Vai ķiršiem un plūmēm vajag vairāk kalcija? 0
Joprojām daudzi uzskata, ka ķiršu un plūmju sekmīgai audzēšanai un ražošanai nepieciešamas palielinātas kalcija mēslojuma devas, jo šo kultūru augļu kauliņi taču saturot daudz kalcija.
Kalcijs augos atrodas visās šūnu struktūrās, īpaši daudz tā ir lapās un koksnē. Ja trūkst kalcija, samazinās auga aizsardzības spējas pret jebkura veida kaitīgu organismu vai nelabvēlīgu ārējo apstākļu izraisītu stresu, palēninās arī šūnu elpošanas procesi. Āboliem kalcija trūkums izraisa fizioloģiska rakstura slimības: mīkstuma un mizas brūnēšanu, stiklošanos un korķplankumainību.
Kalcijs veicina sala, krusas un kaitīgo organismu – sēņu un baktēriju – radīto dažāda lieluma, arī mikroskopisko brūču aizdzīšanu.
Kalcijs ogās un augļos
Tas, ka augļu mīkstumā ir ļoti maz kalcija pretstatā kālijam ir labi zināms.
Kalcija daudzums augļos un ogās arī ļoti variē. Konstatēts, ka tas ābolos atkarībā no mēslošanas, vainaga veidošanas un citiem faktoriem svārstās no 2,9 līdz 6,2 mg/100 g augļa. Plūmju mīkstumā tas ir 4–14 mg/100 g, saldajos ķiršos ap 15 mg/100 g, bumbieros no 9–16 mg/100 g.
Visvairāk kalcija ir dažādās ogās, piemēram, avenēs ap 40, jāņogās ap 30, upenēs – 45 un zemenēs ap 25 mg/100 g. Kādā pētījumā konstatēts, ka kalcija oksīda daudzums augļu pelnos āboliem ir 4,2%, aprikozēm – 3,0, zemenēm – 18,4%. Cits pētījums Krimas augļu dārzos pierādīja, ka visai maz šā elementa ir arī kauleņkoku – plūmju, aprikožu, persiku un saldo ķiršu – kauliņos.
Iznese ar lapām un zariem
Augsnes auglība ir tieši atkarīga no kalcija daudzums tajā, jo tā ūdenī šķīstošā forma uzlabo augsnes struktūru, tādējādi nodrošinot optimālu gaisa un ūdens režīmu, veicina mikrobioloģiskos procesus augsnē, uzlabo augsnes reakciju un citu elementu uzņemšanu. Tas arī kavē smago metālu nokļūšanu augsnes dziļākos slāņos, gruntsūdeņos.
Apmēram 80–90% augļaugu vajadzīgā kalcija tiek uzņemts no augsnes, tikai 10–20% no koksnē uzkrātā daudzuma.
Kalcija oksīda (CaO) izneses no 1 ha augļaugu stādījuma ik gadus ir apmēram 100 kg. To, protams, ietekmē gan audzējamās kultūras īpatnības, gan ražas lielums un augšanas spars. 60% no CaO tiek iznests ar lapām, 36% ar zariem un tikai 4% ar augļiem. Ja zarus sasmalcina un atstāj dārzā, ja neizvāc arī lapas, tad lielākā daļa kalcija atgriežas augsnē.
Kāda augsne patīk plūmēm un ķiršiem?
Daudzi uzskata, ka kauleņkoki jāaudzē kaļķainā augsnē un, ja augsnei ir zema pH vērtība (zem 6), tādā ne ķirši, ne plūmes neaugs. Tomēr gan pētījumi dažādās valstīs, gan novērojumi liecina, ka tā nebūt nav. Apsekojot Latvijas augļu dārzus, izrādījās, ka visskābākā augsne bija Ēdoles saldo ķiršu dārzos. Visdiženākie koki un vislabāk ziemu bija pārcietuši koki kādā dārzā, kur augsnes pH bija tikai 4,5–5,1. Arī citur pH bija tikai 5,9–6,4.
Latvijas apstākļos un arī citās zemēs ābelēm, bumbierēm, plūmēm, saldajiem un skābajiem ķiršiem visbiežāk kā optimālo pH rādītāju iesaka 6,0–7,0.
Ķirši uz dažām jaunajām potcelmu formām labi augot arī augsnē, kurā pH ir zem 5, ja vien augsnes pārējās īpašības nodrošina labu apgādi ar barības vielām. Jāņem vērā, ka skābākā augsnē augiem vieglāk būs pieejams mangāns (lielākā daudzumā var būt augiem toksisks), kā arī varš, cinks, dzelzs, bors, bet mazāk fosfors, magnijs, kalcijs un molibdēns.
Turpretī augsnē ar lielu kalcija karbonātu daudzumu un atbilstoši augstu pH saldie ķirši cieš no dzelzs un bora, retāk no mangāna trūkuma. Krimā augsnē, kurā ir ļoti daudz kalcija karbonāta, dažām saldo ķiršu šķirnēm dzelzs trūkuma izraisīta hloroze bija tik stipra, ka kokiem draudēja bojāeja. Vēl vairāk nekā saldie ķirši no šīs hlorozes cieš bumbieres.
Plūmēm raksturīga nesabalansēta lapu apgāde ar barības vielām, tāpēc dažādu makro- un mikroelementu trūkuma pazīmes tām parādās biežāk nekā sēkleņaugiem, sevišķi vēsos pavasaros, kamēr augsne nav iesilusi vai arī vasarā ļoti sausā un siltā augsnē.
Gan ķiršiem, gan plūmēm nozīmīgākā augsnes īpašība ir gaisa caurlaidība, tāpēc šīm kultūrām patīk labi strukturēta, ar organiskām vielām bagāta augsne. Kalcijs, protams, uzlabo augsnes struktūru un tātad arī palielina gaisa daudzumu tajā, tomēr gan gaiss, gan barības vielas var būt šīm kultūrām pieejamas arī vieglākā, labi mēslotā augsnē.
Gan ķiršiem, gan plūmēm sevišķi nepatīk dažādas izcelsmes blīvāks augsnes slānis zem aramkārtas, kas traucē sakņu iesniegšanos dziļumā. Tas var veidoties ilgstoši augsni sastrādājot vienā dziļumā – aramzole. Zemākās vietās, ieplakās, arī vietās ar augstāku grunstūdeni zem aramkārtas, trūkstot skābeklim, augsnē var notikt glejošanās procesi un veidoties blīvs slānis. Podzolētās augsnēs savukārt var būt blīvs, sacementēts ortšteina slānis, kas veidojas no alumīnija un dzelzs savienojumiem un augsnes organiskajām vielām.
Tāpēc pirms stādīšanas būtu nepieciešama augsnes profila izpēte un, ja vajadzīgs, dziļirdināšana vai pat meliorācijas pasākumi.
Gaisa daudzums un tātad arī elpošana un skābekļa daudzums stipri samazinās arī mitrās augsnēs vai applūstošās vietās. Šādas augsnes un vietas sevišķi nepatīk saldajiem un skābajiem ķiršiem uz Latvijā visvairāk izmantotā potcelma Pr.mahaleb – aiziet bojā gan jauni, gan veci koki.
Applūstošās vietās iet bojā arī plūmes uz Kaukāza plūmes sēklaudžiem, tomēr mitrā augsnē plūmju saknes labāk nekā ķirši izmanto niecīgo skābekļa daudzumu, kāds ir pieejams šāds augsnē.
Kalcija trūkuma pazīmes
Lapām kalcija trūkums parādās galvenokārt neražojošiem vai vāji ražojošiem kokiem. Vasaras sākumā lapu smailes kļūst gaišākas, vēlāk hlorotiskas, ar daļēji hlorotiskiem lāsumiem, dažreiz tās atmirst.
Lapās starp dzīslām parādās gaišzaļi plankumi, kas vēlāk kļūst sarkanīgi līdz brūni. Ķiršiem kalcija trūkuma pazīmes parasti neparādās, tomēr asimilācijas spējas ir samazinātas.
Vēlamais kalcija daudzums % dažādu kultūru lapās, paraugu ņemot jūlijā–augustā, ir šāds:
Varētu arī uzskatīt, ka kauleņkoki, kas mūsu apstākļos vairāk cieš no dažādu nelabvēlīgu faktoru, arī sala, iedarbības, varētu labāk justies, ja apgāde ar kalciju ir labāka, tomēr šī elementa mazkustīguma (augā) dēļ dažādus fizioloģiska rakstura bojājumus var daudz efektīvāk novērst, pievadot augam kalciju caur lapām, ne caur augsni.
Kā redzams, nav nekāda pamata apgalvot, ka kauleņkoki ir sevišķi jutīgi pret kalcija trūkumu augsnē un ka augsnes kaļķošana tiem vairāk nepieciešama nekā citām kultūrām.
| Kultūra | Ca, % |
| Ābeles | 1,0–1,6 |
| Bumbieres | 1,2–2,0 |
| Ķirši | 1,0–2,0 |
| Plūmes | 1,0–2,5 |
| Ogulāji | 0,9–1,5 |
Raksts publicēts žurnālā ” Agro Tops”
