Vai laba skola jāpievieno sliktākai? 2
Nākamais mācību gads atkal sāksies ar pārmaiņām skolu tīklā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņojusi 11 skolu apvienošanu, bet desmit izglītības iestādes tiks slēgtas. Tikmēr Liepājā iedzīvotāji aktīvi cīnās pret pašvaldības ieceri samazināt vidusskolu skaitu.
Situācija Liepājā jo sevišķi interesanta ir tāpēc, ka te pilsētas domes izglītības speciālisti nevis paši lēma, kā būtu sakārtojams skolu tīkls pilsētā, bet gan pilsētas izglītības nozares attīstības plānu uzticēja izstrādāt SIA “Dynamic University”. Uzņēmums, kura darbības virzieni ir konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās, izglītības atbalsta pakalpojumi, vadības konsultāciju pakalpojumi u. c., plānu balstījis uz IZM nostāju, ka reģionos būtu jāsamazina vidusskolu skaits. Analizēta demogrāfiskā situācija Liepājā, izglītības iestāžu noslogojums, to materiāltehniskā bāze u. c. Secināts, ka pēdējos gados vidusskolēnu skaits pilsētā sarucis teju uz pusi, kamēr vidusskolu skaits nav mainījies. Tāpēc daļa pilsētā esošo vidusskolu vairs nespējot uzlabot mācību procesu skolās, kā arī pildīt IZM prasību par minimālo audzēkņu skaitu klasē (tāds gan pagaidām nav noteikts – I. K.) un rekomendāciju par vismaz divu paralēlklašu komplektēšanu.
Problēmas ar skolēnu skaitā kritumu ir daudzās pašvaldībās. Tomēr lielākoties pilsētu un novadu domes pašas izstrādā redzējumu par skolu tīklu nākotnē, nevis piesaista speciālistu no malas. Kāpēc Liepājas dome pati nevarēja izvērtēt pilsētas skolu nākotni, netop skaidrs. Liepājas domes pārstāve Evita Eņģele vien saka: tagad, kad “Dynamic University” koncepciju jau izstrādājusi, darba grupā, kas lemj, kā un cik lielā mērā to īstenot, tomēr darbojas arī Liepājas pašvaldības pārstāvji, tai skaitā Izglītības pārvaldes speciālisti.Turklāt par koncepcijas īstenošanu lems deputāti, tā ka viss būšot gana leģitīmi.
“Dynamic University” piedāvājusi vairākus variantus, kā samazināt skolu skaitu Liepājā. Taču potenciālajai reorganizācijai pakļautās skolas pret pārmaiņām iebilst. Liepājas 15. vidusskola, ko bija iecerēts apvienot ar Liepājas internātpamatskolu un pārveidot par pamatskolu, jau esot panākusi, ka Liepājas dome pagaidām tās statusu nemainīs. Kaut arī 15. vidusskolā ir gana daudz skolēnu – vairāk nekā 800, vidusskolas klasēs mācās vien simts skolēni, un katrā klašu grupā nav iespējams izveidot vismaz divas paralēlklases ar 22 skolēniem klasē. Taču skolas pārstāvji bija izbrīnīti, ka ķeras klāt tieši skolai, kurai ir visvairāk skolēnu, ja rēķina to attiecību pret telpu platību, un kurā skolēnu skaits pamazām pieaug. Tāpat viņi brīnījās par to, ka koncepcijā ieteikts vidusskolas statusu saglabāt tieši tām skolām, kuru absolventiem centralizētajos eksāmenos ir viszemākie rezultāti. Skolu sasniegumi gan koncepcijā nemaz nav analizēti.
Tagad trauksmi toties ceļ Liepājas Jāņa Čakstes 10. vidusskolas pārstāvji. Attiecībā uz šo skolu koncepcijas izstrādes gaitā skatīti dažādi iespējamie varianti, bet skolas pedagogi un skolēnu vecāki satraukti, ka varētu tikt īstenota šīs skolas pievienošana Raiņa 6. vidusskolai. Skolas pārstāvji atklātā vēstulē pauž līdzīgus argumentus, kādi jau izskanēja no 15. vidusskolas puses. Arī 10. vidusskola pilsētai ir ekonomiski visizdevīgākā, rēķinot, cik no pašvaldības budžeta tērēts uz vienu skolēnu. Uzsvērts arī, ka skolā, kurai 10. vidusskolu grib pievienot, ir zemāki mācību sasniegumi. Gan pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, gan pēc skolēnu panākumiem mācību olimpiādēs 10. vidusskola ir otrajā vietā pilsētā, kamēr 6. vidusskola – krietni zemāk. Tikmēr koncepcijā nez kāpēc tieši 6. vidusskolu iecerēts attīstīt par republikas līmeņa vidusskolu. E. Eņģele gan apgalvo: pagaidām domē spriests tikai par to, ka abas vidusskolas būtu jāapvieno, nav lemts, uz kuras skolas bāzes apvienošana notiktu. Domes ieskatā 10. vidusskolas attīstību apdraud tas, ka daļa tās telpu izvietotas privātīpašumā, par ko pašvaldībai jāmaksā 30 000 eiro gadā. Turklāt privātīpašuma modernizācijā nevar tikt ieguldīti publiski līdzekļi.
Protams, par labu reorganizācijai ir gana daudz racionālu argumentu, taču nav saprotams, kāpēc, izstrādājot koncepciju, nav ņemta vērā izglītības kvalitāte katrā no iespējamai reorganizācijai pakļaujamām skolām. Acīm redzami ir arī tas, ka neveiksmīga bijusi Liepājas domes komunikācija ar pilsētas iedzīvotājiem. Stāsta Liepājas 10. vidusskolas padomes priekšsēdētāja Sarmīte Krūma: “Mums solīja, ka būs koncepcijas sabiedriskā apspriešana, bet tāda nav bijusi. Tikai tad, kad paši aicinājām uz skolu domes pārstāvjus, notika saruna. Tagad pēdējā saruna bijusi 7. aprīlī un nav skaidrs, kāds lēmums top.” 10. vidusskolā arī uzsver: šī skola ir vienīgā, kas nes pirmā Latvijas prezidenta vārdu. Domē sola Čakstes vārdu nosaukumā saglabāt, bet S. Krūma retoriski jautā: “Vai tad nolems, ka Čakste svarīgāks par Raini?” Paredzams, ka šonedēļ par to, vai un kā optimizēt skolu tīklu, lems domes atbildīgā komiteja, bet 14. maijā jau gaidāms domes lēmums. 10. vidusskolas pārstāvji sola piketēt.
Jāpiebilst, katra skolas reorganizācija, apvienošana vai likvidācija vēl jāsaskaņo ar IZM. Tās noteikumi paredz, ka jāņem vērā arī skolas sniegtā izglītības kvalitāte. Ministrija tostarp jau saskaņojusi Cēsu pilsētas vidusskolas veidošanu, apvienojot 2. vidusskolu un pilsētas pamatskolu, Rīgas 24. pamatskolas un 32. vidusskolas apvienošanu Rīgas Austrumu vidusskolā, Indras vidusskolas pārveidošanu par Indras pamatskolu. Slēgtas tiks, piemēram, Bērzgales pamatskola un Gārsenes pamatskola, kurās bija attiecīgi 17 un 21 skolēns.
