Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
30. aprīlis, 2014
Drukāt

Vai kaitīgi atkārtoti lietot plastmasas trauciņus un maisiņus? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

“Vai plastmasas maisiņi un trauciņi, kurus var nopirkt lielveikalos, paredzēti vienreizējai vai vairākkārtējai lietošanai? Vai var kaitēt veselībai, ja šos plastmasas izstrādājumus izmazgā un lieto atkārtoti” Ausma Mazsalacā

 

– Atbilde ir gan jā, gan nē. Atbilde katrā konkrētā gadījumā atkarīga no tā, kāda veida plastmasas izstrādājumu izmanto. Iepakojuma maisiņu un trauciņu klāsts, kuri tieši saskaras ar pārtikas produktiem, ir ļoti plašs – vairāk nekā 600 veidu. Vizuāli tie izskatās diezgan līdzīgi, taču būtiski atšķiras īpašības. Citi ir vairāk piemēroti augļu un dārzeņu iepakošanai, citi – gaļai, vēl citi – saldētiem produktiem vai ēdiena sildīšanai mikroviļņu krāsnī. Vienam maisiņu veidam var būt pievienoti plastifikatori, citam – kāds cits materiāls, ko apskatotie vien nevar atšķirt, – skaidro LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras docente Sandra Muižniece-Brasava.

Viņa uzsver: ja maisiņš vai trauciņš ir nonācis līdz lielveikalam, kurā tirgo pārtikas produktus, tad izstrādājums atbilst materiālu prasībām saskaņā ar mūsu valstī noteikto kārtību, lai to varētu izmantot pārtikas iepakošanai.

– Ja iepakojuma materiālu vēlas izmantot atkārtoti, būtiski ir divi faktori – ko vēlas uzglabāt traukā vai maisiņā un kā tas mazgāts. Jo katram polimēram (jebkuras plastmasas galvenā sastāvdaļa) ir noteikts, kādā apkārtējās vides temperatūrā tas ir stabils un piemērots pārtikas iepakošanai, līdz ar to drošs patērētāja veselībai un dzīvībai. Piemēram, ja iepakojumu, kur bijis produkts, kas uzglabāts istabas temperatūrā vai arī no +4 līdz +6 °C (ledusskapja temperatūrā), vēlas izmantot vēlreiz – tajā likt pārtikas produktu, lai ievietotu saldējamajā kamerā (aptuveni -18 °C), uzgla­bāšanas laikā var notikt tā struk­tūras izmaiņas, tātad attiecīgo sastāvdaļu migrācija pārtikas produktā, tas ir, kaitīgo vielu nonākšana tajā. Ja šādi rīkojas, iespējams kaitējums cilvēka veselībai.

Speciāliste norāda, ka pārtikas produktus var iedalīt trīs grupās – tie ir neagresīvi, vidēji agresīvi un agresīvi jeb skābi produkti. Atkarībā no tā, kurai grupai produkts pieder, šī kaitīgo vielu migrācija var notikt arī istabas temperatūrā.

Trīs burti EPI norāda, ka tas izgatavots no oksidegradējamās plastmasas. Gaisa klātbūtnē no šī materiāla ražotais maisiņš pēc 3 – 6 mēnešiem var sākt drupt. Ja to izmanto atkārtoti, lai uzglabātu pārtikas produktus, iespējams, ka var notikt kaitīgo savienojumu pārvietošanās no iepakojuma pārtikā. Bet tas var arī nenotikt.

– Protams, ka migrācija var arī nenotikt. Lai to uzzinātu, laboratorijās jāizmanto specifiskas iekārtas un noteikta metodika. Kā to dara, ir detalizēti aprakstīts LR Ministru kabineta noteikumos Nr. 637, bet jau no 2012. gada 1. janvāra spēkā stājušies jauni MK noteikumi Nr. 808. Tajos norādīts, cik un kādas vielas drīkst migrēt no iepakojuma, kas tiek izmantots saskarē ar pārtikas produktiem, – uzskaita Sandra Muižniece-Brasava. – Nav vienas noteiktas atbildes, cik kaitīgi vai nekaitīgi ir šie iepakojumi. Jo mēs esam ar dažādam imunitātes sistēmām, tāpēc – kas vienam ir kaitīgs, otram var būt pilnīgi nekaitīgs. Taču, ja no šiem iepakojuma materiāliem notiek kaitīgo vielu migrācija, to ietekmi cilvēks nevar pamanīt uzreiz. Tikai laika gaitā un summējoties dažādiem faktoriem, var notikt šo kaitīgo savienojumu uzkrāšanās organismā.

LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras docente sniedz skaidrojumu arī par plastmasas maisiņiem, kas lielveikalos nopērkami pie kases:

– Uz lielākās daļas šo maisiņu atrodams simbols – glāzīte un dakšiņa, kas informē, ka šis iepakojums ir izmantojams saskarē ar pārtikas produktiem. Ja maisiņus vēlas lietot vēlreiz, jāpievērš uzmanība arī citai informācijai uz iepakojuma. Piemēram, trīs burti EPI norāda, ka tas izgatavots no oksidegradējamās plastmasas. Gaisa klātbūtnē no šī materiāla ražotais maisiņš pēc 3 – 6 mēnešiem var sākt drupt. Ja to izmanto atkārtoti, lai uzglabātu pārtikas produktus, iespējams, ka var notikt kaitīgo savienojumu pārvietošanās no iepakojuma pārtikā. Bet tas var arī nenotikt.

Rūpnieciski ražojot materiālus pārtikas produktu iepakošanai, nav īsti paredzēts tos lietot atkārtoti, bet tos nav aizliegts izmantot mājas apstākļos. Tāpēc tā ir katra patērētāja paša izvēle, izvērtējot iepa­kojuma vizuālo izskatu un iespējamo risku.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. tad par stikla un metāla iesaiņojumu nekas pagaidām veselīgāks nav izdomāts.
    Plastmasas joprojām ir zem jautājuma zīmes.
    No higienas viedokļa tomēr vienreizējas lietošanas plastmasas vai papīra iesaiņojumam nav konkurentu.
    Ne tik senā aģitācija par lupatu iepirkumu somiņām bija vienkārši noziedzīga.
    Ja tādās salādē iekšā Ķīnā,Āfrikā un diez kur vēl nē izcēlušos produktus, notraipītus ar tur esošiem baciļiem, tad pēc katras iepirkšanās reizes somas nekavējoši jāmazgā, kas prasa patērēt karstu ūdeni,pulveri vai ziepes, laiku. Jaunatne to vienkārši ignorē.

  2. Veselīga dzīvesveida Atbildēt

    piekritēji ir jau atteikušies no pārtikas uzglabāšanas plastikāta traukos. Ir vienmēr iespēja visu turēt stikla traukos.

Draugiem Facebook Twitter Google+