenes ārsta. Pie speciālista gan ilgi jāgaida rindā.

 

 

Uz ehogrammu Stradiņos jāpiesakās 4 – 6 nedēļas iepriekš. Regulāri jālieto zāles. Iepriekš izrakstītās maksāja 30 latus ik mēnesi. Šie izdevumi iecirta pamatīgu robu manā budžetā, nevarēju vairs iztikt ar invalīda pensiju. Tad man piedāvāja alternatīvas zāles, kas maksā tikai četrus latus. Tagad pats ar visiem maksājumiem tieku galā.”

 

Jānis Briedis Skultē: “Par veselības aprūpi man iebildumu šobrīd nav. Esmu pārcietis sirds operāciju. Divreiz gadā dodos uz pārbaudēm pie Rīgas dakteriem Stradiņa slimnīcā. Tad gan jāpiesakās jau trīs mēnešus iepriekš. Ja šajā laikā rodas izmaiņas rindā, sazvanāmies un viss ir kārtībā.”

 

Iveta Ņikitina Rīgā: “Šobrīd kā vislielāko ačgārnību uzskatu apgalvojumu, ka Latvijā pastāv bērnu bezmaksas veselības aprūpe. Kad manam puisēnam sastrutoja austiņa un steigšus bija nepieciešama speciālista konsultācija, saņēmu atbildi – jāgaida rindā gandrīz divi mēneši. Ja maksāju 30 latus, dakteris pieņems tajā pašā dienā! Tas ir absurds. Tādā veidā šī bezmaksas medicīna izvelk no vecāku kabatām pēdējo latu.”

 

Juris Kalniņš Rīgā: “Sava mūža 67 gadus nekad nebiju gājis pie ārsta, neatceros, kad būtu pēdējo reizi slimojis. Bet tad neveiksmīgi lauzu kāju. Bija nepieciešamas trīs operācijas. Apmēram tajā pašā laikā abām acīm izoperēja kataraktu. Man paveicās, jo toreiz ar ģimenes ārsta norīkojumu šīs operācijas bija bez maksas. Visvairāk mani tracina nenormālās zāļu cenas. Pret glaukomu acīs katru dienu jāpilina zāles. Mēnesim vajadzīga viena pudelīte, un tās cena ir 11 lati. Ziedes kājai izmaksā lētāk – piecus sešus latus, un ar vienu tūbiņu pietiek diviem mēnešiem. Baltijas valstīm vienojoties zāļu iepirkumos, tika solīti lētāki medikamenti, bet pagaidām to nejūt.”

 

Harijs Innuss Vecāķos: “Esmu otrās grupas invalīds, un manu kaiti, kas skārusi plaušas, var tikai apārstēt, tāpēc ik pa laikam man jāapmeklē ārsti. Lai saņemtu nosūtījumu pie speciālista, rindā pie ģimenes ārsta jāgaida dažreiz nedēļa, dažreiz divas trīs dienas. Par vizīti pie speciālista jāmaksā kā visiem – 20 latu. Mana pensija ir 182 lati. Uzskatu, ka otrās grupas invalīdiem, kas ļoti ilgus gadus nostrādājuši, pienāktos atlaides veselības aprūpē.”

 

Ieva Zariņa Madonas novadā: “Pirms pāris gadiem sāka streikot sirds, paaugstinājās asinsspiediens. Savos 55 gados jutos tik slikti, ka apņēmos – nē, nevēlos savu atlikušo mūžu nodzīvot ar tik sliktu pašsajūtu. Turklāt zāles un dakteri izmaksā tik dārgi! Tagad cenšos nestresot, daudz staigāju kājām, veselīgāk ēdu – manā ēdienkartē ir dārzeņi un vistas gaļa. Atklāju, ka pašsajūta uzlabojas, ja sviestmaižu vietā no rītiem apēdu kādu putru, bet dienā izdzeru kaut 1 – 1,5 litru ūdens. Ņemu vērā kāda politiķa teikto, ka par savu veselību jārūpējas, pirms esam saslimuši.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+