Kaut arī šopavasar saimniekiem nebija īpaša iemesla zūdīties par sējumu ziemošanu, zaudējumus visos Latvijas novados sagādājuši savvaļas putni. Tie apsēduši ne tikai kviešu, rudzu un rapšu zelmeni, bet izknābājuši arī tikko sēto vasarāju laukus – labību, lauka pupu tīrumus. Visvairāk postījumu sastrādājušas meža zosis, laukos ganās arī dzērves, retāk tajos redz gulbjus. Lauksaimnieki ir neziņā, kā aizsargāt savus sējumus un kā sagatavoties šiem postījumiem priekšdienām. Agro Tops iepazīstina gan ar lauksaimnieku secinājumiem, gan medību un mežsaimniecības amatpersonu, kā arī zinātnieku atziņām.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Daina Pelša, Varakļānu novada Murmastienas pagasta z/s Sābri īpašniece:
– Šogad meža zosis noēda lielu daļu jaunā zālāja, kas bija paredzēts ganībām. Tā ir platība padsmitos hektāru. Tā kā esam piensaimniecība ar lielu ganāmpulku – 110 slaucamās govis un 140 audzējamās teles –, tas ir pamatīgs zaudējums. Uz tā rēķina govis ganībās varējām izlaist pusotru divas nedēļas vēlāk. Mēs atrodamies Teiču rezervāta tuvumā, kur vienmēr mitinās daudz dažādu savvaļas putnu, it īpaši ūdensputnu, tāpēc pie to uzlidojumiem esam jau pieraduši. Pašā rezervāta malā mums ir 30–40 ha lauksaimniecības platību. Bijuši pavasari, kad dzērves kā ar īleniem izknābā tikko iestādīto kartupeļu lauku. Bet šogad meža zosu ir stipri vairāk nekā citus pavasarus un esmu novērojusi, ka parādās mazāk dzērvju, un tās zālājus vispār neaiztiek.
Aprīļa beigās uzradās pirmie meža zosu bari, bet pēdējie kāši pārlidoja maija vidū. Kopš tā laika putni mūsu laukos barojas, un skāde iznāk liela. Ne tikai zālājus, zosis notiesāja arī lauka pupas. Tās izēd sētos vasarāja labības graudus. Savādi, bet ziemāju labības laukos zosis nesēdās. Visu ko esam darījuši! Braukājam no lauka uz lauku, mēģinām aizbaidīt. Esam ap sējumiem likuši mietiņus, uz kuriem piestiprinām plēves gabalus, lai vēja radītais troksnis putnus pabiedētu. Esam nolējuši, kur to var darīt, tīrumus ar vircu. Bet šie mēģinājumi putniem nudien kā pīlei ūdens! Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti atgādina, ka valsts varot kaut ko darīt, ja mēs paši aizsargājot savus laukus, bet tāda nu tā sargāšana iznāk… Esmu dzirdējusi, ka Lietuvā atsevišķos lielu meža zosu postījumu gadījumos tās esot ļauts šaut. Nezinu, vai tas ir labi un kaut ko dod, bet valstij būtu jāpalīdz citādā veidā. Līdz šim tas nav darīts. Tagad ir runāts, ka mūsu novada pašvaldība rakstīs VMD iesniegumu, lai īpaša komisija novērtē zaudējumu apmēru. Varbūt tad varētu panākt vismaz daļēju kompensāciju, jo ar meža zosu šaušanas atļaujām, ja tās putnu uzlidojumu vietās tiktu izsniegtas, diez vai būs līdzēts – nākampavasar zosis atkal būs klāt… Iedomājos vēl ko – ja zosis izēd kodinātos sēklas graudus, vai putniem pašiem tas nekaitē? Ko par to saka dabas sargi un Pārtikas un veterinārais dienests?

Rihardijs Logins, Balvu novada Briežuciema pagasta z/s Pīlādži īpašnieks:
– Šogad man ir 170 ha ziemāju – ziemas kvieši un rapši – un 130 ha vasarāju – vasaras kvieši, auzas un lauka pupas. Ziemas rapšu sējumi meža zosīm ļoti patīk. Kā pārlidojumi sākas, tā veselu mēnesi putni tur dzīvo un barojas. Esmu novērojis, ka kviešu zelmeni meža zosis neaiztiek, laikam negaršo. Darām, ko nu varam, apbraukājam tīrumus, kur putni lielākos baros un biežāk redzēti, bet vairāk grūti ko iesākt. Tik traki, ka būtu lauki jāpārsēj, gan nav.