Dabā

Vai jūsu saimniecībai problēmas sagādā putni? Atbild zemnieki 0

Kaut arī šopavasar saimniekiem nebija īpaša iemesla zūdīties par sējumu ziemošanu, zaudējumus visos Latvijas novados sagādājuši savvaļas putni. Tie apsēduši ne tikai kviešu, rudzu un rapšu zelmeni, bet izknābājuši arī tikko sēto vasarāju laukus – labību, lauka pupu tīrumus. Visvairāk postījumu sastrādājušas meža zosis, laukos ganās arī dzērves, retāk tajos redz gulbjus. Lauksaimnieki ir neziņā, kā aizsargāt savus sējumus un kā sagatavoties šiem postījumiem priekšdienām. Agro Tops iepazīstina gan ar lauksaimnieku secinājumiem, gan medību un mežsaimniecības amatpersonu, kā arī zinātnieku atziņām.

Daina Pelša, Varakļānu novada Murmastienas pagasta z/s Sābri īpašniece:
– Šogad meža zosis noēda lielu daļu jaunā zālāja, kas bija paredzēts ganībām. Tā ir platība padsmitos hektāru. Tā kā esam piensaimniecība ar lielu ganāmpulku – 110 slaucamās govis un 140 audzējamās teles –, tas ir pamatīgs zaudējums. Uz tā rēķina govis ganībās varējām izlaist pusotru divas nedēļas vēlāk. Mēs atrodamies Teiču rezervāta tuvumā, kur vienmēr mitinās daudz dažādu savvaļas putnu, it īpaši ūdensputnu, tāpēc pie to uzlidojumiem esam jau pieraduši. Pašā rezervāta malā mums ir 30–40 ha lauksaimniecības platību. Bijuši pavasari, kad dzērves kā ar īleniem izknābā tikko iestādīto kartupeļu lauku. Bet šogad meža zosu ir stipri vairāk nekā citus pavasarus un esmu novērojusi, ka parādās mazāk dzērvju, un tās zālājus vispār neaiztiek.
Aprīļa beigās uzradās pirmie meža zosu bari, bet pēdējie kāši pārlidoja maija vidū. Kopš tā laika putni mūsu laukos barojas, un skāde iznāk liela. Ne tikai zālājus, zosis notiesāja arī lauka pupas. Tās izēd sētos vasarāja labības graudus. Savādi, bet ziemāju labības laukos zosis nesēdās. Visu ko esam darījuši! Braukājam no lauka uz lauku, mēģinām aizbaidīt. Esam ap sējumiem likuši mietiņus, uz kuriem piestiprinām plēves gabalus, lai vēja radītais troksnis putnus pabiedētu. Esam nolējuši, kur to var darīt, tīrumus ar vircu. Bet šie mēģinājumi putniem nudien kā pīlei ūdens! Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti atgādina, ka valsts varot kaut ko darīt, ja mēs paši aizsargājot savus laukus, bet tāda nu tā sargāšana iznāk… Esmu dzirdējusi, ka Lietuvā atsevišķos lielu meža zosu postījumu gadījumos tās esot ļauts šaut. Nezinu, vai tas ir labi un kaut ko dod, bet valstij būtu jāpalīdz citādā veidā. Līdz šim tas nav darīts. Tagad ir runāts, ka mūsu novada pašvaldība rakstīs VMD iesniegumu, lai īpaša komisija novērtē zaudējumu apmēru. Varbūt tad varētu panākt vismaz daļēju kompensāciju, jo ar meža zosu šaušanas atļaujām, ja tās putnu uzlidojumu vietās tiktu izsniegtas, diez vai būs līdzēts – nākampavasar zosis atkal būs klāt… Iedomājos vēl ko – ja zosis izēd kodinātos sēklas graudus, vai putniem pašiem tas nekaitē? Ko par to saka dabas sargi un Pārtikas un veterinārais dienests?

Rihardijs Logins, Balvu novada Briežuciema pagasta z/s Pīlādži īpašnieks:
– Šogad man ir 170 ha ziemāju – ziemas kvieši un rapši – un 130 ha vasarāju – vasaras kvieši, auzas un lauka pupas. Ziemas rapšu sējumi meža zosīm ļoti patīk. Kā pārlidojumi sākas, tā veselu mēnesi putni tur dzīvo un barojas. Esmu novērojis, ka kviešu zelmeni meža zosis neaiztiek, laikam negaršo. Darām, ko nu varam, apbraukājam tīrumus, kur putni lielākos baros un biežāk redzēti, bet vairāk grūti ko iesākt. Tik traki, ka būtu lauki jāpārsēj, gan nav.


Igors Paņins, Burtnieku novada Matīšu pagasta k/s Bauņi valdes priekšsēdētāja vietnieks:
– Mūsu kooperatīvam ir lielas sējumu platības – 2500 ha. Meža zosis nodara lielu postu – ziemājus noplūkā, vasarāja labības graudus izlasa. Īpaši ziemas kviešu zelmenis ir stipri cietis. Kad zosu bari nolaižas laukā, putniem ir savi barošanās ieradumi – tie sāk zelmeni knābāt no lauka vidus virzienā uz malu, bet sējuma malas neaiztiek. VMD iesaka, lai paši mēģinām laukus aizsargāt, bet regulāri apbraukāt mūsu lauku platības ir diezgan tukša lieta. Nesen bija atbraucis darbinieks no kādas lauksaimniecības tirdzniecības firmas, kas piedāvājot izmēģināt lāzera staru. Mums to parādīja, un zosis patiešām uzreiz laižas lapās. Pagaidām gan nezinām, cik plaši šāds variants būtu pieejams un izmantojams.

Guntars Dolmanis, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagasta z/s Lielkrūzes īpašnieks:
– Kopš saimniekošanas pirmsākumiem esmu bioloģiskais zemnieks. Mēs strādājam kā vides biedrība Krūzes. Man ir daudz zivju dīķu, mežu, tīrumi – visa dabas daudzveidība. Apkārtnē ir daudz dzērvju, ar tām labi sadzīvoju. Kad Lielkrūžu estrādē rīkoju dažādus saietus vai uzņemu viesus, dzērves labi redzamas, to klaigas dzirdamas – tāda ir dabas klātbūtne mūsu saimniecībā, cilvēki par to priecājas. Dzērve ir putns, kas izkaplē laukus, tās meklē maijvaboļu kāpurus, dara labu darbu, pat velēnu apvērš.

Kolhozu laikos Latvijā reti dabūja redzēt dzērvi, tagad to ir pulka, jo daudz neapstrādātu lauku, pārplūdušu vietu. Agrāk arī meža zosu Latvijā bija maz. Tagad pārlidojošo putnu daudz, iespējams, jaunās zosis te barojas, jo tās neligzdo pirmajā gadā. Piemēram, lauka pupas esam sākuši vairāk sēt pēdējos gados, tās zosīm labi garšo. Savvaļas dzīvnieks un putns labi zina, kas ēdams, kas ne. Būdams bioloģiskais zemnieks, sēklu nekodinu, un, kad iesēju ziemājus, reizēm meža cūkas lauku pat divreiz pārrok. Kur sēklas graudi kodināti, to neaiztiek. Lauksaimnieki to jau sapratuši, bet, lai aizsargātu laukus, iespējams, vajag citādu pieeju, nekā pagaidām tiek runāts.

Māris Kļaustiņš, Saldus novada Ezeres pagasta z/s Krastmaļi īpašnieks un k/s Ezeres asni valdes priekšsēdētājs:
– Runa jau nav tikai par savvaļas putniem, tas pats attiecas uz briežu un meža cūku postījumiem. Ziemas rapšus apēd gan zosis, gan dzērves un gulbji, kas tajos bieži barojas, bet vēl lielākā mērā tos izposta brieži. Man pēdējos četros gados ik gadu zaudējumos tāpēc jānoraksta ap 70 ha ziemas rapšu. Tā kā ap 90% audzēšanas izmaksu ziemas rapšiem jāiegulda jau rudenī, tad katrs nopostītais hektārs pavasarī ir tīrais zaudējums un pārsējot atkal jātērē 400–500 eiro/ha. Eiropā arvien rodas dažādas idejas, piemēram, lauka pupas agrāk nesējām, tagad to darām, un, izrādās, to sējumi un pati sēkla īpaši patīk savvaļas putniem. Citās Eiropas valstīs par šādiem zaudējumiem tiek maksātas kompensācijas, pie mums parunā, pastrīdas un viss paliek pa vecam.

Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs:

– Latvijā savvaļas putnu postījumus teorētiski varētu ierobežot, ja to atbalstītu Dabas aizsardzības pārvalde. Proti, atsevišķos gadījumos, kur meža zosu uzlidojumi ir lieli, izsniedzot šaušanas atļaujas. Zinu, ka Zviedrijā to dara. Bet situācija ir tāda, ka minētā pārvalde šo lietu stiepj garumā un pie praktiskas rīcības neķeras, parasti iesakot vērsties pie citām iestādēm. Kamēr to dara, paiet laiks un pārlidojušie putni ir jau prom, tā tas iet no gada uz gadu. VMD savukārt neko nevar darīt, ja nav pārvaldes atļaujas.

Mēs saprotam, ka putnu radīto postījumu akti jāsastāda nekavējoties, jau 2015. gadā, lai vismaz 2016. gadā būtu cerība, ar ko rēķināties. Tur, kur zaudējumu apmēri lielākie, noteikti šos aktus vajag sastādīt un uzkrāt. Mēs esam vērsušies pie Dabas aizsardzības pārvaldes, lai šos dokumentus apkopotu, īpaši Latgalē, jo tur atrodas Teiču rezervāts, Lubānas ezers un viss novads ir ezeriem un purviem bagāts.

Valters Lūsis, VMD medību daļas vadītājs:
– Putnu medību vai šaušanas atļaujas ir strīdīga lieta. Medību likuma 3. panta sestā un septītā daļa paredz, ka atsevišķas atļaujas medījamo putnu sugu ieguvei ārpus atļautā medību termiņa – tā tas definēts likumā – var izsniegt, bet tas saistīts ar priekšnoteikumu, ka Dabas aizsardzības pārvalde vērtē, kā lauksaimnieks pats aizsargā laukus, kur nopostīti sējumi. Vērtēšana un atļaujas sagatavošana prasa laiku. Savukārt, kā aizsargāt laukus, proti, putnus atbaidīt, pat ieteikt ir grūti. Piemēram, apbraukāt 10 ha lielu lauku ir pavisam kas cits nekā regulāri pārbaudīt 100 vai 1000 hektāru. Ja tomēr saimnieks atrod kādu efektīvu aizsardzības veidu, kas prasa investīcijas, tad jābūt aplēsei, cik ilgā laikā viņam šis ieguldījums atmaksāsies.
Līdz šim arī nav apzināts un pētīts, kādi šie savvaļas putnu postījumi ir. Mūsu viedoklis: saimniekiem jāuzskaita zaudējumu apmēri, lai nākamgad neatrodamies līdzīgas situācijas priekšā, kad zemnieki sūdzas, bet nav skaidrs, ko mūsu dienests vai kāda cita valsts iestāde lauku aizsardzības labā varētu iesākt. Tas nozīmē, ka jau tagad jāveic putnu radīto postījumu uzskaite, lai varētu izlemt par turpmāko rīcību.

Gunta Gabrāne, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā:
– Mūsu pārvalde izsniedz nemedījamo dzīvnieku un putnu iegūšanas atļaujas galvenokārt zinātniskiem nolūkiem, tas ir, putnus gredzenojot, sverot un tamlīdzīgi. Bet ir bijuši gadījumi, kad to darām tad, ja ir kāda putnu suga, kas nodara ārkārtējus postījumus, piemēram, esam devuši atļaujas jūras kraukļu jeb kormorānu ieguvei, jo šie putni posta dabu visur, kur apmetas. Tajās vietās, kur ir šo putnu ligzdas, no viņu mēsliem nokalst pat koki.
Meža zosis, kas ielido Latvijā, ir migrējošās sugas, tie ir pārlidojošie bari. Te uz apsētajiem laukiem tās barojas. Tiesa, šogad zosu ir vairāk nekā citus gadus; kāpēc – tas jāizpēta ornitologiem. Jāatzīst, taisnība ir tiem zemniekiem, kas uztraucas, ka, apēdot kodinātu sēklu, putni saindējas. Jā, agrāk vai vēlāk putni ies bojā, par ko jādomā no dzīvās dabas aizsardzības viedokļa. Par zaudējumiem, ko postījumi sagādā zemniekiem, – jārada iespēja pieteikties kompensācijai, kas 2015. gadā ir paredzēts.

2007. gada 20. novembra MK noteikumi nr. 778 Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem zaudējumiem paredz kompensāciju. To izmaksā no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem, kad ir konstatēts, ka postījumus nodarījuši minēto sugu dzīvnieki vai putni. Iesniegums par postījumiem jāiesniedz Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei – ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc postījumu konstatēšanas.

Māra Janaus, Dr. biol., Latvijas bioloģijas institūta ornitoloģijas laboratorijas vadītāja:
– Šogad meža zosis pārlidoja vēlāk, nekā tas notiek parasti. Bez šaubām, tas lauksaimniekiem ir radījis zaudējumus, jo putni apmetas laukos, kur atrod barību pārlidošanas periodā. Eiropas valstīs ir pazīstama prakse, ka zemniekiem aprēķina nodarīto zaudējumu apmēru un izmaksā kompensācijas. Vienlaikus tā izpaužas valsts rūpes par dzīvās dabas un savvaļas putnu aizsardzību, lai tā nenotiktu uz zemnieku rēķina, kad, dabiski, nesaņemot kompensāciju, saimnieki var rīkoties uz savu roku stihiski. Līdz ar to pavasarī, kad savvaļas putni migrē un sākas ligzdošana, arī vienreizējas atļaujas noteikti nav pieļaujamas. Kad rudenī atjaunojas medību sezona, nekas nav traucējis putnu sugu populācijai atjaunoties, un medības ir saprotamas katram. Ikviena valsts medījamo putnu sugas nosaka pēc sugas situācijas savā zemē, piemēram, Kanādā medījams putns ir dzērve. Bet šādus lēmumus pieņem pēc ilgstošas un pamatīgas tautsaimniecības un faunas stāvokļa analīzes.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

LA.lv