Rasma, darbojas nekustamo īpašumu jomā:
 “Jā, protams. Man ļoti nepatīk tas, ka vietējie vairs nekontrolē situāciju. Turklāt to nekādi nevar ietekmēt. Ārzemnieki pārņem tirgu. Brīžiem šķiet, ka valdībai kaut kas ir apsolīts, lai visi vērtīgie uzņēmumi bez bēdas nonāktu ārzemnieku īpašumā.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Neviens nedomā par valsti, mūsu bērniem un viņi nākotni. Tikai gremdē un gremdē, lai vietējam bezspēkā nāktos uzņēmumu pārdot svešzemniekam. Man šķiet ļoti būtiski, kas ir preces ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs, cenšos izvēlēties vietējo īpašnieku uzņēmumu piedāvājumu. Paļauties tikai uz investīcijām, ārzemniekiem un nekustamajiem īpašumiem ir neprāts. Visvairāk mīlēto zīmolu tops liecina, ka tas daudzus vienkārši neinteresē.”

Agnese Lintere, 
studente:
 “Ir tā nedaudz skumji, ka Latvija lēnām pārdodas. Mums vairs nav daudz savu uzņēmumu. Esmu patriote un gribu, lai Latvija nekļūst tikai par teritoriju ar Latvijas nosaukumu, kurā saimnieko ārzemju investori. Lai augtu kā valsts, ar to vien nepietiek. Esmu par jaunu, lai ļoti pievērstu uzmanību tam, kurš uzņēmums kam pieder, taču, dzirdot, ka tādi it kā latviski uzņēmumi kā, piemēram, “Pure Food” tiek pārdoti citzemju īpašniekiem, sajūta ir savāda. Principā jau preces ražo un pakalpojumus nodrošina Latvijā, bet pelna ārzemēs. Daudzi uzņēmumi gan cenšas izcelt piederību Latvijai, kas nozīmē, ka mūsu izvēlē tas acīmredzot kaut kādu lomu spēlē, sevišķi –
vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pat tirgū tagad grūti saprast – pārdevēja zīmīti “vietējais” uzrakstījusi godīgi vai tāpēc, lai precei labāks noiets. Arī patiesie uzņēmumu īpašnieki tāpat vienkāršajai tautai ne vienmēr skaidri zināmi, tāpēc pārsvarā pērkam to, par ko zinām – vismaz ražots Latvijā noteikti. Visvairāk mīlēto zīmolu topā vairākums, šķiet, ir ārzemju īpašniekiem piederošu uzņēmumu radītie. Iespējams, latviešiem nav tik lielas rocības, lai intensīvi pievērstos zīmolvedībai. Arī zinātnieki un speciālisti ārzemēs varbūt ir spēcīgāki un spēj radīt konkurētspējīgākus produktus.”

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Maija, 
skolotāja:
 “Nē. Kāpēc gan par to būtu jāuztraucas? Ja liels uzņēmums strādā bez parādiem, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā. Es izvēlos preci un pakalpojumu pēc kvalitātes, nevis pēc tā, kas ir uzņēmuma īpašnieks. Tie, kam ir paranoja par Latvijas iztirgošanu, man atgādina filmu, kurā cilvēki, paniski baidoties no citplanētiešiem, sāka valkāt folijas cepurītes, lai neapstaro viņu prātus. Ārzemnieki taču nav nekādi citplanētieši. Galvenais, lai īpašumam ir saimnieks, kas par to rūpējas, un galu galā – lai valstī vispār notiek ražošana.”

Kitija Brūvere, 
ārste:
 “Tajā ir gan savi plusi, gan mīnusi. Ārzemju īpašnieki nodrošina lielākas investīcijas, apgrozījumu un noieta tirgus. Taču vienlaikus žēl, ka Latvijai savu ražotņu ir ārkārtīgi maz. Latvijas pilsoņi kā uzņēmuma īpašnieki ir vairāk ieinteresēti sniegt kādu labumu Latvijai. Būtiskākais ieguvums ir mecenātu darbība, sponsorēšana. Korporatīvā sociālā atbildība pret vietējo sabiedrību ir ārkārtīgi svarīgs aspekts mūsdienu biznesā. Strādājot banku sektorā, saskāros ar to, kā tiek sadalīti līdzekļi mākslai, kultūrai, literatūrai, un varu apgalvot – lielāka atsaucība ir no vietējiem uzņēmējiem. Viņi rēķinās, ka šajā vidē dzīvo paši un te aug arī viņu bērni. Pati cenšos izvēlēties Latvijā ražotus produktus, taču lielu vērību uzņēmuma īpašniekam gan nepievēršu.”

Toms, 
jurists:
 “Mani tas īpaši neuztrauc. Lielie uzņēmumi, neskatoties uz to, vai to īpašnieki ir vai nav vietējie, maksā nodokļus Latvijai. Arī beneficiāri, kas gūst peļņu no saviem uzņēmumiem šeit, tomēr ir saistīti ar Latviju un līdz ar to arī tieši vai netieši tērē savus līdzekļus mūsu valstī. Investīcijas, kuras ārzemnieki veic Latvijā, ir liels ieguvums, un nav nozīmes tam, ka viņi nav Latvijas pilsoņi. Ārzemju kompānijām piederošiem uzņēmumiem Latvijā nereti ir daudz lielāka kapacitāte par pašmāju. Ir pārāk emocionāli nosaukt šo tendenci par Latvijas izpārdošanu. Svarīgāk ir, lai uzņēmējdarbība Latvijā vispār notiek un tiek veicināta. Tikai tad būs izaugsme, ko mēs visi tik ļoti vēlamies.”