Jāni Peteru sumina tauta, ne valdošās aprindas. Vai klupšanas akmens? 2
Jāņa Petera jubilejas koncertu 28. jūnijā skatījos televīzijā. Un, kad skanēja “Manai Dzimtenei”, stāvēju kājās tāpat kā tie, kuri bija koncertā.
Visas Jāņa Petera un Raimonda Paula dziesmas ir viegli uztveramas un patīkamas, tās var klausīties un dziedāt līdzi. Tomēr vislielākā šo autoru sadarbības veiksme, manā skatījumā, ir dziesma “Manai Dzimtenei”. Toreiz, kad nedrīkstēja skanēt “Dievs, svētī Latviju!”, šī dziesma latviešiem bija kā himna. Tā atgādināja, kas mēs esam, un tika dziedāta katros svētkos, izņemot pagājušo gadu, kad kādu nelabvēļu dēļ to neiekļāva Dziesmu svētku oficiālajā repertuārā.
J. Petera koncerts bija brīnišķīgs. Taču viens gan izbrīnīja – starp apsveicēju simtiem uz skatuves neuzkāpa neviens ne no likumdevējiem (Saeimas), ne arī no valdības, lai dzejnieku sveiktu oficiāli. Var kādam nepatikt Petera dzeja, bet šis cilvēks ir arī Latvijas jaunākās vēstures tiešs dalībnieks kopš Tautas frontes dibināšanas. Jā, viņa darbība ir novērtēta un viņš nav aizmirsts, taču 75 gadi ir liela, ļoti liela jubileja. Latviešu tauta izteica savu attieksmi pret dzejnieku, politiķi, diplomātu tieši šajā reizē. Bet to neizdarīja valdošo aprindu pārstāvji.
Nav tālu Saeimas vēlēšanas. Latviskai Latvijai nelojālie spēki tiecas ieņemt vietas parlamentā un pēc tam arī valdībā. Uz šī fona šīs vēlēšanas atšķirsies no iepriekšējām, kaut vai piedāvājot kandidātus ar latviskiem uzvārdiem. Vairākums vēlētāju ļoti nopietni seko, kas notiek Saeimā, valdībā. Kad būs jāsaka savs vārds 4. oktobrī, daudz kas var pagriezties ne tā, kā pašreiz ir iecerējuši valdošie politiķi.
Cieņas izrādīšana Latvijā populāram dzejniekam viņa tik ļoti svarīgā jubilejas koncertā var kļūt par klupšanas akmeni tiem, kuri grib vēlreiz nokļūt tur, kur ir pašreiz. Latviešiem vēl ir svētumi, un viens no tiem ir attieksme pret dziesmas “Manai Dzimtenei” vārdu autoru Jāni Peteru.
