Gada laikā ciemu skaits sarucis par 118. Vai latviešiem jāsāk satraukties? 10
Gada laikā Latvijā kļuvis par 118 ciemiem mazāk. Kā situāciju skaidro novados, kur bijis lielāks ciemu skaita sarukums.
Alīna Gendele, Ludzas novada domes priekšsēdētāja: “Ne jau pirmo reizi dzirdams jautājums: kāpēc ciemi pazūd no Latvijas kartes? Lai cilvēkiem nejauktu prātus, uzreiz jāteic, ka Latgalē ir gadījumi, kad ciemi patiešām paliek tukši, jo vairs nav iedzīvotāju, kas, protams, ir ļoti sāpīgi, un ir reizes, kad ciemus izslēdz no valsts adrešu reģistra tāpēc, ka tie neatbilst jaunajām prasībām. To, ka laukos sarūk iedzīvotāju skaits, pēdējos gados izjutis arī Ludzas novads, kurā ir viena pilsēta un deviņi pagasti. 2009. gadā novadā bija 16,8 tūkstoši iedzīvotāju, tagad – vairs tikai 14,5 tūkstoši. Bet cieš tieši lauki, pati Ludza ļoti maz – toreiz pilsētā dzīvoja vairāk nekā 9000 cilvēku, tagad – gandrīz 9000, pagasti zaudējuši vairāk nekā 2000 iedzīvotāju. Par Isnaudas pagastu novada domes lēmumā ir šādi vārdi – izslēgt no valsts adrešu reģistra un likvidēt ciemus: Atgorņi, Egļi un Oči. Ja ciemā ir tikai viena vai divas mājas, nekas cits neatliek. Ļoti maz kas palicis arī vairāku citu pagastu dažos ciemos. Kāds būs to liktenis? Piemēram, ciems Vertulova atrodas 11 kilometrus no Rundēnu pagasta centra, 42 kilometrus no novada centra un 287 kilometrus no Rīgas.”
Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja: “Vispirms gribu mest kādu niknu vārdu Rīgas mēra Nila Ušakova dārziņā – viņš pērn daudziem sajauca prātus, viņa dēļ cilvēki izdeklarējās arī no Apes un deklarējās Rīgā, viņš samazināja mums iedzīvotāju skaitu par vairākiem desmitiem. Un tagad galvaspilsētas sabiedriskā transporta nebūšanās mērs vaino valdību, absurds! Protams, ka ciemu skaita samazināšanās, kas cieši saistīta arī ar iedzīvotāju skaita kritumu, rada pamatotas bažas. Mēs bijām spiesti izslēgt no valsts adrešu reģistra Līzespasta ciemu, kur dzīvo ģimenes, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Izslēgt tāpēc, ka nespējam nodrošināt ciema statusam noteikto pakalpojumu grozu – veikalu, ūdensvadu, ielu apgaismojumu. Savā laikā tur bija kolhoza kantoris, pasts, divi veikali, kultūras nams, bibliotēka, kinozāle. Tagad vairs nav nekā. Vienīgi divi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi – Zirgu pasta stacija un Līzeskrogs. Būtu vismaz kāda jauna ražotne! Cilvēkiem nevajadzētu skriet meklēt laimi uz ārzemēm. Ja attālajos pagastos aizvērs skolas, kļūs vēl sliktāk. Pašreiz izskatās, ka, lai noturētu skolas, pašvaldībām nāksies atvērt makus vēl plašāk.”
Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja: “Vai tad katrs māju puduris jāgodā par ciemu? Puduri, kur nav koncentrētas apbūves, nav ražošanas un infrastruktūras objektu, patiesībā taču nav ciemi. Mūsu novadā ir 15 pagasti, no adrešu reģistra izslēdzām 58 nelielus ciemus, atstājām 24 lielus. Piemēram, Nīgrandes pagastā nu ir divi ciemi, katrā ir skola un bērnudārzs. Grūti pateikt, kāpēc agrāk pagastu padomes ar ciema statusa piešķiršanu bijušas tik devīgas. Tagad sakārtojam novada teritorijas plānojumu un adrešu reģistru.”
Gints Kaminskis, Auces novada domes priekšsēdētājs: “Mums satraukumam nav pamata. Jā, iedzīvotāju skaits novadā visu laiku nedaudz samazinās, protams, par to jāuztraucas. Bet septiņus ciemus no reģistra bijām spiesti izslēgt tādēļ, ka pēc jaunajām prasībām tajos nav atbilstošas infrastruktūras. Jauns likums, normatīvi – mums vismaz nav garlaicīgi. Cik tad sen, kad laukos paģērēja ielas un māju numurus. Pirms reformas bija Auces pilsēta ar lauku teritoriju, tad nāca prasība, ka šai lauku teritorijai jākļūst par pagastu, tā mēs tikām pie Vecauces pagasta. Tagad jāsvītro ciemi.”
