Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. maijs, 2016
Drukāt

Vai Kārlis Vērdiņš jūtas kā klasiķis? (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Dzejnieks Kārlis Vērdiņš tikko saņēma Latvijas Literatūras gada balvu par 2015. gada labāko dzejas darbu – krājumu “Pieaugušie” (apgāds “Neputns”).

Vaicāts, vai arī pats gados vēl jaunais dzejnieks tagad jūtas kā iegājis “nopietno” pieaugušo cilvēku kategorijā, kā arī, kā nu būs ar dzeju – vai ir pazīmes, ka taps vismaz tie pieci vai septiņi dzejoļi, ko viņš mēdz gadā uzrakstīt –, Kārlis Vērdiņš atbild: “Jo vairāk pieaugu, jo vairāk pieaugušo dzīve ņem savu tiesu, jo mazāk dzejoļu top. Kaut kā dīvaini: jo labāk kaut ko pazīsti, jo mazāk gribas to apdzejot. Es uzrakstīju dzejoli “Parīze”, kad vēl nebiju tur bijis, un tagad, kad esmu Parīzi redzējis, man nemaz tik ļoti to negribas apdzejot, jo patiesībā nekā īpaši poētiska vai apdzejojama tur nav. Es uzrakstīju tikai vienu dzejoli par to, kā uz katra stūra pārdod Eifeļtorņa suvenīrus. Jo vairāk iepazīsti dzīvi, pasauli, jo mazāk esi tāds gaisīgs jauneklis, kam patīk plivināties pa gaisu, rakstīt dzejoļus un fantazēt. Nezinu, kā to sajūtu var uzturēt, tā pieaugušo dzīve ir daudz piezemētāka, pragmatiskāka. Un otrs – es ļoti izbaudu pētniecības procesu, var pat teikt, ka pētniecība šobrīd man tikpat svarīga kā rakstīšana, es tādā veidā izpaužos radoši.”

Uz jautājumu, vai būtu gatavs pievērsties arī prozai, K. Vērdiņš atbild, ka tam traucētu laika trūkums, jo, liekas, arī ar mēnesi Rakstnieku mājā būtu par maz. Viņš teic, ka apbrīno Ingu Gaili, kura uzrakstījusi romānu “Stikli”, un tas nav tikai garš dzejolis, viņa sevi tiešām lauzusi kā dzejnieci.

Kāpēc Kārlis Vērdiņš vairs neraksta kritikas, vai pēc pēdējā krājuma, kura darbi bija tik noslīpēti, tik izjusti, ka grūti iedomāties, ka iespējams radīt vēl labāku dzeju, dzejnieks nu jūtas iekāpis dzīva klasiķa statusā? Par to lasiet intervijā 10. maija “Latvijas Avīzes” pielikumā “Kultūrzīmes” vai arī e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. skapists.

  2. Nja baigais jau klasikjis…

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+