Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. jūlijs, 2014
Drukāt

Vai latvieši tiešām negrib bērnus?
 (13)

Foto: fotolia.comFoto: fotolia.com

Nesen sabiedrību pāršalca satraucoša ziņa – latvieši it kā vairs nevēloties kuplas ģimenes. Vai tiešām tā ir taisnība un piepildīsies drūmākās prognozes par to, ka latviešu kļūs arvien mazāk, līdz izzudīs pavisam?

Vēlētos vismaz “divarpus” bērnus


Ar šiem jautājumiem vispirms vērsos pie pazīstamā demogrāfa, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāja Ilmāra Meža.

Šī ziņa, par laimi, ir nepatiesa – Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā kopumā cilvēki pagaidām vēl vēlas, lai ģimenē būtu vairāki bērni. Daudz sliktāka situācija ir, piemēram, Vācijā, kur ļaudīm var piesolīt zelta kalnus, bet pat ar tiem viņus neiekārdināt radīt vairākus pēcnācējus. Arī pētījumu centra “SKDS” nesen veiktā aptauja liecina, ka latvieši joprojām vēlas, lai ģimenēs aug vairākas atvasītes. Vidējais pēcnācēju skaits, kuru vēlētos ģimenes mūsu valstī, ir 2,5 bērni pašreizējo 1,3 vietā. Valsts politiku pakāpeniski vēršot par labu ģimenēm ar bērniem, arī Latvija varētu tuvoties vismaz divām atvasēm ģimenē.

Turklāt mūsu valstī pēdējos gados ir vērojams dzimstības pieaugums. Pagaidām gan tas ir ļoti, ļoti nepietiekams. Valdībā pirms gada, diviem norisinājās apjomīgi cīniņi, tā dēvētie demogrāfijas ultimāti, par labvēlīgas situācijas radīšanu ģimenēm ar bērniem. Lielā mērā pateicoties sabiedrības atbalstam, izdevās uzvarēt. Vadošie politiķi piekāpās un piekrita daudz vairāk nekā līdz tam atbalstīt ģimenes. Piemēram, minimālā “māmiņu alga” agrāk bija 50 lati un to maksāja tikai līdz bērna viena gada vecumam, tagad – 120 lati un to maksā pusotru gadu. Jāpatur prātā, ka minimālo “māmiņalgu” saņem 36% māmiņu, – stāsta I. Mežs.

Viena no problēmām, kas joprojām nav pilnībā atrisināta, lai mudinātu pārus veidot kuplas ģimenes, ir bērnudārzi. To nepietiekamā skaita dēļ “akmentiņš” metams pašvaldību dārziņā, uzsver Ilmārs Mežs. Tās atļāva privatizēt daudzas tajā brīdī it kā nevajadzīgas bērnudārzu ēkas, bet pēc tam atjēdzās, ka vairs nav kur likt savus bērnus.

Ja bērnudārzu būvei būtu atvēlēta kaut desmitā daļa no summas, ko iztērēja, piemēram, Dienvidu tilta celtniecībai Rīgā, nekādu problēmu ar bērnudārziem nebūtu vispār. Lai gan rindas uz bērnudārziem joprojām ir garas, vecāki, kuru atvasītes netiek pašvaldības bērnudārzā, šobrīd no valsts var saņemt 130 līdz 160 latu dotāciju. Par šo summu vismaz daļēji iespējams apmaksāt privāto bērnudārzu vai auklīti. Un tas ir liels sasniegums, jo, pateicoties tam, vecāki var atgriezties darbā, – uzsver I. Mežs.

Liels cīniņš bija ar Labklājības un Finanšu ministrijām – tās ļoti nevēlējās strādājošiem vecākiem, kuri audzina bērnus, nodrošināt būtiski lielākas ienākuma nodokļu atlaides, turpina Ilmārs Mežs. Darba devēju konfederācijai ar lielām pūlēm un sabiedrības atbalstu izdevās pielauzt abas šīs ministrijas dot priekšroku ģimenēm ar bērniem un neapliekamo ienākumu par katru apgādājamo bērnu no 70 latiem palielināt līdz 116.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. A man bērni nav jo sievai nevar būt bērni vairs. No iepriekšējās laulības ir, bet vairs būt izrādās ka nevar. Kaut varētu mierīgi kādus 2 vēl uzturēt. Adoptēt nevēlos – vēlos savus. Tad nu bērnu ar man nav un izskatās ka nebūs ar….diemžēl.

  2. Visaa sabiedriibaa ir jaabuut taadai mentalitatei, ka vajadziigi beerni. Taa Palestiinas Gaazaa, kur rit smagas ciinjas, biezhi zinjo, ka izniicinatas gjimenes ar 6-8 beerniem. Kaa nabadziigie, padziitie moslemi vareeja tos pabarot? Arii Izraeelaa no sievietes gaida, ka tai buus beerni. Un arii Latvijaa pirms 1. Pas. kara bija lielas gjimenes. Vienam rezidentam, Kviesim? laikam bija 6 maasas un braaliishi.

  3. Tad valstij normāli jāmaksā par katru bērnu! un būs!!!

    • mums peec kaa neviens nemaksaaja, ja gaidiitu, neviena no jums tagad nebuutu!!!

    • valstij nav jāmaksā par bērniem, īpaši jau tiem pilsoņiem, kuri prot tikai uzņemt uzturvielas, pārstrādāt tās, izvadīt atkritumvielas un radīt sevis cienīgus pēcnācējus. valstij jāgādā, lai pilsoņi, kuriem ne rokas, ne smadzenes neaug no pakaļas, var nodrošināt sevi un savus bērnus.

  4. Latvieši ir savstarpēji kašķīgi ,skaudīgi ,naidīgi noskaņoti individuālisti un lieli egoisti,bez jebkādas savstarpējas solidaritātes.Latvietim nav vajadzīgi ne tikai bērni ,bet arī savi vecāki ,katrs par sevi un visu tikai sev,tā mūs māca mežonīgā kapitālisma morāle.

    • Latvieši ir sirsnīgi, iejūtīgi, izpalīdzīgi, gudri, pārliecināti par sevi un savu tautu, strādīgi un veiksmīgi un nevar ciest tādus sovjetu urkas kā tevi.

  5. nemaz nemeeginiet mani paarliecinaat, piesaucot kritisku situaaciju demograafijas jomaa, lielu mirstiibu , sliktu tautsaimnieciibas staavokli un veel nezin ko – nekaa nebija!!!! Man viena meita ir, un paldies Visaugstaakajam, ka taa! Vairs nekad un nevienu beernu es neveelos – taa ir mana principiaala nostaaja, vairaaku objektiivu un subjektiivu faktoru ietekmee. Esmu paarliecinaata, ka vistuvaakajaa laikaa sterilizeeshu sevi kjirurgiski. man 35.

  6. Man viens ir……. vēl vienu? Lai par b/d makšatu ap 60 € mēnesī+ pārējasi, pie minimalkas………

  7. Man ir 24 gadi, dzīvoju Rīgā ar draugu ļoti mazā dzīvoklītī. Draugs bārmenis, es kasiere. Abi principā uz minimālajām un par dzīvokli mēnesī vairāk kā viena alga jāatdod. Kādi vēl bērni???

  8. Es neatradu nevienu Latvijā vīrieti, kas vēlētos mani redzēt , ka savu bērnu māti. Pienācās kļūt par vientuļo māti

  9. Tāda tukša ļurināšana gan būtu vēlama mazāk.

  10. Kam negribas –bet atduramies pie viena – Kā viņus pabarot un izskolot pienācīgi !

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+