Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. februāris, 2016
Drukāt

“LA” vērtē ministrus: Raimondam Bergmanim no novērošanas fāzes jāpāriet aktīvajā ciklā (5)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

R. Bergmanis vienā no šādiem pasākumiem 2010. gadā, tiekoties ar Pāvilostas vidusskolas skolēniem.

No esošajiem ministriem visaugstāko novērtējumu sabiedrības aptaujās baudījis aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kuru amatā iecēla pērn jūlijā, kad Raimonds Vējonis kļuva par Valsts prezidentu. Tā kā aizsardzības nozarē būtiska ir pēctecība, viņš to strikti ievēro, tomēr jautājums ir, ar kādām jaunām iniciatīvām Bergmanis paliks atmiņā kā aizsardzības ministrs.

 

Pagaidām vēl “novēro”

Kad “uz galda” pērn vasarā parādījās R. Bergmaņa kandidatūra ministra amatam, bija karavīri un zemessargi, kas vīpsnāja par to, kā nozari vadīs cilvēks ar dižkareivja pakāpi. Sabiedrība arī tobrīd atcerējās, ka Bergmanis kā spēkavīrs ik gadu saukts palīgā Rīgas zooloģiskajam dārzam pārvietot bruņurupučus. Politologs Jānis Ikstens izteicās, ka Bergmanis ir vairāk pazīstams kā “cilātājs”, nevis vadītājs vai militārpersona. Tāpat radās šaubas par to, ka viņš starptautiskajā vidē nav pazīstams. Tomēr ar laiku ministrs ir spējis iegūt autoritāti gan starp ierindas karavīriem un zemessargiem, gan NBS vadībā. Popularitāte sabiedrībā skaidrojama ar to, ka Aizsardzības ministrija un tās vadība vienmēr ir redzama valsts svētkos un piemiņas dienās un nozare ir cieši saistīta ar patriotisma izpausmēm. Aizsardzības ministri parasti turpina priekšteča iesākto, nevis ķeras pie lielām reformām – šajos procesos liela loma ir ministra sadarbībai ar ministrijas valsts sekretāru. Piemēram, sarunas ar Lielbritāniju par kāpurķēžu bruņumašīnu CVRT iegādi tika sāktas jau ministra Arta Pabrika laikos, līgums tika noslēgts Raimonda Vējoņa laikā, bet pirmās četras CVRT bruņumašīnas ir piegādātas šogad.

Vērtējot R. Bergmaņa darbu, rezerves kapteinis un militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš norāda, ka viņš pašlaik atrodas tā saucamajā novērošanas ciklā, tādēļ ir grūti izteikt plašākus spriedumus. Tomēr ministra līdz šim paveiktais vērtējams pozitīvi. Eksperts vērtē, ka pēctecības princips tiek ievērots, piemēram, iepriekšējais ministrs R. Vējonis bija ieskicējis plānu, kā palielināt zemessargu, profesionālā dienesta karavīru un jaunsargu skaitu valstī, un pie šiem plāniem R. Bergmanis pieturas, kā arī ir īpaši uzsvēris Jaunsardzes lomu.

R. Bergmanis ir bijušais svarcēlājs, kurš piedalījies vairākās olimpiskajās spēlēs. Pirms došanās politikā jau bija saistīts ar militārajām struktūrām – strādājis par instruktoru kādreizējā Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestā un bijis rekrutēšanas speciālists Jaunsardzes un rekrutēšanas centrā, bet plašākai sabiedrībai pazīstams kā atraktīvs pasākumu un raidījumu vadītājs. Tomēr, nonākot ministra amatā, viņš sākotnēji bija neierasti sasprindzis un kokains. Tagad šis apmulsums ir pārvarēts. M. Vērdiņš vērtē, ka ministrs māk labi ieklausīties cilvēkos. Piemēram, kādas NBS vienības apmeklējuma laikā R. Bergmanim karavīri atklāti pastāstījuši, ka atrodas uz izdegšanas robežas. “Viņš ir komunikabls, erudīts, saprot nozari, un šī sapratne nav radusies no malas, jo viņš pats ir dienējis,” par R. Bergmani saka Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas vadītājs Raimonds Nitišs. Pozitīvu R. Bergmaņa vērtējumu sniedz arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, kurš priecājas, ka R. Bergmanis apmeklējis Lesteni 23. decembrī, godinot Otrā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušos.

 

Atklāts par militārajiem tēriņiem

Budžeta veidošanas laikā R. Bergmanim bija vieglāk nekā citiem ministriem, jo koalīcija jau agrāk bija vienojusies, ka aizsardzībai pienākas lielākais budžeta pieaugums salīdzinājumā ar citām nozarēm. Kopumā nozarei šā gada budžetā atvēlēti 367 miljoni eiro. M. Vērdiņš norāda, ka Bergmanis sevi pieteicis arī ar atklātības principu, jo ar nozares tēriņiem var detalizēti iepazīties Aizsardzības ministrijas izveidotajā ziņu vietnē “sargs.lv”.

“Savulaik, kad starp Apšuciemu un Plieņciemu bija iecerēts būvēt jūras novērošanas torni, kas neapmierināja vietējos iedzīvotājus, Bergmani kā Aizsardzības ministrijas pārstāvi sūtīja uz pārrunām ar vietējiem iedzīvotājiem. Viņš darbojās kā stresa noņēmējs. Viņš ir godīgs un profesionāls publisko attiecību cilvēks,” ministru raksturo pieredzējušais “LA” žurnālists Artis Drēziņš, kurš savulaik rakstījis par militāro jomu. Tomēr viņam rodas jautājums: “Vai labs cilvēks var būt labs ministrs?” Viņš uzskata, ka ministram sevi ir jāpierāda problēmsituācijās, skaidri mainot dažādus lēmumus. Artis nesen bija publicējis rakstu par armijas ūdenslīdēju komandleitnantu Juriju Timofejevu, kurš ar ministra 26. oktobra pavēli tika atvaļināts no profesionālā militārā dienesta, atzīstot pieredzējušo jūrnieku par nederīgu tam veselības stāvokļa dēļ. Pavēlē apgalvots, ka slimība iegūta ar dienestu nesaistītu apstākļu dēļ. Tomēr J. Timofejevs, kurš iepriekš vadījis jūras spēku Ūdenslīdēju skolu, apgalvo, ka insultu viņam izraisījuši apstākļi dienestā. Ar šo ministra pavēli J. Timofejevam ir liegts vienreizējais pabalsts, ja viņam tiks piešķirta kāda no invaliditātes grupām. “Bergmanis varēja šo pavēli neparakstīt. Tā viņš būtu varējis palikt atmiņā kā aizsardzības ministrs, kurš cīnās par karavīru. Viņš varēja iejaukties un risināt situāciju,” uzskata A. Drēziņš. Pēc “LA” raksta par J. Timofejevu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija R. Bergmani uzaicinājusi sniegt skaidrojumu.

A. Drēziņš salīdzina R. Bergmani ar viņa priekšgājējiem. “Tie paši Atis Slakteris un Vinets Veldre – viņi darīja, pieņēma lēmumus, arī kļūdījās. Smējās par Veldres ieceri izveidot jātnieku godasardzes rotu. Nezinošāki žurnālisti no tā uztaisīja sensāciju, taču tā bija iecerēta kā neliela vienība reprezentācijai, ne jau kavalērijas pulks. Turklāt Veldrem bija desmit punktu plāns nozares attīstībai. Vai Bergmanim ir šāds prioritāšu plāns?” jautā A. Drēziņš.

 

Jārisina personālsastāva jautājums

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas ministram būs jārisina, ir NBS personālsastāva jautājums. Piemērs – pērn zemessardzē iestājās 1210 zemessargi, lielākoties gados jauni cilvēki, bet no tās tika izslēgti 1197 zemessargi. Iemesli: neapmeklētas mācības, pēc pašu zemessargu vēlēšanās vai arī maksimālā vecuma sasniegšana. Faktiski zemessargu skaits Latvijā palicis nemainīgs – aptuveni 8000 cilvēku. Tas ir būtisks jautājums, ņemot vērā to, ka pašlaik Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, kā arī pēc rekrutēšanas speciālistu vērtējuma ir pasliktinājies jauniešu veselības stāvoklis, kas neļauj dot vairāk svaigu asiņu militārajām struktūrām. Lai šo problēmu risinātu, daļēji ir samazinātas fiziskās sagatavotības prasības. Vai tas ir reāli, jo Aizsardzības ministrijas plāni ir 6000 profesionālā dienesta karavīri līdz 2018. gadam un 12 000 līdz 13 000 zemessargi līdz 2020. gadam? Protams, dažādas Aizsardzības ministrijas ieceres nav viegli īstenojamas, jo ekonomiskās krīzes gados aizsardzības nozare piedzīvoja lielāko budžeta samazinājumu, bet tagad uz R. Bergmani gulstas lielāks paceļamais svars.

 

VĒRTĒJUMS

Raimonds Bergamnis

+ Ieguvis uzticību gan no ierindas NBS karavīriem un zemessargiem, gan štāba virsniekiem.

+ Populāra persona sabiedrībā, kas iepriekš izveidoto tēlu spējis veiksmīgi izmantot jaunajā amatā.

+ Iedziļinās problēmās, spēj novērtēt prioritātes.

– Nepieciešama lielāka politiskā izlēmība problēmsituācijās, kuras skar ierindas karavīrus.

– Pieredzes trūkums augstā politiskajā amatā.

– Nav vēl redzamas spilgtas ministra iniciatīvas, pēc kurām viņu atcerēsies.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kaut ko tik nepiemērotu NATO dalībvalsts AM ministra amatā pat stiprā dzērumā ,grūti iedomāties ka varētu atrast.Jau pietika ar Vējoni un nu šis.Varu iedomāties KO par mums domā NATO ģenerāļi un KĀ vērtē mūsu attieksmi pret bruņotajiem spēkiem.Jūras spēkos pilns ar krieviem,kuri knapi vervelē valsts val.Mums viss ačgārni un neprofesionāli.

  2. Kad un kur Bergmanis ir dienējis? Kādus militārās sagatavošanas kursus viņš ir apguvis?
    NBS viņam maksāja algu par to, ka šad un tad uzvilka formas tērpu.

  3. Nūdistu pludmales lūriķis?

  4. Atkal kāds bruņurupucis nosprādzus?

  5. Pilnīgās muļķības – fiziskās sagatavotības normatīvi nav samazināti un arī netiks samazināti!

Draugiem Facebook Twitter Google+