Vai kritīs pēdējais aizklātais balsojums? 1
Saeima vakar pēc kaismīgām debatēm sāka skatīt vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.
Satversmes 36. pants patlaban nosaka: “Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.” Sabiedrības par atklātību “Delna” iniciatīvā rosināts mainīt pastāvošo regulējumu no aizklātām vēlēšanām uz atklātām.
Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Visi pārējie balsojumi par likumprojektiem, lēmumiem un amatpersonām – Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un vēl citām amatpersonām – ir atklāti. “Mudināsim deputātus būt konsekventiem un atklāti balsot arī par Valsts prezidentu. Atklāts balsojums izbeigtu neveselīgo ažiotāžu, kas izceļas pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kad daži deputāti maldina presi un vēlētājus par savu izvēli, līdz ar to metot ēnu uz visiem deputātiem,” raksta iniciatīvas autori.
Portālā “manabalss.lv” trīs gadu laikā šo iniciatīvu parakstījuši 11 384 Latvijas pilsoņi, atbalstu tai paudis arī eksprezidents Valdis Zatlers. Taču deputātu vidū par to izvērtās kaismīgas debates. Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Mārtiņš Šics atgādināja, ka LRA līdzīgu priekšlikumu jau iesniegusi, bet tas iesprūdis atbildīgajā komisijā: “Nebūsim pārsteigti, ja arī uz nākamajām Saeimas vēlēšanām “Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji atkal solīs, ka prezidents tiks ievēlēts atklāti, tieši tāpat, kā to darīja pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Bet pēc ievēlēšanas strauji pazaudēs ne vien atmiņu, bet arī sirdsapziņu un atkal aizmirsīs vēlētājiem solīto.”
Pret grozījumu virzīšanu iebilda ZZS pārstāvis Valdis Kalnozols, ironizējot, ka atklāti balsojumi ir atgriešanās padomju laikos. Arī NA pārstāvis Aleksandrs Kiršteins brīdināja, ka atklātai balsošanai ir nozīmīgi riski, jo tā ļauj partiju “sponsoriem” labāk kontrolēt, vai deputāti balso, kā iepriekš sarunāts.
Kaut gan debatēs deputātu viedokļi bija dažādi, balsojumā pret šo iniciatīvu iebilda tikai deputāte Silvija Šimfa (NSL), pārējie 82 klātesošie deputāti balsoja par. Līdz ar to šī iniciatīva tika nodota Saeimas Juridiskajai komisijai, kuras ietvaros darbojas arī deputāta Ringolda Baloža (NSL) vadītā darba grupa prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Šī darba grupa gan jau izstrādājusi savu atzinumu, kurā runā par krietni radikālākām izmaiņām prezidenta ievēlēšanas kārtībā, pārejot uz tautas vēlētu prezidentu vai uzticot viņa ievēlēšanu elektoriem.
