Foto – Timurs Subhankulovs

Vai “kāpostgeita” atbalsosies Latvijā? 1

Lietuvas patērētāji akciju sākuši ziedkāpostu dēļ – to cenas sasniegušas nebijušus augstumus. Izrādās, ka Lietuvā tie ir dārgāki nekā Briselē.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Kā vēsta mediji, lai arī ziedkāposti nav pirmās nepieciešamības produkts, tieši ar kāpostiem sācies iedzīvotāju protestu vilnis sociālajos medijos, kas pāraudzis reālā akcijā ar nosaukumu “Neiešu uz lielveikalu!”. Tajā, pēc provizoriskām aplēsēm, gatavojās piedalīties ap 100 tūkstošiem cilvēku, protestējot pret lielveikalu piekopto cenu politiku. Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs nodomu boikotēt veikalus neatbalstīja, tomēr sacīja, ka mazumtirgotājiem vajadzētu sev pajautāt, vai viņu apetīte nav pārāk liela.

Lai arī Latvijā, spriežot pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) sniegtās informācijas, lielai daļai pārtikas produktu cenas ir samazinājušās un vērojama deflācija, atsevišķu produktu dārdzība joprojām uztrauc patērētājus.

Dārgāki burkāni un sīpoli

CITI ŠOBRĪD LASA

LTVC apkopotie dati rāda, ka šā gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, cenas lielveikalos “Stockmann”, “Prisma”, “Rimi”, “Sky” un “Maxima” visvairāk sarukušas cūkgaļas ribiņām – par 19%, doktordesai – par 10% un skābajam krējumam (15%) – par 13%. Par 3% lētāka kļuvusi arī liellopu gaļa, savukārt vājpiena cena gada laikā sarukusi par 10%.

Pretstatā šim samazinājumam pārsteidz cenu kāpums atsevišķiem piena produktiem – sviests ar tauku saturu 72 – 73% gada laikā sadārdzinājies par 16%, pilnpiens (2,0%) – par 4,5%, biezpiens – par 2,6%. Piena produktu sadārdzināšanās laikā, kad iepirkumu cenas arvien samazinās un zemnieki par nodoto pienu saņem arvien mazāk, ir pārsteidzoša. Vēl vairāk izbrīna cenu kāpums dārzeņiem – burkāni gada laikā lielveikalos kļuvuši dārgāki par 66%, galviņkāposti – par 26%, ziedkāposti – par 21,7%, kartupeļi – par 38%, savukārt dzeltenā un sarkanā paprika – par 52%. Arī vietējie tomāti šopavasar ir par 20% dārgāki nekā pagājušā gada martā. Par ko tas liecina un kāds ir pamats cenu kāpumam, vaicājām ekspertiem, ražotājiem un lielveikalu pārstāvjiem.

Cenu kāpums izskaidrojams

LTVC vadītāja Ingūna Gulbe skaidro, ka cenu izmaiņas nepārsteidz. Te gan esot jāņem vērā, ka apkopotās cenas ir vidējās aritmētiskās, nevis vidējās svērtās. Turklāt veikalu ķēde “Sky” Latvijas cenu līmeni ievērojami paaugstina. “Cenas ir mainījušās atbilstoši pasaules tirgus tendencēm. Cūkgaļa kļuvusi lētāka, vistas gaļa un gaļas izstrādājumi arī. Tas ir bijis saistīts ar lielo piedāvājumu un zemāku lopbarības cenu,” skaidro Gulbe.

Noraida satraukumu

I. Gulbe domā, ka agro dārzeņu cenas ir grūti analizēt, jo tās ir ļoti atkarīgas no laika apstākļiem. Šajā pavasarī aukstums mijas ar karstumu, kas dārzeņu kultūrām nepavisam nav labi. Karstumā viss strauji nogatavojas un ātri jāpārdod, tad uznāk aukstums, kad nekas neaug un pat jāsatraucas par nosalšanu. Pašreizējās cenas, piemēram, ziedkāpostiem, šim gadalaikam esot vairāk vai mazāk atbilstošas.

“Mūsu vietējiem dārzeņiem cenas ir augušas pamatoti, un tās nemaz nav augstas, ja noņem PVN sadaļu. Sakarā ar Krievijas embargo 2014. gadā gandrīz 3000 tonnu burkānu ieara zemē, jo nebija kur likt. Tad pagājušajā gadā tāpēc arī mazāk iesēja, un pavasarī sāk beigties vietējie dārzeņi. Ražotājam nav izdevīgi ilgi uzglabāt, jo cena uz pavasari ceļas pavisam nedaudz. Izdevumi par glabāšanu ir lieli,” skaidro tirgus eksperte. Arī “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa stāsta, ka šogad dārzeņiem cenas ir ražotājiem pievilcīgākas. “Faktiski pēc 2014. gada krituma, kad Krievijas noteiktā embargo dēļ traģiski saruka cenas, tagad tās ir atgriezušās līmenī, kādā tām jābūt. Var teikt, ka dārzkopības nozare šogad ir atguvusies ziemeļvalstīs, taču Dienvideiropā un Polijas dienvidos, kur pērn bija sausums, izveidojās dārzeņu iztrūkums. Ne velti šā gada sākumā sākām eksportēt kāpostus uz Poliju,” stāsta “Mūsmāju dārzeņu” vadītāja.

Reklāma
Reklāma

Tirdzniecības tīklu pārstāvji uzskata, ka pārtikas, īpaši dārzeņu, cenas ietekmē sezonalitāte un nav pamata satraukumam.

“Dārzeņu cenu izmaiņas veikalu plauktos varētu būtu skaidrojamas ar to, ka šogad teju divas reizes ir pieaugušas iepirkuma cenas kartupeļiem, kāpostiem, burkāniem un sīpoliem. Jāpiebilst, ka 2015. gada sākumā lielu ietekmi vēl bija atstājis tirdzniecības embargo uz Krieviju. Tāpat pagājušā gada pavasarī cenas dārzeņiem bija zemākas, jo 2014. gadā visā Eiropā bija laba raža. Savukārt šogad cenas kopumā pieaugušas arī tādēļ, ka pērn raža nebija tik laba, līdz ar to visā Eiropā dārzeņu cenas pieauga,” skaidro SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Arī “Rimi Latvia” pārstāve Inga Bite atzīst, ka pārtikas un īpaši augļu un dārzeņu cenas sezonālu faktoru dēļ pavasarī parasti svārstās – cenu ietekmē sezonalitāte pasaules tirgos, kā arī dažādi mainīgi ražotāju izdevumi. Dārzeņu cenu ietekmējošais faktors ir laikapstākļi, kas ietekmē gan ražas apjomus, gan preces kvalitāti. Tāpat cenu faktoru būtiski ietekmē valsts, no kuras tiek iepirkti dārzeņi, un, ņemot vērā visus šos faktorus, veidojas cenas piedāvājums. Spriežot pēc tirgotāju paustā, satraukumam par atsevišķu produktu sadārdzinājumu pamata nav un nav arī pamata bažām, ka “kāpostgeita” var atbalsoties Latvijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.