×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.0°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
27. aprīlis, 2018
Drukāt

Vai kravas vedīs no Ziemeļiem uz Dienvidiem? (4)

Foto: LDZFoto: LDZ

Tranzīta nozares pārstāvji uzskata, ka Ziemeļu-Dienvidu virziens ļaus dažādot kravu plūsmas un stiprinās Latvijas ekonomiku.

“Plānotā polārā “Zīda ceļa” pieslēgšanai Eiropai no tās ziemeļiem caur Norvēģiju un Somiju ir milzīgs potenciāls,” tādu viedokli “Rail Baltica” starptautiskajā forumā šā gada 10.aprīlī pauda Šanhajas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Čens Baodži. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Urmass Paets akcentē Tallinas-Helsinku tuneļa lomu, kas nākotnē varētu kļūt par svarīgu globālu savienotājposmu.

Kā Latvijā tiek vērtētas šīs idejas un vai mums no tā kāds labums?

Potenciāls Ziemeļu-Dienvidu virzienam ir
U. Paets uzskata, ka nākotnē preces no Āzijas Baltijā un Eiropā varētu ienākt no Ziemeļiem pa Tallinas-Helsinku tuneli. Lai preces varētu sasniegt Centrālo un Rietumeiropu, tās no Kirkenes ostas būtu jāpārvieto pa plānoto dzelzceļu no Ziemeļnorvēģijas līdz Helsinkiem, no turienes caur iepriekšminēto tuneli tālāk pa “Rail Baltica” dzelzceļu.
“Jā, somi ļoti aktīvi virza uz priekšu savu Ziemeļu dzelzceļa savienojumu. Pagaidām tehniski ekonomiskajā pamatojumā viņi ir piesardzīgi, vairāk domājot par kokmateriālu, celulozes un zviedru izejvielu kravām, kas dosies uz Kirkeni,” novērojis transporta jomas eksperts Tālis Linkaits.

“Protams, tiek pieļauts, ka būs kravas arī virzienā no Ziemeļiem uz Dienvidiem, bet to daudzumu šobrīd grūti prognozēt. Tāpēc vismaz pagaidām Ziemeļu dzelzceļš tiek plānots 1520 mm platumā, kamēr “Rail Baltica” Eiropas platuma sliedes – tikai līdz Helsinku lidostai. Ļoti iespējams, ka tālā nākotnē kravu plūsma Ziemeļi-Dienvidi būs un tunelis ļaus to virzīt uz Centrāleiropu un Austrumeiropu,” norāda Linkaits.

Interesants projekts, kas papildinās “Rail Baltica”
Satiksmes ministrijas Tranzītpolitikas departamenta direktors Andris Maldups akcentē, ka šo lietu ietekmē divi būtiski jautājumi. Pirmkārt, cik ātri attīstīsies Ziemeļu ceļš (kuģošana no Āzijas uz Eiropu pa Ziemeļu ledus okeānu). Otrkārt – kad un ar kādu finansējumu varēs nodrošināt dzelzceļa savienojumu izveidei Somijā ar ziemeļu ostām, kā arī Paeta kunga minētajam tunelim.

“Nevar nepiekrist, ka līdz ar klimata izmaiņām navigācija Ziemeļu ledus okeānā nākotnē kļūs ar vien reālāka. Jau tagad Krievija cenšas attīstīt šo koridoru. Pagaidām tas ir dārgs, bet navigācijas periods – ļoti īss. Tomēr nākotnē tas var dot laika ietaupījumu. Tas būs konkurējošs ar esošajiem jūras ceļiem starp Āziju un Eiropu. Latvija šajā ziņā seko līdzi notiekošajam. Tas ir interesants projekts un viennozīmīgi papildinātu “Rail Baltica” dzelzceļa maršrutu, kā arī dotu lielākas iespējas attīstīties Ziemeļu-Dienvidu virzienam arī caur Latviju. Latvijai Āzijas kontekstā lielāka interese ir attīstīt sauszemes koridorus starp Āziju un Eiropu. Pa dzelzceļu kravu piegāde būs ievērojami ātrāka nekā pa jūru. Mūsu loma ir nodrošināt Āzijas preču izplatīšanu Ziemeļeiropā, loģistiku un dažādus pievienotās vērtības pakalpojumus. Arī kravu konsolidāciju to sūtīšanai uz Āziju, kur mums jau uzkrāta liela pieredze, gan organizējot konteinervilcienu “Baltika Tranzit”, gan vairākus testa vilcienus uz un no Ķīnas,” atzīst Maldups.


Kravas ar četras reizes lielāku pievienoto vērtību

“Ideja pagarināt “Rail Baltica” trasi Skandināvijas virzienā nav jauna un ir vērtējama pozitīvi, jo Somija jau šobrīd ir būtisks “Rail Baltica” projekta partneris,” skaidro uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDZL) Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.

“Skandināvijas valstīs izvietoti daudzu globālu ražotāju preču sadales/loģistikas centri, un šāds savienojums ļaus preču plūsmas Eiropas un Austrumu tirgiem novirzīt jaunajā transporta koridorā, un tas ir būtiski arī Baltijas valstu rūpniecības attīstībai un sasaistei ar Skandināviju. Tā ir arī pozitīva iespēja kravām nākotnē izmantot Ziemeļu jūras ceļu, kura attīstību nosaka globālā sasilšana, kas padara kuģošanai pieejamas jaunas teritorijas ilgākā laika posmā un Arktikas resursu ieguves plāni. Kravu pārvadājumu izvēršana Ziemeļu-Dienvidu koridora virzienā ļaus Latvijai diversificēt kravu plūsmas un stiprināt ekonomisko konkurētspēju,” stāsta Driksna.

Viņš uzskata, ka “Rail Baltica” trase, kas stiepjas līdz Skandināvijai, sniegs Latvijai iespēju piesaistīt ne tikai lielāku pa dzelzceļu ceļojošu pasažieru skaitu, nostiprinot Rīgas kā Baltijas metropoles statusu, bet arī piesaistīt augstas pievienotās vērtības kravas, mainot līdzšinējo akcentu uz konteineru pārvadājumiem un aviokravām. “Tam būs vismaz četras reizes lielāka pievienotā vērtība nekā šobrīd aktuālajiem ogļu un naftas produktu pārvadājumiem. Tas būs arī pamats loģistikas un distribūcijas centru izveidei Latvijā, kuros tiktu komplektēta un sadalīta dažāda veida produkcija no Āzijas valstīm Eiropas Savienības vai jebkuriem citiem tirgiem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Dzīve diemžēl nesakrīt ar sapņiem, daudzi uztvēr visu caur roza brillem un lido pa mākoņiem

  2. Zīda ceļš pa Rail Baltic sliedēm piedzīs pilnu Eiropu ar Kīniešu precēm.Eiropā būs svētki ,nebūs nekas jāražo,nebūs jāstrādā ,viss nāks no Ķīnas,eiropieši varēs katru dienu piedalīties praida gājienos,pīpēt zālīti un priecāties.

  3. Rail Baltic ir galīgi garām, līdzekļu izkūpināšana!

Draugiem Facebook Twitter Google+