Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. aprīlis, 2012
Drukāt

Vai kļūsim par minoritāti paši savā zemē?


demografija_ts_4

Saeima šogad rīkojusi virkni konferenču un semināru par dažādām tēmām, tostarp pilsonības jautājumiem un ārpolitiku, bet neviens no šiem pasākumiem nav bijis tik kupli apmeklēts kā vakar rīkotā konference par demogrāfiju un ģimenes politiku. 


 

Astoņdesmito gadu beigās vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā bija vairāk nekā divi, šobrīd tas ir 1,1, kas speciālistu vērtējumā ir kritiski zema atzīme. 2010. gadā noslēgtas 9290 laulības un vairāk nekā puse no šāda skaita (4930) šķirtas. Tajā pašā laikā reģistrēti 10 870 aborti, 3325 skolēni, kuriem vecāki devušies uz ārzemēm, 3851 bērnam viņa ģimene nespēja nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus, bet 1953 bērnu vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Trūcīgo bērnu skaits 2010. gadā pieauga par pusotru reizi – no 39 400 līdz 60 600, bet 8237 bērni atradās ārpusģimenes aprūpē. Pēc demogrāfu skarbākajām aplēsēm, šī gadsimta beigās Latvijas iedzīvotāju skaits no pašreizējiem nepilnajiem 2 miljoniem būs sarucis līdz 500 000. Vai un kā iespējams šo situāciju saglābt? Uz šādiem jautājumiem vakar konferencē atbildes meklēja Saeimas deputāti, demogrāfijas eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Diskusiju vadīja Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) kopā ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču (ZZS).

 

Demogrāfs Ilmārs Mežs konferencē pauda nožēlu, ka valdībai demogrāfija ir vērtība tikai uz papīra. “Valdības deklarācijā un rīcības plānā gan tiek runāts arī par demogrāfiju. Bet uzminiet – cik no tā ir izdarīts? Es pateikšu priekšā – precīzi nulle,” skarbs bija demogrāfs.

 

Diskusijas dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem, kā stiprināt ģimenes un veicināt dzimstību Latvijā. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite (ZRP), kura pati pirms dažām dienām kļuvusi par māmiņu, savā atklāšanas runā uzsvēra tēvu lomu veiksmīga ģimenes modeļa īstenošanā. “Tēviem ir jāspēj uzņemties atbildību, aizsargāt un aprūpēt savu ģimeni. Savukārt sabiedrības uzdevums ir šādus tēvus cienīt un novērtēt pretstatā tiem, kas pamet savas sievas un bērnus kādas jaunākas un skaistākas sievietes dēļ,” teica vicespīkere.

Latvijas Pedagogu domes vadītājs Andrejs Mūrnieks brīdināja, ka nerīkojoties latvieši drīzumā piedzīvos to, ka jau tuvākajā laikā varētu kļūt par minoritāti paši savā zemē. Pamatvērtību atjaunošanai viņš iesaka veidot īpašu valsts pasūtījumu sabiedriskajiem medijiem.

Asociācijas “Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze uzsvēra, ka ģimenes stiprināšana nav konservatīvs untums, bet gan nacionālas valsts un veselīgas sabiedrības pamats. Viņa atsaucās uz vairākiem Lielbritānijā veiktiem pētījumiem, kuri apliecinājuši, ka laulībā balstītas ģimenes ir daudz stabilākas nekā parasta dzīvošana kopā. “Veiksmīga laulība dod lielākas iespējas nodzīvot garāku, veselīgāku un kvalitatīvāku dzīvi. Statistiski pierādīts, ka neprecētiem vīriešiem vecuma grupā no 30 līdz 64 gadiem mirstības līmenis ir trīs reizes augstāks nekā precētiem, bet sievietēm – divas reizes,” teica I. Bremze. Viņa arī pauda nozēlu, ka līdzšinējie mēģinājumi stiprināt ģimeņu atbalstu saskārušies ar lielu pretestību no Saeimas un valdības puses.

Ar īpaši emocionālu uzrunu izcēlās ārsts ginekologs Gints Lapiņš.

 

Viņš sarēķinājis, ka pērn Latvijā izdarīti gandrīz 11 000 abortu. “Vidēji tie ir 30 aborti dienā. Tātad viena vesela klase. Latvijā dzimst 1,1 bērns uz katru sievieti. Tas ir lielāks drauds latviešu valodai nekā divvalodība. Aborta cena – ir 50 lati. 50 lati par dzīvību – tas ir daudz vai maz?” retoriski jautāja Liepiņš.

 

Viņš aicināja nevis aizliegt abortus, bet gan padarīt tos neiedomājamus. Tādēļ būtu jāpagarina apdomas laiks no 72 stundām līdz divām nedēļām, un lēmums par abortu jāpieņem abiem vecākiem kopīgi.

Dakteris Liepiņš arī vēlējās konferences dalībniekiem atskaņot vēl nedzimuša bērniņa sirdspukstus. Simboliski, bet tehnisku iemeslu dēļ tie tā arī neatskanēja. Toties jauniešu organizācijas “Fonds Moral Revolution” pārstāvei Natālijai Lazukinai izdevās nodemonstrēt videomateriālu no 9. klašu sociālo zinību mācību materiāliem. Šajā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apstiprinātajā materiālā jauniešiem māca lietot kontracepcijas līdzekļus, jo pretējā gadījumā ar viņiem var notikt kas briesmīgs… piedzimt bērns. “Protams, mēs neatbalstām nepilngadīgo grūtniecību, bet ar šādiem mācību materiāliem jauniešos tiek nostiprināta pārliecība, ka bērns ir kaut kas šausmīgs, no kā par katru cenu jāizvairās,” teica jauniešu organizācijas pārstāve, aicinot politiķus veidot darba grupu, kas pārskatītu sociālo zinību saturu.

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas pārstāve Kristīne Veispale aicināja konferences dalībniekus, risinot nākotnes demogrāfijas jautājumus, neaizmirst par tiem bērniem, kuri jau šobrīd dzīvo diezgan neapskaužamos apstākļos.

Kā pēc pasākuma man pastāstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), septembrī parlamentā tikšot rīkota vēl viena konference, kas būšot īpaši veltīta ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Viņa arī solīja, ka Sociālā komisija ņemšot vērā diskusijas dalībnieku ieteikumus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+